Kalifornijas katastrofālajiem ugunsgrēkiem, kas atņēmuši mājvietas neskaitāmi daudz iedzīvotājiem, nav tiešas saistības ar klimata pārmaiņām, izpētījis LSM laika ziņu redaktors Toms Bricis.

"Kalifornijas ugunsgrēku gadījumu pat lieli ārvalstu mediji sauc par spilgtu klimata pārmaiņu piemēru, lai gan zinātnē balstītu argumentu vietā šim apgalvojumam pārsvarā ir zinātnisku secinājumu interpretācijas, turklāt pretrunīgas," raksta Bricis.

Meteorologs uzsver, ka mūsdienās teju katra dabas katastrofa tiek saistīta ar klimata pārmaiņām. Lai arī ir sarežģīti noteikt kā konkrētas klimata pārmaiņas veicina dažādus katastrofālus iznākumus, tomēr ne vienmēr ir iespējams atrast tiešu korelāciju.

Piemēram, postošo ASV ugunsgrēku sakarā novērots, ka no 1940. līdz 2023. gadam Kalifornijas štatā nokrišņu raksturs ir kļuvis vienmērīgāks, nevis ekstrēmāks. Salīdzinoši Latvijā nokrišņu raksturs esot ievērojami ekstrēmāks nekā Kalifornijā, tomēr šeit nekas tik postošs ne tuvu nav pieredzēts.

Kalifornijā jau kādu laiku ir sausuma periods, kā arī kalnu reģionos pūš spēcīgs un specifisks vējš, ko mēdz dēvēt par fēnu, tomēr Bricis norāda, ka šāda kombinācija nav unikāla, kas liecinātu par tiešu klimata izmaiņu ietekmi uz ugunsgrēkiem.

Meteorologs uzsver, ka Kalifornijas štatā ir darīts par maz, lai novērstu potenciālo katastrofu, turklāt tur ievērojami audzis iedzīvotāju un dzīvojamo būvju skaits.

"Klimata pārmaiņas ir drauds, kas palielina dažāda veida riskus visās nozarēs un daudzās pasaules malās, tomēr to piesaukšana bez iedziļināšanās novērš sabiedrības uzmanību no problēmām, kas ir risināmas lokāli, bez vispasaulīgas vienošanās par siltumnīcas efekta gāzu mazināšanu, kas joprojām ir vairāk lozungs nekā realitāte," noslēdz eksperts.