Slovēnijā svētdien notiek referendums par likumu, kas paredz legalizēt asistētās pašnāvības.

Vairākas Eiropas valstis, tajā skaitā Austrija, Beļģija, Nīderlande un Šveice, jau ļāvušas neārstējami slimiem cilvēkiem saņemt palīdzību nomirt.

Pēc tam, kad 2024. gadā slovēņi referendumā atbalstīja asistēto pašnāvību legalizāciju, arī Slovēnijas parlaments pieņēma attiecīgu likumu.

Taču, kad kāda pilsoniskā organizācija ar katoļu baznīcas un konservatīvās opozīcijas atbalstu savāca 46 000 parakstu, tika izsludināts atkārtots referendums.

Slovēnijā referenduma izsludināšanai nepieciešami 40 000 pilsoņu paraksti.

Ja vairums referenduma dalībnieku, kas sastādīs vismaz 20% no 1,7 miljonus lielā balsstiesīgo pilsoņu kopskaita, parlamenta apstiprināto likumu noraidīs, tas spēkā nestāsies.

Vēlēšanu iecirkņi durvis vēra plkst. 7.00 (plkst. 8.00 pēc Latvijas laika), un balsošana turpināsies līdz plkst. 19.00.

Likums, kam spēkā jāstājas vēl šogad, paredz, ka neārstējami slimiem pacientiem ir tiesības saņemt palīdzību nomirt, ja viņu ciešanas ir nepanesamas un visas ārstniecības iespējas ir izsmeltas.

Pacientam ir tiesības uz palīdzību nomirt, ja nepastāv pamatotas izredzes uz atlabšanu vai viņa stāvokļa uzlabošanos, taču ne gadījumā, ja nepanesamās ciešanas sagādā garīga slimība.

Premjerministrs Roberts Golobs aicinājis pilsoņus atbalstīt likumu, lai ļautu katram pašam lemt par sevi un ar cieņu izbeigt savu dzīvi.

Savukārt organizācija "Bērnu un ģimenes balss", kas iestājas pret likumu, apsūdz valdību vēlmē noindēt slimos un vecos ļaudis.

Savukārt katoļu baznīca apgalvo, ka likums esot pretrunā ar "ticības, dabisko tiesību un cilvēciskās cieņas pamatiem".

Aptaujas liecina, ka asistēto pašnāvību legalizāciju atbalsta 54% slovēņu, bet 31% ir pret jauno likumu, kamēr 15% pilsoņu vēl nav izšķīrušies.

2024. gada jūnijā likumu atbalstīja 55% respondentu.

Ja likums referendumā tiks noraidīts, parlaments par šo jautājumu atkārtoti drīkstēs lemt tikai pēc gada.