Daudzi būs pamanījuši, ka pēdējo gadu laikā vairākas Rīgas
centra un apkaimju ielas un krustojumi ir piedzīvojuši ievērojamas pārmaiņas,
kas izsaukušas arī plašas diskusijas un viedokļu sadursmes publiskajā telpā. Runa
ir, protams, par slavenajiem stabiņiem, gājēju salām, barjerām, robežjoslām,
brauktuvju sašaurinājumiem – izmaiņām satiksmes organizācijā un pakāpeniski
īstenoto ielu platības pārdali par labu gājējiem, velosipēdistiem un citiem
mazāk aizsargātiem satiksmes dalībniekiem. 

<h2>“Stabiņu invāzija” vai mūsu visu drošība? </h2>

Pretreakcija, jo sevišķi no auto vadītāju puses, ir bijusi visnotaļ
asa. Kā galvenie argumenti pret šīm izmaiņām tiek minēti dažu risinājumu
neloģiskums, sastrēgumu un tajos pavadītā laika palielinājums, traucēta preču
piegādes un klientu plūsma pārmaiņu skarto ielu uzņēmumos, un pat traucēta
operatīvā transporta piekļuve avārijas situācijās. 

Ir saprotami, ka šādas pārmaiņas nav viegli pieņemt, bet
varbūt to izdarīt palīdzēs sapratne, kādu mērķu vārdā tās notikušas. Un
galvenais iemesls ir mūsu visu drošība uz ielām un pat dzīvība. 

Kā liecina RD Satiksmes departamenta dati, Rīgā ik gadu
notiek pusotrs tūkstotis ceļu satiksmes negadījumu, turklāt bojāgājušo un smagi
cietušo statistikā redzams, ka vairāk nekā 70% ir kājāmgājēji un no atlikušajiem
vēl puse ir mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki.

<h2>Prioritāte – mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki </h2>

Stabiņi Rīgas ielās,
kas nodala velojoslu vai ietvi no braucamās daļas, un gājēju salas ir
salīdzinoši ātrs un ērts risinājums lielākai drošībai. Vietās, kur ielu šķērso
kājāmgājēji, tie samazina gājējiem pārvaramo distanci, bet auto vadītājiem rada
nepieciešamību samazināt ātrumu.

Sadarbībā ar
organizāciju “Pilsēta cilvēkiem” vairāku gadu garumā tika veikti novērojumi,
apkopota statistika un identificēti “melnie punkti” – gājējiem visbīstamākie
krustojumi un pārejas. Tā rezultātā jau 2020.gadā daudzu gājēju un
velosipēdistu atzinīgi novērtētie papildu drošības risinājumi tika ieviesti
bīstamās pārejās Dzelzavas, Bāriņu, Mārupes, Cēsu, Braslas, Bebru, Kalnciema
ielās un pie Pils laukuma. 

Šogad pārmaiņas ir
vēl vērienīgākas un sasniegušas Rīgas centru (piemēram, Tērbatas, Bruņinieku.
Sporta ielas), tādēļ droši vien ir vairāk pamanāmas un izsaukušas lielāku
rezonansi. 

Pakāpeniska pāreja
no “autocentrisma”, kad primāri tika ņemtas vērā auto braucēju ērtības, uz
“zaļāku”, iekļaujošāku, harmoniskāku domāšanas veidu, tai skaitā – kājāmgājēju
ērtībām un velo satiksmes veicināšanu, Rietumeiropas un Skandināvijas pilsētās
nav nekas jauns – šāda virzība tur vērojama jau vismaz pārdesmit gadus. 

Arī apstiprinātajā
Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā ir skaidri norādīta satiksmes dalībnieku
prioritārā secība, kur priekšroka dota gājējiem un velosipēdistiem. Tālāk seko
sabiedriskais transports, un tikai tad – privātās automašīnas, kam pilsētas
centrā nākotnē varētu tikt radītas arvien lielākas neērtības, tādējādi rosinot
to īpašniekus izvēlēties citu pārvietošanās veidu. Kā pēdējais līmenis izdalīts
kravas transports, kurš pamatā būtu jānovirza uz apkārtceļiem. 

<h2>Stabiņi, bolardi, ātruma slāpētāji – drošībai gan publiskās, gan privātās
teritorijās </h2>

Dažādu satiksmes organizācijas palīglīdzekļu, tai skaitā <a target="_blank" href="https://www.barjeras.lv/lv/atstarojoss-plastikas-bolards-h-75?utm_source=1188&amp;utm_medium=1188&amp;utm_campaign=1188&amp;utm_id=1188&amp;utm_term=atstarojosie+stabini&amp;utm_content=barjeras">atstarojošo
stabiņu</a>, <a target="_blank" href="https://www.barjeras.lv/lv/bolardi?utm_source=1188&amp;utm_medium=1188&amp;utm_campaign=1188&amp;utm_id=1188&amp;utm_term=bolardi&amp;utm_content=satiksmes+drosiba">bolardu</a>,
<a target="_blank" href="https://www.barjeras.lv/lv/atruma-slapetaji-gulosie-policisti?utm_source=1188&amp;utm_medium=1188&amp;utm_campaign=1188&amp;utm_id=1188&amp;utm_term=gulosie+policisti&amp;utm_content=atruma+slapetaji">ātruma
slāpētāju jeb “guļošo policistu”</a>, <a target="_blank" href="https://www.barjeras.lv/lv/joslu-dalitajs?utm_source=1188&amp;utm_medium=1188&amp;utm_campaign=1188&amp;utm_id=1188&amp;utm_term=joslu+atdalitajs&amp;utm_content=satiksmes+organizesana">joslu
atdalītājbarjeru</a> un citu, priekšrocība ir to vienkāršība, ērtība,
mobilitāte, uzstādīšanas ātrums un salīdzinoši nelielās izmaksas. 

Pilsētas publiskajā telpā šos vienkāršos līdzekļus ir ērti
izmantot kā pagaidu risinājumus situācijās, kad pamatīgākai pārbūvei nepietiek
laika un resursu. Stabiņi un citas metodes arī dod iespēju notestēt plānotās
izmaiņas reālā situācijā pirms dārgu un pamatīgu pārbūves darbu veikšanas. 

Vairāki šādi piemēri minami arī Rīgā. Piemēram, nesen tika koriģēta
situācija Torņkalnā, kur sākotnēji kļūdainu aprēķinu dēļ pēc satiksmes izmaiņu
ieviešanas sabiedriskais transports vairs nespēja veikt pagriezienu,
neuzbraucot uz ietves. Kā eksperiments bija arī velo joslu ieviešana Čaka ielā,
bet rezultāti parādīja, ka tas nav pilnībā veiksmīgs un rudenī iespējamas
korekcijas. Arī lielo sašutumu izraisījušie stabiņi Tērbatas ielā pagaidām ir
vasaras eksperimenta statusā. 

Satiksmes organizācijas optimizācija var būt aktuāla un vienkārši
atrisināt sen sasāpējušas problēmas ne tikai publiskajā, bet arī privātajā
teritorijā. Ja saskatāt, ka šāds risinājums noderētu arī jūsu mājās vai
uzņēmumā, aicinām ieskatīties <a target="_blank" href="https://www.barjeras.lv/?utm_source=1188&amp;utm_medium=1188&amp;utm_campaign=1188&amp;utm_id=1188&amp;utm_term=barjeras.lv&amp;utm_content=barjeras">Barjeras.lv</a>,
kur plašā klāstā atradīsit gan šos, gan arī daudzus citus transporta
optimizācijas rīkus.

"Consumo" SIA, Vārtu automātika un turniketi

Public

Daudzi būs pamanījuši, ka pēdējo gadu laikā vairākas Rīgas centra un apkaimju ielas un krustojumi ir piedzīvojuši ievērojamas pārmaiņas, kas izsaukušas arī plašas diskusijas un viedokļu sadursmes publiskajā telpā. Runa...

Stabiņi, ātruma slāpētāji un barjeras Rīgā – lieki traucēkļi vai dzīvības glābēji?

Similar news

Loading...

Loading...

Stabiņi, ātruma slāpētāji un barjeras Rīgā – lieki traucēkļi vai dzīvības glābēji?

In collaboration with

In collaboration with

Similar news

Loading...

Loading...