Vasara ir laiks, kad dodam priekšroku vaļējiem apaviem un
labprāt staigājam basām kājām, tādējādi ļaujot arī pēdām baudīt patīkamos
laikapstākļus un silto sauli. Tomēr pēc ilgajiem mēnešiem, kas pavadīti slēgtos
apavos, pēdām nereti vajadzīgas papildu rūpes, turklāt vasarā pēdu āda un nagi
ir vairāk pakļauti ārējās vides iedarbībai, kā rezultātā var ciest ne vien to
skaistums, bet arī veselība. Kādas ir biežākās pēdu veselības problēmas, ar ko
nākas saskarties vasaras sezonā, un kā parūpēties par pēdu veselību un
skaistumu ikdienā, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda
Ozoliņa.

„Ziemas mēnešos, kad ik dienu valkājam slēgtus apavus un
zeķes, pēdu ādas un nagu stāvoklim bieži vien netiek pievērsta pienācīga
vērība. Aukstuma, mitruma, svīšanas un citu faktoru ietekmē var rasties pēdu
ādas un nagu izmaiņas, kas, sākoties siltākam laikam, var sagādāt nepatīkamu
pārsteigumu. Jāņem vērā, ka pēdu veselības problēmas nav tikai estētisks
jautājums – daudzas no tām var radīt sāpes un diskomfortu, tādā veidā būtiski
ietekmējot ikdienu. Lai parūpētos par pēdu veselību, ir svarīgi laikus
diagnosticēt problēmu un to atbilstoši ārstēt, turklāt ir situācijas, kad paša
spēkiem tikt galā nevarēs – būs nepieciešama podologa palīdzība. Tāpat par
pēdām nepieciešams rūpēties arī ikdienā, kas ir īpaši svarīgi vasaras sezonā,
kad vairāk laika pavadām ārpus telpām, staigājam basām kājām un izvēlamies
atvērta tipa apavus,” norāda Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.

<h2>Tulznas, varžacis un saplaisājuši papēži – bieži sastopamas
pēdu veselības problēmas</h2>

Nelabvēlīgas izmaiņas pēdu ādas un nagu stāvoklī iespējams
novērot visos gadalaikos, taču vasaras sezona pastiprina dažādu traumu un
saslimšanu iespējamību. Izvēloties nepiemērotus apavus, kājas pastiprināti
svīst, tādējādi radot labvēlīgu vidi sēnīšu attīstībai, uz pēdām un pirkstiem
viegli var veidoties tulznas, vaļēji apavi veicina ādas kairinājumu, savukārt,
pienācīgi neapstrādājot pat pavisam nelielas brūces, var veidoties infekcija.

Tulznas. Valkājot nepiemērotus vai jaunus, vēl neienēsātus
apavus, pakļaujot pēdas neierastai slodzei vai kājām ilgstoši atrodoties mitrā
vidē, piemēram, sasvīstot, uz pēdām vai kāju pirkstiem var veidoties tulznas –
berzes rezultātā ādas augšējā kārtiņa atdalās no apakšējās, to starpā
iepildoties šķidrumam. Ja tulzna nav plīsusi, tā maigi jānomazgā ar ziepjūdeni
un virs tās jāuzlīmē plāksteris. Lai pilnvērtīgi aizsargātu cietušo vietu,
ieteicams izvēlēties speciālu hidrokoloīda plāksteri, kas nodrošinās
amortizāciju un labāk turēsies pie ādas, tā pasargājot sāpošo vietu no
netīrumiem. Tulznai pārplīstot, pirms plākstera uzlīmēšanas brūci nepieciešams
dezinficēt. Noderēs antiseptiski brūču krēmi vai spirtu nesaturoši
dezinfekcijas līdzekļi.

Varžacis. Ilgstošas berzes vai spiediena dēļ uz pēdām var
veidoties varžacis – ādas sabiezējumi, kuru vidū atrodas serde, kas iespiežas
dziļāk ādā, radot sāpes. Varžacs vietu nekādā gadījumā nedrīkst griezt vai plēst,
to var viegli novīlēt ar tīru pēdu vīli, vīlējot vienā virzienā, līdz noņemta
varžacs virskārta. Pēc tam uz varžacs var uzlikt speciālu krēmu vai šķīdumu,
kas satur salicilskābi vai urīnvielu, – tie palīdzēs noņemt sabiezējušo raga
kārtu. Tiesa, tie jālieto piesardzīgi, neskarot veselo ādu. Nereti cilvēki jauc
pēdu kārpas ar varžacīm, nepareizi tās ārstē, tāpēc vislabāk šādu problēmu
gadījumā doties pie podologa.

Bieza āda un plaisājoši papēži. Papēžu āda jau no dabas ir
biezāka un izturīgāka – tā pastāvīgi atrodas berzes un spiediena ietekmē.
Pastiprinātas slodzes, nepareizas higiēnas, neatbilstošu apavu vai citu faktoru
rezultātā āda var kļūt sausāka un sabiezēt, papēžu apvidū var parādīties
plaisas. Lai tā nenotiktu, pēdām ir nepieciešama rūpīga kopšana, stingri
ievērojot higiēnu. Pēdas jāmazgā katru dienu, pēc tam tās kārtīgi jānoslauka
dvielī un jāuzklāj barojošs un mitrinošs krēms. Ieteicams izvēlēties līdzekļus,
kuru sastāvā ir vazelīns, lanolīns, 10 % urīnviela vai kampareļļa, kas mitrinās
un dziedēs kairināto ādu. Divas reizes nedēļā kāju pēdas var palutināt ar sāls
vanniņām un kāju skrubi, un pēc tam sasmērēt pēdas ar krēmu, kas satur 10 %
urīnvielu, E vitamīnu, avokado vai jojobas eļļu. Stipri saplaisājušu papēžu
gadījumā vislabāk doties pie podologa, kurš pareizi veiks pēdu ādu vīlēšanu un
pulēšanu, kā arī ieteiks vislabāko problēmas risinājumu konkrētajā gadījumā.

Ādas vai nagu sēnīte. Kājām svīstot, veidojas mitra un silta
vide, kas ir labvēlīga dažāda veida sēnīšu infekciju attīstībai. Sēnīšu
infekcija ir ļoti lipīga, tāpēc tā viegli var iekļūt ādā, arī izmantojot
koplietošanas telpas, piemēram, baseinā, pirtī vai sporta zāles dušā. Par ādas
sēnītes attīstību liecina ādas apsārtums, plaisas vai mazi pūslīšu kāju pirkstu
starpās, savukārt nagu sēnītes galvenie simptomi ir kāju nagu sabiezējums un
mainīta krāsa. Lai izvairītos no sēnīšu infekcijām, pēdas nepieciešams rūpīgi
kopt, bet, apmeklējot sabiedriskas vietas, vienmēr jāvelk čības. Sēnītes
saslimšanas sākuma stadijā iespējams lietot bezrecepšu preparātus – ziedes,
šķīdumus vai krēmus, bet, saslimšanai attīstoties, tie vairs nespēs veikt savu
funkciju un būs nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie ārsta.

<h2>Pieci ieteikumi pēdu veselībai</h2>

1. Ievēro higiēnu un rūpējies par pēdām ikdienā! „Būtiskākais
priekšnoteikums skaistām un veselām pēdām – tā ir rūpīga higiēna. Kājas
ieteicams mazgāt vienu divas reizes dienā, ūdenim nevajadzētu būt pārlieku
karstam, pēdu mazgāšanai noteikti nevajadzētu izmantot ziepes ar smaržvielām,
to vietā labāk lietot bērnu ziepes vai īpašus mazgāšanas līdzekļus, kas
piemēroti kājām. Pēc mazgāšanas kājas rūpīgi jānoslauka, izslaukot arī pirkstu
starpas, un jāuzklāj tām krēms. Ja kājas pastiprināti svīst, papildus ieteicams
lietot arī pēdu dezodorantu vai izsmidzināmo pretsviedru līdzekli. Pēdu
skaistumam noderēs arī rīcineļļas vai medus kompreses un vanniņas, kam
pievienota mīkstinoša un atsvaidzinoša eļļa, piemēram, lavandas vai eikalipta
eļļa. Aptiekās iespējams iegādāties arī speciālas pēdu maskas, kas palīdzēs
tad, ja novērojamas kādas problēmas, piemēram, sausa un bojāta pēdu āda,”
stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.

2. Izvēlies atbilstošus apavus! Apaviem jāatbilst pēdas
garumam un platumam, tiem jābūt vaļējiem vai darinātiem no dabiskiem
materiāliem, tādā veidā ļaujot ādai elpot un mazinot svīšanu. Jāpārliecinās, ka
apavi ir ērti un mīksti, pirksti tajos var brīvi izplesties un nav saspiesti.
Nevajadzētu izvēlēties apavus ar plānu zoli – tie nenodrošina amortizāciju, kā
rezultātā jau pēc īsas pastaigas būs jūtams nogurums un sāpes. Vispiemērotākie
būs apavi ar aptuveni trīs četru centimetru augstu papēdi. Vienus un tos pašus
apavus nevajadzētu valkāt katru dienu, tiem jāļauj izžūt un tie regulāri
jādezinficē ar antibakteriālu līdzekli.

3. Aizsargā pēdas pret saules kaitīgo iedarbību! Ilgstoši
uzturoties saulē, ar saules aizsargkrēmu nepieciešams rūpīgi noziest ne tikai
ķermeni, bet arī pēdas. Aizsargkrēms jāklāj gan uz pēdu augšpuses un apakšas,
gan uz pirkstiem un to starpās.

4. Apkop tulznas, bojājumus un sabiezējumus! Ja pēda
traumēta, uz tās ir brūce, nobrāzums, tulzna vai cita veida bojājums, to
nepieciešams atbilstoši apkopt. Siltie laikapstākļi, pēdas svīšana un vaļēji
apavi rada labvēlīgu vidi infekcijas attīstībai, tāpēc visus bojājumus nepieciešams
dezinficēt un aizsargāt, uzklājot uz tiem plāksteri vai pārsēju.

5. Esi uzmanīgs, staigājot ar basām kājām! Lai gan
staigāšana bez apaviem uzskatāma par veselīgu, to darot, jāievēro piesardzība.
Šādas pastaigas laikā iespējams viegli savainoties, turklāt tādā veidā uz kājām
var viegli nokļūt baktērijas, kas var izraisīt infekciju. Publiskās vietās
noteikti jāvelk apavi, bet pēc staigāšanas ar basām kājām pēdas rūpīgi
jānomazgā. Profilaksei ieteicams lietot dezinfekcijas līdzekli, kas pasargās
pēdas no baktērijām, ādas iekaisumiem un plīsumiem.

<h2>Kad jādodas pie podologa?</h2>

„Ja uz pēdām izveidojušies izteikti sabiezējumi, ir dziļas
plaisas, sāpīgi sacietējumi, ieauguši nagi vai nedzīstošas brūces, noteikti
jādodas pie pēdu ārstnieciskās aprūpes speciālista – podologa. Tāpat ārsta
palīdzība būs nepieciešama tad, ja ir hroniska pēdu ādas vai nagu sēnīte,
kārpas vai varžacis, ko nav iespējams izārstēt mājas apstākļos, novērojams
pirkstu kauliņa izvirzījums vai sāpes. Profilakses nolūkā pie podologa reizi
gadā ieteicams vērsties vecāka gadagājuma cilvēkiem, tiem, kuri intensīvi
nodarbojas ar sportu, kā arī cukura diabēta pacientiem, kuriem īpaši rūpīgi
jāseko līdzi pēdu veselībai. Vizītes laikā speciālists palīdzēs noteikt
problēmas cēloni un ieteiks atbilstošāko risinājumu,” saka Apotheka sertificētā
farmaceite Amanda Ozoliņa.Lasi vēl:<ul><li>

<a target="_blank" href="https://1188.lv/zinas/vasara-un-urincelu-infekcijas-iemesli-riski-un-profilakse/16601">Vasara un urīnceļu infekcijas - iemesli, riski un profilakse</a>

 </li><li>

<a target="_blank" href="https://1188.lv/zinas/ka-risinat-saspringtu-muskulu-problemu-ko-veicina-mazkustigs-dzivesveids-skaidro-farmaceits/16529">Kā risināt saspringtu muskuļu problēmu, ko veicina mazkustīgs dzīvesveids? Skaidro farmaceits</a>

 </li><li>

<a target="_blank" href="https://1188.lv/zinas/kas-izraisa-pudelu-kariesu-berniem-un-ka-to-noverst/16037">Kas izraisa pudeļu kariesu bērniem un kā to novērst?</a>

 </li></ul>

Skincare

Health Care

Health

Vasara ir laiks, kad dodam priekšroku vaļējiem apaviem un labprāt staigājam basām kājām, tādējādi ļaujot arī pēdām baudīt patīkamos laikapstākļus un silto sauli. Tomēr pēc ilgajiem mēnešiem, kas pavadīti slēgtos...

Tulznas, varžacis un saplaisājuši papēži - kā rūpēties par pēdu veselību vasarā?

Similar news

Loading...