NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien atzinis,
ka starp dalībvalstīm nav vienprātības, kādu atbildi Viļņas samitā sniegt uz
Ukrainas vēlmi pievienoties aliansei.

"Šajā jautājumā aliansē pastāv dažādi viedokļi, un,
protams, vienīgais veids lēmumu pieņemšanai NATO ir konsenss," uzstājoties
konferencē Briselē, norādīja Stoltenbergs.

Ukraina, kuru atbalsts NATO austrumu dalībvalstis, vēlas
Viļņā saņemt "nepārprotamu apliecinājumu", ka pēc uzvaras pār
Krieviju tā tiks uzņemta aliansē.

Kijiva apzinās, ka nekļūs par NATO dalībvalsti, kamēr tās
teritorijā turpinās karadarbība, taču tā vēlas saņemt ko vairāk nekā neskaidrie
apsolījumi bēdīgi slavenajā 2008.gada NATO samitā, kurā toreizējā Vācijas
kanclere Angela Merkele un toreizējais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī
bloķēja Ukrainas uzaicināšanu dalībai aliansē.

Daudzi eksperti uzskata, ka tā bija kārtējā Merkeles kļūda,
kas lielā mērā vainojama pašreizējā Krievijas agresijā pret Ukrainu.

"Neviens jums nespēs pateikt, kāds šajā jautājumā būs
galīgais lēmums Viļņas samitā," atzina Stoltenbergs.

NATO dalībvalstu diplomāti stāsta, ka alianses dominējošā
lielvalsts ASV nevēlas iet tālāk par dalības apsolījumu kaut kad nezināmā
nākotnē, kas tika izteikts jau pirms 15 gadiem.

Pievienošanās aliansei nozīmēs, ka arī uz Ukrainu attieksies
NATO līguma 5.pants, kas katrai dalībvalstij garantē pārējo alianses locekļu
militāro palīdzību uzbrukuma gadījumā.

Tāpēc Rietumu sabiedrotie apsver iespējas piedāvāt Ukrainai
cita veida drošības garantijas, kas kalpotu kā pagaidu solis Kijivas
nomierināšanai pirms pilntiesīgas dalības NATO.

Francija otrdien paziņoja, ka tā vēlas panākt vienošanos ar
Ukrainu par "drošības garantijām, kas palīdzētu tai sevi aizstāvēt
ilgtermiņā".

"Galīgā drošības garantija būs dalība NATO, taču (..)
tas nenotiks kara laikā," uzsvēra Stoltenbrgs.

Jautājums ir, ko mēs nolemsim Viļņas samitā, norādīja
alianses ģenerālsekretārs, piebilstot, ka par to, kā sacīts iepriekš, spriest
ir pāragri.

Stoltenbergs uzsvēra, ka jāgādā, lai tad, kad karš beigsies,
būtu gatavs izkārtojums, kas atturēs Krieviju no jaunas agresijas.

Tā sastāvdaļa ir militārais atbalsts Ukrainai, lai tā spētu
sevi aizstāvēt, norādīja NATO ģenerālsekretārs, atzīstot, ka tad sāksies arī
diskusijas par cita veida drošības izkārtojumiem.

Viņš pauda cerību, ka dalībvalstu līderi Viļņā vismaz
vienosies par ilggadīgu programmu Ukrainas pārejai uz Rietumu bruņojumu.





Lasi vēl:<div><ul><li>

<a target="_blank" href="https://1188.lv/zinas/borels-krievija-jau-ir-zaudejusi-bet-ukraina-vel-nav-uzvarejusi/15541">Borels: Krievija jau ir zaudējusi, bet Ukraina vēl nav uzvarējusi</a>

 </li><li>

<a target="_blank" href="https://1188.lv/zinas/makrons-eiropas-drosibas-arhitekturai-beigu-beigas-bus-jaaizsarga-ukrainu/15612">Makrons: Eiropas drošības arhitektūrai beigu beigās būs jāaizsargā Ukrainu</a>

 </li><li>

<a target="_blank" href="https://1188.lv/zinas/kremlis-par-somijas-iestasanos-nato-ta-ir-iejauksanas-krievijas-drosiba-un-nacionalajas-intereses/14546">Kremlis par Somijas iestāšanos NATO: Tā ir iejaukšanās Krievijas drošībā un nacionālajās interesēs</a>

 </li></ul></div>

Karš Ukrainā

Krievijas iebrukums Ukrainā

Ukraina

Krievija

NATO

Abroad

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien atzinis, ka starp dalībvalstīm nav vienprātības, kādu atbildi Viļņas samitā sniegt uz Ukrainas vēlmi pievienoties aliansei. "Šajā jautājumā aliansē pastāv dažādi viedokļi, un, protams, vienīgais...

Starp dalībvalstīm joprojām nav vienprātības par Ukrainas ceļu uz dalību NATO

LETA

Similar news

Loading...