Ko cilvēki domā par pāreju uz ziemas laiku?

Pēdējā oktobra svētdienā līdz ar miljoniem citu eiropiešu pagriezīsim pulksteņa rādītājus par stundu atpakaļ, pārejot uz ziemas laiku. Mūsdienās to zina vien retais, taču šis rituāls, kas atkārtojas divreiz gadā, 20. gadsimta sākumā tika ieviests kā enerģijas taupīšanas pasākums. Tomēr energouzņēmuma Enefit eksperti atgādina - pētījumi rāda, ka pulksteņu "grozīšana" ne tikai netaupa elektroenerģiju, bet dažos gadījumos pat palielina tās patēriņu.Mainījušies patēriņa paradumiVasaras un ziemas laika sistēma Eiropā pirmoreiz tika ieviesta Pirmā pasaules kara laikā, kad eiropieši meklēja veidus, kā ietaupīt ogles un citu kurināmo. Loģika bija vienkārša: garākas dienasgaismas stundas vakarā nozīmētu mazāku vajadzību pēc mākslīgā apgaismojuma. 20. gadsimta sākumā, kad apgaismojums veidoja lielāko daļu mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņa, šī doma šķita saprātīga."Toreiz papildu dienasgaismas stunda patiešām ļāva ietaupīt, taču šodien situācija ir pavisam cita. Mūsdienu mājsaimniecībās apgaismojums veido vien apmēram 5-10% no kopējā elektroenerģijas patēriņa. Lielākā daļa elektrības tiek patērēta apkures un dzesēšanas sistēmām, ledusskapjiem, veļas vai trauku mazgājamajām mašīnām, televizoriem. Šīs ierīces darbojas neatkarīgi no tā, vai ārā ir gaišs, vai tumšs," norāda energouzņēmuma Enefit privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte.Viņa skaidro, ka, attīstoties modernām apkures un dzesēšanas sistēmām, pāreja uz vasaras vai ziemas laiku nereti izraisa pretēju efektu un var pat palielināt elektroenerģijas patēriņu. Rudenī, kad pulksteņa rādītājus pagriež par stundu atpakaļ, cilvēki mostas, kad ārā vēl ir tumšs un auksts, tāpēc jau no rīta sāk tērēt vairāk elektrības. Savukārt pavasarī, kad pulksteņa rādītājus pagriež par stundu uz priekšu, cilvēki atgriežas mājās, kamēr saule vēl ir augstu, un tas nozīmē biežāku gaisa kondicionieru lietošanu.Šādas atziņas apstiprina arī pēdējā laikā veiktie pētījumi visā pasaulē, kuru dati liecina, ka pāreja uz vasaras vai ziemas laiku labākajā gadījumā ļauj ietaupīt tikai 0,3-0,5% elektroenerģijas.Problēmu atzīst arī lēmumu pieņēmēji"Vērtējot pulksteņu "grozīšanu" no enerģijas taupīšanas skatpunkta, jābūt godīgiem - 21. gadsimtā tas vairs nedod būtisku labumu. Ja vēlamies patiešām taupīt enerģiju, jārunā par ēku energoefektivitāti, modernām ierīcēm, gudru patēriņa pārvaldību, atjaunīgiem energoresursiem un enerģijas uzkrāšanas sistēmām, nevis par pulksteņu rādītāju pagriešanu uz priekšu vai atpakaļ," uzsver Elza Rudzīte.Enefit eksperte atzīmē, ka enerģijas taupīšanas niecīgo ieguvumu no ziemas un vasaras laika sistēmas apzinās arī lēmumu pieņēmēji. 2018. gadā Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments rosināja atteikties no pārejas uz vasaras un ziemas laiku, un tas, ka šāda sistēma nepalīdz taupīt enerģiju, bija viens no galvenajiem argumentiem. Tolaik tika veikta arī Eiropas iedzīvotāju aptauja: 84% no 4,6 miljoniem respondentu pauda atbalstu pastāvīgam vasaras vai pastāvīgam ziemas laikam. 2019. gadā Eiropas Parlaments nobalsoja par pulksteņu rādītāju pagriešanas atcelšanu no 2021. gada, taču lēmums netika īstenots, jo valstis nespēja panākt vienotu nostāju."Mēs redzam, ka, sākoties aukstajam un tumšajam gada laikam, klienti arvien vairāk interesējas, kā samazināt elektroenerģijas patēriņu. Šodien, kad elektroenerģijas cenas biržā iespējams vērot 15 minūšu intervālos, labākais veids, kā ietaupīt, ir nevis grozīt pulksteņa rādītājus, bet gan savus paradumus, proti, pārcelt lielāko enerģijas patēriņu uz lētākās elektrības stundām. Tādā veidā mūsu klientiem izdodas par elektrību ietaupīt ne vienu vien eiro. Tāpat ir svarīgi ieguldīt akumulatoru sistēmās, kas ļauj uzkrāt enerģiju, kad tā ir lēta, un izmantot uzkrāto, kad cenas pieaug," skaidro Enefit eksperte.

Elektrība

Current

Pēdējā oktobra svētdienā līdz ar miljoniem citu eiropiešu pagriezīsim pulksteņa rādītājus par stundu atpakaļ, pārejot uz ziemas laiku. Mūsdienās to zina vien retais, taču šis rituāls, kas atkārtojas divreiz gadā,...

Svētdien pāriesim uz ziemas laiku: vai rēķini par elektrību saruks?

LETA

Similar news

Loading...