Ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu pašlaik notiek materiālu vākšana grāmatai par latviešu bērēm no kapraču, kapu pārziņu un izvadītāju skatpunkta.

Topošās grāmatas autore Linda Alsiņa vēlas caur personiskajiem stāstiem dokumentēt bēru norisi un sagatavošanās procesu, īpašu vērību pievēršot tradīcijām, kas laika gaitā izzudušas vai sāk izzust, kā arī tām darbībām, kas pamazām ienāk bēru norisē.

Materiālu vākšana plānota līdz 2026. gada nogalei.

Bēres nozīmē bēdas, tādēļ atvadu brīdī ne vienmēr izdodas piefiksēt, kas un kā notiek, un kāpēc. Cilvēki, bez kuriem bēru norise nav iedomājama, veic savu darbu ik dienas, taču vienlaikus paliek arī ēnā, jo bērinieku apziņu aizplīvuro skumjas.

Kā kaprači, kapu pārziņi un izvadītāji uztver sev uzticētos pienākumus? Kādas ir viņu sajūtas, veicot savu darbu? Kāds ir sagatavošanās process jeb aizkulises un bēru norise no ikdienā iesaistīto skatpunkta?

Grāmatā paredzēts iekļaut stāstus no visām Latvijas kultūrvēsturiskajām daļām - Vidzemes, Latgales, Sēlijas, Kurzemes un Zemgales -, kā arī Rīgas. Vien ir nepieciešama cilvēku interese ar savu stāstu piedalīties grāmatas tapšanā.

Autore plāno klātienē intervēt kapračus, kuri pašlaik strādā vai ir strādājuši apbedīšanas birojā, kā arī tos, kuri pēdējā gaitā pavadījuši radus un kaimiņus laikā, kad apbedīšanas firmas vēl nebija pārņēmušas šo rūpalu.

Tāpat plānots uzrunāt kapu pārziņus, kuri veikuši savu darbu gan pēdējos gados, gan, piemēram, līdz 21. gadsimta sākumam. Autore uz intervijām vēlas aicināt izvadītājus; īpaši tos, kuriem ir pieredze nelaiķa izvadīšanā no mājām.

Šī grāmata netiek rakstīta ar mērķi ķidāt Latvijas apbedīšanas biznesa aizkulises. Tiesa, dažos stāstos atsevišķas nianses tiek pieminētas. Autores iecere ir caur personiskajiem stāstiem dokumentēt bēru norisi, aizkulises un tradīcijas, kas laika gaitā izzudušas vai sāk izzust, kā arī tās darbības, kas pamazām
ienāk bēru norisē. Intervijas papildinās arī pieredzes stāsti no darba ikdienas un fotogrāfijas (piemēram, ar dūraiņiem, pirkstaiņiem un zeķēm, kas savulaik dāvināti par kapa rakšanu, zārka vai krusta nešanu).