Uzņēmēja Ļubkas slepkavība, bērna nolaupīšana un Kazanovska krāpšanas shēmas - otrdien notiek vairākas tiesas
LETA
Foto: Unsplash
Otrdien, 11. novembrī, Latvijā tiek iztiesātas vairākas krimināllietas par pēdējo gadu laiku skaļi izskanējušiem notikumiem.
Seko līdzi portāla 1188.lv jaunumiem arī "Whatsapp" kanālā ŠEIT
Uzņēmēja Ļubkas slepkavība
Latgales rajona tiesa Daugavpilī šodien plkst. 13.30 turpinās skatīt uzņēmēja un politiķa Andra Ļubkas slepkavības krimināllietu, aģentūra LETA uzzināja tiesā.
Iepriekš lieta vairākkārt atlikta dažādu iemeslu dēļ.
Lietā apsūdzēts 1975. gadā dzimušais Igors Haits, kuram tiek inkriminēta slepkavība pastiprinošos apstākļos un šaujamieroča iegāde, glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana vai realizēšana bez attiecīgas atļaujas.
Savukārt 1991. gadā dzimušo Konstantīnu Belokurovu, kurš Haitu aizveda no notikuma vietas, apsūdz par līdzdalību slepkavībā pastiprinošos apstākļos, kā arī par svešas kustamas mantas slepenu vai atklātu nolaupīšanu - zādzību, jo viņš no Ļubkas automašīnas nozaga somu.
Maksimālais sods par slepkavību pastiprinošos apstākļos ir mūža ieslodzījums.
Jau ziņots, ka Rēzeknē 2023. gada 17. novembrī pie tirdzniecības centra ar vairākiem šāvieniem tika noslepkavots uzņēmējs Ļubka. Aizdomās par slepkavības pastrādāšanu dažas stundas pēc tās tika aizturēts 1975. gadā dzimušais Haits.
Apsūdzības ieskatā nozieguma iemesls bija vārdisks konflikts par sadzīvisku situāciju, kurš tajā pašā dienā izcēlās starp Ļubku un Haita dzīvesbiedri kāda cita veikala stāvlaukumā.
Šāvējs pēc slepkavības pameta notikuma vietu ar automašīnu "Volkswagen Touareg", kurai pie stūres sēdēja Belokurovs. Pēc policijas sniegtās informācijas, aptuveni pusotras stundas laikā tika noskaidrots un aizturēts meklētās automašīnas vadītājs, kurš savukārt apgalvo, ka policijā esot pieteicies pats, līdzko uzzinājis par meklēšanu.
Noskaidrojot notikušā apstākļus, iegūta informācija, ka šāvējs bija 1975. gadā dzimušais Haits, kurš izkāpis no automašīnas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Slepkavības ierocis netika atrasts.
Bērna nolaupīšana
Rīgas pilsētas tiesa šodien plkst.14 turpinās skatīt prokremliskā aktīvista Staņislava Bukaina tēva Sergeja Bukaina un mātes Svetlanes Bukaines krimināllietu par mazmeitas nolaupīšanu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Par darbību pretvalstiskā organizācijā apsūdzētais Bukains 2024.gada vasaras vidū, ar SUP dēli šķērsojot upi, ne vien aizbēga no Latvijas, bet arī nolaupīja un aizveda uz Krieviju meitu, ar kuras māti ir šķīries. Krievijā Bukains publiski apgalvoja, ka tur pieprasījis politisko patvērumu.
Valsts policija sāka kriminālprocesu par mazgadīgā bērna nolaupīšanu, un 2024.gada 22.jūlijā šajā lietā Latvijā aizturēja Bukaina vecākus, kurus atzina par aizdomās turētajiem nozieguma atbalstīšanā, un tiesa abām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu.
Iesaistoties Latvijas Tieslietu ministrijai (TM) un meitenes mātei pašai dodoties uz Krieviju, bērnu viņai izdevās atgūt un nogādāt Latvijā.
Par atbalstu meitenes nolaupīšanai aizturētie vecvecāki vēlāk tika izlaisti no apcietinājuma, katram iemaksājot 200 000 eiro drošības naudu.
Abi Bukaini apsūdzēti pēc Krimināllikuma 153.panta 3. daļas par personas nolaupīšanu, ja tā izraisījusi smagas sekas vai tā izdarīta pret mazgadīgo, vai to izdarījusi organizēta grupa, liecina informācija tiesu kalendārā.
Par šādu noziegumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
PVN krāpnieks Kazanovskis
Ekonomisko lietu tiesa (ELT) šodien plkst. 13 turpinās skatīt krimināllietu pret starptautiskā operācijā "Admiral 2.0" aizturēto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpnieku sindikāta līderi Kasparu Kazanovski, kurš apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielos apmēros, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Kazanovskis tiek apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas vairāk nekā 1,4 miljonu eiro apmērā un šo noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu, slēpjot to izcelsmi un pārvēršot tos citos aktīvos.
Kriminālprocesu sāka un izmeklēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde, un 27. janvārī nodeva to Eiropas Prokuratūrai (EPPO) kriminālvajāšanas sākšanai.
Sarežģītā PVN krāpšanas shēma bijusi saistīta ar elektronisko preču tirdzniecību, Austrijas, Francijas, Vācijas un Latvijas budžetiem nodarot aptuveni 297 miljonu eiro lielus nodokļu zaudējumus.
Ja apsūdzētais tiks atzīts par vainīgu, viņam var piespriest līdz desmit gadu cietumsodu par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un 12 gadu cietumsodu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
VID iepriekš ziņoja, ka 2024. gada novembra beigās plaša mēroga starptautiskā operācijā tika apturēts PVN krāpnieku sindikāts. Operācija kopumā tika īstenota 16 valstīs, tajā skaitā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Operācijā tika iesaistīti 624 dažādu valstu tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki, tostarp Latvijas VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes, Iekšējās drošības pārvaldes, Valsts policijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki. Latvijā izmeklēšanas pasākumus atbalstīja vairāk nekā 200 izmeklētāju un kriminālizlūkošanas darbinieku.
Šogad aprīlī VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde EPPO kriminālvajāšanas sākšanai nodeva atsevišķi izdalīto kriminālprocesu pret trīs personām par izvairīšanos no PVN nomaksas ne mazāk kā 3,8 miljonu eiro apmērā, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 1,4 miljonu eiro apmērā.
Mantisko jautājumu nodrošināšanai kriminālprocesā uzlikti aresti iesaistītajām personām piederošajiem nekustamajam īpašumiem, luksus klases automobiļiem, skaidras naudas līdzekļiem, rokas pulksteņiem un kriptovalūtai, kas iegādāti par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.
Kriminālprocess nosūtīts kriminālvajāšanas sākšanai pēc noziedzīga nodarījuma pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikuma 218.panta trešajā daļā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas organizētā grupā un Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.
Sindikāta dalībnieki dibinājuši uzņēmumus 16 ES dalībvalstīs, darbojoties kā likumīgi elektronisko preču piegādātāji. Kopumā ar tiešsaistes tirdzniecības vietu starpniecību tiešajiem klientiem ES teritorijā pārdotas populāras elektroniskās ierīces vairāk nekā 1,48 miljardu eiro vērtībā, radot zaudējumus vairāku ES dalībvalstu budžetos.
Pircēji nomaksāja PVN par iegādātajām precēm, savukārt uzņēmumi, izmantojot fiktīvu uzņēmumu ķēdi, kuriem bija pienākums veikt nodokļu nomaksu, nepildīja nodokļu saistības. Līdzekļi, kas iegūti no preču pārdošanas, tika pārskaitīti uz ārzonas kontiem.
Krāpniecisko shēmu veidoja vairāk nekā 400 uzņēmumu, kuri, kā iepriekš norādīja VID, iespējams, veica arī no narkotiku tirdzniecības, un legalizēja naudu, kas iegūta dažādos kibernoziegumos un krāpšanā ar ieguldījumiem.
Finanšu izlūkošanas laikā identificēta iespējama Krievijas organizētās noziedzības ietekme, norādot, ka šajā shēmā varētu būt iesaistīti atsevišķi Krievijas noziedzīgie tīkli, kuri, iespējams, ieguldīja līdzekļus apmaiņā pret periodiskiem maksājumiem un ietekmēja dažus tās pārvaldības aspektus.
Valsts policija aģentūru LETA informēja, ka starptautiskā operācija ir saistīta ar tā saukto "Admiral" izmeklēšanu 2022. gadā, kuru uzskata par lielāko PVN krāpšanu Eiropas Savienības vēsturē, ar nodarīto kaitējumu vairāk nekā 2,9 miljardu eiro apmērā. EPPO spēja atklāt saikni starp "Admiral" lietā izmeklētajām personām, uzņēmumiem un noziedzīgu grupējumu, kas bāzēts Baltijā.
Kratīšanu laikā tiesībsargājošās iestādes konfiscējušas viedtālruņus vairāk nekā 47,716 miljonu eiro vērtībā, vairākas luksusa klases automašīnas, rotaslietas, jaunus zelta pulksteņus, ieročus, narkotikas un 126 965 eiro skaidrā naudā. Iesaldēti 62 bankas konti vairākās valstīs, kuru kopējais naudas apjoms eiro vēl tiek aprēķināts, bet Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā iesaldēto kontu kopējā summa ir kopumā 5,839 miljoni eiro.
EPPO vadītās starptautiskās operācijas laikā tika veiktas vairāk nekā 300 kratīšanas 16 Eiropas valstīs - Vācijā, Francijā, Itālijā, Austrijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Spānijā, Slovākijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Čehijā, Kiprā, Bulgārijā, Beļģijā un Latvijā. Tostarp Latvijā, Igaunijā un Lietuvā aizturētas kopumā 32 personas.
Kazanovskis saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju ar Lietuvas kompānijas "Rombena" starpniecību ir patiesais labuma guvējs kompānijā SIA "Akes Ltd", kurai pieder SIA "RServiss" un SIA "Prominent Time Solutions". Tāpat Kazanovskis ir valdes loceklis SIA "LA Grupa". Tāpat "Akes LTD" ir 100% kapitāldaļu īpašnieks SIA "Blue Energy International Ltd", kuras saimnieciskā darbība apturēta 8. novembrī. "Akes LTD" saimniecisko darbību pēdējos gados nav veicis.
Pret Kazanovski bija ierosināta arī krimināllieta, kurā viņš apsūdzēts par neslavas celšanu VID amatpersonai. Pirmās instances tiesa šogad martā Kazanovskim piesprieda sabiedrisko darbu uz 140 stundām. Tāpat tiesa no apsūdzētā lēma piedzīt 5000 eiro kompensāciju cietušā labā par morālo aizskārumu. Patlaban spriedums pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā, noskaidroja LETA.
Kazanovskis jau iepriekš, kad viņa uzvārds vēl bija Caune, ieguvis negatīvu slavu, jo klaji ignorēja satiksmes noteikumus un ar to lepojās sociālajos tīklos. Kā savulaik rakstīja "jauns.lv", vīrietis "sevi sociālajos tīklos dēvē par veiksmīgu biznesmeni un ietekmīgu personu", bet "izceļas ar ekstravagantu dzīvesveidu un spļaušanu virsū likumam un sabiedrības normām".
Tāpat starp aizturētajiem bija arī Valdis Spurķis.
EPPO ir Eiropas Savienības neatkarīgā prokuratūra. Tā ir atbildīga par noziegumu pret ES finanšu interesēm izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un saukšanu pie atbildības.
Jaunieša piekaušanas piesegšana
Kurzemes apgabaltiesa šodien plkst. 13.30 turpinās skatīt apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas lēmumu piespriest 9300 eiro naudas sodu bijušajai policistei Anastasijai Cvirko par bezdarbību saistībā ar uzbrukumu jaunietim, kurš ap pleciem bija aplicis Ukrainas karogu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Uzbrukumu veica viņas dzīvesbiedrs, 1984. gadā dzimušais Valērijs Lazarevs, kurš nu jau par šo noziegumu ir nonācis ieslodzījuma vietā.
Cvirko tika sodīta par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu. Viņa kā valsts amatpersona ar šo rīcību diskreditēja policiju kā valsts pārvaldes institūciju, grāva tās reputāciju un apdraudēja kriminālprocesa atklāšanu un izmeklēšanu, uzskata prokuratūra.
Rīgas rajona tiesas tiesnese Ingrīda Bite norāda, ka tiesa konstatēja, ka Cvirko rīcības dēļ tika ietekmēts Valsts policijas darbs, kurai ir jāatklāj un jānovērš noziedzīgs nodarījums. Turklāt apsūdzētās rīcības rezultātā tika traucēta un apdraudēta cita kriminālprocesa izmeklēšana, atklāšana un novešana līdz taisnīgam krimināltiesisko attiecību noregulējumam, tajā skaitā tika nodarīts tiesību aizskārums cietušajam, 2003. gadā dzimušajam Vladislavam Senevičam.
Prokuratūrā norāda, ka ir pierādīts tiešs cēloniskais sakars starp apsūdzētajai Cvirko inkriminēto valsts amatpersonas bezdarbību un būtiska kaitējuma radīšanu.
Apsūdzības uzturētāja prasību piemērot Cvirko probācijas uzraudzību uz vienu gadu un sešiem mēnešiem tiesa noraidīja, jo šādai prasībai tiesas ieskatā nebija likumīga pamata.
Reizē ar galīgo nolēmumu tiesa pieņēma blakus lēmumu pret Lazarevu par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu.
Cvirko apsūdzēta pēc Krimināllikuma 319. panta pirmās daļas, proti, par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu. Par šādu pārkāpumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Sieviete 2022. gada 14. jūlijā tika atvaļināta no dienesta Iekšlietu ministrijas iestādēs. Viņa šo lēmumu apstrīdēja tiesā, bet tiesa pieteikumu noraidīja. Cvirko tiesas lēmumu pārsūdzēja apgabaltiesā, bet arī otrās instances tiesa prasību noraidīja. Pašlaik lieta atrodas Augstākajā tiesā.
Iepriekš stājies spēkā spriedums lietā pret Lazarevu, ar kuru viņam par minēto uzbrukumu piespriests divu gadu cietumsods.
Jau vēstīts, ka uzbrukums notika 2022. gada 20. maijā. Šajā dienā no Brīvības pieminekļa līdz Uzvaras parkam Pārdaugavā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma". Pēc gājiena netālu no pasākuma vietas, Eduarda Smiļģa ielā, automašīnas "BMW" vadītājs izkāpa no sava transportlīdzekļa un nodarīja miesas bojājumus 2003. gadā dzimušam jaunietim.
Pēc notikušā "BMW" aizbrauca no notikuma vietas, bet tika noskaidrots, ka uzbrucējs ir 1984. gadā dzimušais Lazarevs, kurš jau iepriekš ir nonācis policijas redzeslokā.
Automašīnu policija pēc tam atrada kādas privātmājas pagalmā, turklāt tai bija nomainītas valsts reģistrācijas numurzīmes, lai vainīgais slēptu savu atrašanās vietu. Pats uzbrucējs bija paslēpies savā dzīvesvietā bēniņos aiz skursteņa.
Blakus Lazarevam uzbrukuma brīdī automašīnā atradās Cvirko.
Foto: Unsplash