Pēc Valsts kontroles (VK) ziņojuma par stacionārās veselības aprūpes organizēšanu Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu un dokumentu viltošanu, šodien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".Šoruden VK publiskoja revīzijas ziņojumu, kurā pētīja, vai stacionārā veselības aprūpe tiek plānota un organizēta efektīvi. Revidenti secināja, ka valstī ir nesakārtots slimnīcu tīkls, kā arī trūkst cilvēkresursu. Bet tie nebija vienīgie atklājumi.Iestāde konstatēja gadījumus, kad viens ārsts var būt nodarbināts vai nu vairākās slimnīcās uzņemšanas nodaļās, vai strādā vienā slimnīcā gan uzņemšanas nodaļā, gan arī slimnīcas pamatstruktūrā. Turklāt bija ārsti, kas mēnesī strādāja pat vairāk nekā 400 stundu.VK padomes locekle Maija Āboliņa "Panorāmai" stāstīja, ka šādu gadījumu ir salīdzinoši daudz. Revīzijā VK strādāja ar izlasi un vērtēja ārstu darbību izlases veidā, bet konstatēja apmēram desmit šādus gadījumus, kad ir lielais stundu skaits."Bet kopumā mēs gribējām parādīt, ka tā ir sistēmiska problēma valstī, ka, risinot cilvēkresursu trūkumu, slimnīcas ir spiestas šādā veidā aizpildīt tā saukto štatu sarakstus uz papīra, lai gan, visticamāk, ārsti tur nemaz neatradīsies," skaidroja Āboliņa.Viņa paredz, ka problēma varētu būt pat vēl plašāka, jo revidenti nevētīja to, kā ārsti apvieno darbu slimnīcā ar darbu ambulatorajā nodaļā vai privātajā sektorā."Tie dramatiskākie piemēri ir tie, ka patiešām var konstatēt, ka ārsts vienlaikus apvieno stundas, vai arī secīgi vienu pēc otras, un šīs dežūras atrodas tādā attālumā, ka skaidrs, ka šis ārsts nemaz fiziski nevar atrasties šajā vietā," pauda Āboliņa.Revidentu atklātajam pievērsās arī Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV), kurš jautājumu par fiktīvu nodarbinātību ārstniecības iestādēs aktualizēja Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijā.Kā pauda Judins, ja ir atklāts, ka cilvēks strādā mēnesī 400 stundas un vienlaikus strādā divās vietās, tas nav jautājums tikai par darba organizēšanu, bet par to, ka kādam maksā naudu par faktiski neizpildītu darbu.Deputāts lūdza prokuratūrai vērst uzmanību VK ziņojumam un izvērtēt, vai ārstniecības iestādēs netiek veikti noziedzīgi nodarījumi. Prokuratūra Judina iesniegumu pārsūtīja VP.Policija Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka pēc deputāta iesnieguma ir sākusi kriminālprocesu pēc diviem Krimināllikuma pantiem - par iespējamu krāpšanu un par dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu.Izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju iestāde nesniedza.Jau ziņots, ka slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas, revīzijā secināja VK.

Health Care

Valsts policija

Medicīna

Current

Pēc Valsts kontroles (VK) ziņojuma par stacionārās veselības aprūpes organizēšanu Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu un dokumentu viltošanu, šodien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma". Šoruden VK publiskoja...

Uzsākts kriminālprocess saistībā ar Valsts kontroles atklāto krāpšanos veselības aprūpē

LETA

Similar news

Loading...