"Rainar" SIA Ainara Spirģa apbedīšanas birojs

Gandrīz
ikviens vecajos ģimenes fotoalbumos ir redzējis drūmas fotogrāfijas ar
cilvēkiem sēru drēbēs, bēru vainagiem un ziediem stāvam pie kāda nelaiķa zārka.
Bērēs uzņemtas bildes ģimenes fotoalbumos kādreiz bija pašsaprotama lieta, kas
kalpoja kā piemiņa un pierādījums tam, ka cilvēks ir dzīvojis un ticis godā
pavadīts. Bet kā ir mūsdienās – vai bērēs joprojām fotografē un vai vispār to
drīkst un ir ētiski darīt? 

<h2>Kāpēc agrāk fotografēja bēres?</h2>

Lai
saprastu, kā radusies bēru foto tradīcija, jāsaprot, ka 19. un 20. gadsimta
sākumā fotogrāfija bija retums un īsta greznība. Daudziem cilvēkiem dzīves
laikā nebija nevienas profesionālas bildes, tāpēc pēc nāves uzņemtā fotogrāfija
bieži vien bija vienīgais vizuālais piemiņas attēls. Nelaiķa fotografēšana un
radu kopbildes pie zārka bija dabiska sēru kultūras daļa. Šīs bildes netika
publicētas un izrādītas, tās vienkārši glabājās albumos, atvilktnēs un ģimenes
stāstos.

<h2>Kā ir mūsdienās? </h2>

Lielākajai
daļai sabiedrības Latvijā fotografēšana bērēs šodien šķiet pretrunā ar
intuīciju. Cilvēki to uztver nevis kā piemiņas saglabāšanu, bet kā iejaukšanos
ļoti trauslā un personiskā brīdī, īpaši, ja runājam par mirušā fotografēšanu
zārkā. Tā lielākajai daļai sabiedrības šķiet pārāk personiska un robežu
pārkāpjoša, tāpēc netiek vairs uztverta kā norma, bet drīzāk kā ļoti sensitīvs
izņēmums. Kā liecina arī apbedīšanas biroja <a target="_blank" href="https://www.apbedisanaliepaja.lv/">“Rainar”</a> pieredze, laikam ritot fotografēšana bērēs ir kļuvusi
par retu parādību, un, ja tomēr tā notiek, tad ļoti klusi, ar skaidru tuvinieku
piekrišanu un parasti aprobežojas ar ziedu, vainagu vai kapavietas iemūžināšanu
jau pēc ceremonijas, kad sēru smagākā daļa ir aiz muguras. 

 

“Gadiem
ilgi strādājot ar cilvēkiem sēru brīžos, skaidri redzams, ka sabiedrības
attieksme pret fotografēšanu bērēs kļūst arvien vienotāka. Lielākā daļa cilvēku
uzskata, ka bēres nav notikums, ko vajadzētu iemūžināt kadros. Tomēr tas
nenozīmē, ka bildes netiek uzņemtas,” skaidro apbedīšanas biroja pārstāvis. 

<h2>Praktiski padomi, ja tomēr rodas vēlme fotografēt</h2>

 Foto bērēs visbiežāk vēlas uzņemt cilvēki, kuriem
svarīga ir piemiņas saglabāšana, piemēram, tuvinieki, kas vēlas iemūžināt
pēdējo atvadu brīdi kā daļu no ģimenes vēstures. Nereti tā ir vecākā paaudze,
kurai šāda prakse agrāk šķitusi pašsaprotama. Dažkārt kādu fotogrāfiju vēlas
uzņemt arī bēru organizatori, draugi vai attālāki radinieki, kuri vēlas
saglabāt vizuālu atmiņu par ceremoniju, ziediem, vainagiem un atvadu
noformējumu. 

Lai
arī kāds būtu fotografēšanas iemesls, ja tomēr nolemts to darīt, svarīgi
paturēt prātā dažus pamatprincipus:

● 
Pirms
fotografēšanas obligāti nepieciešams palūgt atļauju, ko var dot tikai tuvākie
piederīgie. 

● 
Nekādā
gadījumā nedrīkst fotogrāfēt cilvēkus raudam vai atvadoties no nelaiķa, kā arī
kapa aizbēršanas brīdī u. tml. 

● 
Ja
fotogrāfē, tas jādara ļoti diskrēti, bez zibspuldzes, skraidīšanas un klikšķu
sērijām.

● 
Nefotografē
mirušo zārkā bez ļoti skaidras ģimenes iniciatīvas un lūguma. 

● 
Uzņemtās
fotogrāfijas noteikti nevajag publicēt vai pārsūtīt kādam bez saskaņošanas, pat
tad, ja bilde šķiet “nevainīga”.

 

Ja nepieciešama tuvinieka apbedīšana Liepājā vai Liepājas
rajonā, <a target="_blank" href="https://www.apbedisanaliepaja.lv/">Ainara Spirģa apbedīšanas birojs</a> piedāvā pilna servisa apbedīšanas pakalpojumus. No
sirsnīgas atvadu ceremonijas un organizatoriskajiem jautājumiem līdz bēru
mielastam, “Rainar” darbinieki pakalpojumus sniedz ar lielu atbildību pret
katru ģimeni un tās vajadzībām.

funeral

Public

Gandrīz ikviens vecajos ģimenes fotoalbumos ir redzējis drūmas fotogrāfijas ar cilvēkiem sēru drēbēs, bēru vainagiem un ziediem stāvam pie kāda nelaiķa zārka. Bērēs uzņemtas bildes ģimenes fotoalbumos kādreiz bija pašsaprotama...

Vai bērēs drīkst fotografēt? Etiķete un praktiski padomi

Loading...

Vai bērēs drīkst fotografēt? Etiķete un praktiski padomi

In collaboration with

In collaboration with

Loading...