15. septembrī “Platts” “ULSD 10 ppm” kotācija, kura nosaka
dīzeļdegvielas cenas Baltijas valstīs, uzstādīja jaunu rekordu, pārsniedzot
iepriekšējo, 2026. gada 2. aprīļa rekordu, par gandrīz 35 dolāriem par tonnu
jeb vairāk nekā 3 centiem par litru. Tajā pašā dienā kotācija, kura nosaka RME
(biodīzeļdegvielas piedevas) vērtību, sasniedza 2026. gada rekordaugstāko
līmeni. Dienu iepriekš rekordu uzstādīja “Platts” benzīna kotācija. 

Kopumā līdz 15. septembrim “Platts” kotācijas šogad ir
pieaugušas: 

<ul><li>Benzīnam 2,3 reizes (vairāk nekā 800 USD/t jeb vairāk nekā
80 centi, pārrēķinot uz litru)</li><li>Dīzeļdegvielai 2,6 reizes: vairāk nekā 1000 USD/t jeb vairāk
nekā 1 eiro par litru</li></ul>



Ne degvielas mazumtirgotāji vietējā tirgū, ne Latvijas
Republikas valsts iestādes nekontrolē un neatstāj kaut cik būtisku ietekmi uz
divām svarīgākajām cenu veidošanās sastāvdaļām, proti, uz EUR/USD kursu un “Platts”
kotācijām. 

Šodien praktiski vienīgais instruments, ar kuru palēnināt
degvielas cenu kāpuma tempu, ir nodokļi, norāda SIA “KOOL Latvija” Stratēģijas
vadītājs Aleksejs Švedovs.

Tomēr jāņem vērā, ka, ja cenas pasaules tirgū aug
nepārtraukti, tad ilgtermiņā apturēt degvielas cenu kāpumu vietējā tirgū
vienkārši nav iespējams, jo Latvijas Republikas gadījumā nodokļi nevar būt
nulle tāpēc, ka nav dabas rentes ieņēmumu (tostarp no naftas un gāzes ieguves),
kuri pilnībā segtu valsts izdevumus. Turklāt benzīna un dīzeļdegvielas pasaules
kotāciju kāpums šogad ir bijis tik spēcīgs, ka ir pārsniedzis degvielas akcīzes
nodokļa likmes.

Kā norāda Švedovs, ja Latvijas Saeima jau šodien noteiktu
nulles akcīzes nodokli dīzeļdegvielai un benzīnam, cena degvielas uzpildes
stacijās joprojām būtu palikusi augstāka nekā gada sākumā, jo tik spēcīgs ir
bijis kāpums pasaules degvielas tirgū.

Nodokļi, kuri ietekmē degvielas cenu:

<ul><li>Akcīzes nodoklis </li><li>PVN </li><li>Maksa par degvielas stratēģisko rezervi</li></ul>





<h2>Ko var darīt?</h2>

Švedova ieskatā, uz 6 mēnešiem:

- Atcelt maksu par degvielas stratēģisko rezervi. (Paredzamā
ietekme uz cenu aptuveni -6 centi/litrs)

- Samazināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai un benzīnam līdz
ES noteiktajam minimālajam līmenim. Dīzeļdegvielai no 396 līdz 330 eiro/1000
litri un benzīnam no 555 līdz 359 eiro/1000 litri. Šis pasākums ļautu palikt Eiropas
Savienības vienošanos ietvaros un vienlaikus dotu ietaupījumu līdz -6 centiem
par litru dīzeļdegvielas gadījumā un gandrīz -20 centiem benzīna gadījumā.

- Uz laiku, līdz 2027. gada 1. aprīlim, atbrīvot
dīzeļdegvielu un agrodīzeli no biopiejaukuma obligātajām prasībām jeb
biomandāta, tas ir, no RME vai HVO piejaukuma. Arī tas ļoti būtiski (aptuveni
par -6/-12 centiem litrā) ietekmētu degvielas galacenu patērētājam Latvijā, jo
pasaules cenas RME un HVO pašlaik ir rekordaugstas.

Saskaņā ar grozījumiem Latvijas normatīvajos aktos pagājusī
ziema bija pēdējais periods, kad ziemas dīzeļdegvielai nebija jāpievieno
biokomponents. Nākamajā ziemā tam jau būtu jābūt citādi. Un, ja pavasarī un
rudenī piejaukumam derēja parastais RME, tad, temperatūrai krītoties zem -10 C,
praktiski vienīgais uzticamais biopiedevas variants būs pret salu izturīgākais
HVO, kurš ir 2 reizes dārgāks par dīzeļdegvielu. 

Pieņemot šo pasākumu kopumu, PVN likmi pagaidām varētu arī
nesamazināt, un tam ir divi iemesli, norāda “KOOL” stratēģijas vadītājs.
Pirmkārt, lai valstij rezervē paliktu iespēja to samazināt. Otrkārt, šī nodokļa
ieņēmumi korelē ar cenu pasaules degvielas tirgū. Cenām pasaules tirgū
pieaugot, PVN ieņēmumi aug, un tas ne tikai daļēji kompensē budžeta zaudējumus
no motordegvielas akcīzes nodokļa samazinājuma, bet arī dod valstij manevra
iespējas, tostarp mērķtiecīgam atbalstam, piemēram, lauksaimniecības nozarei. 

Piedāvātais pasākumu kopums novestu pie tā, ka degvielas
cenas Latvijā, kaut arī uz laiku, būtu zemākas nekā kaimiņvalstīs. Tas radītu
īslaicīgu degvielas iepirkuma apjoma pieaugumu, ko veic ārvalstnieki Latvijas
ziemeļu un dienvidu reģionos, un līdz ar to arī akcīzes nodokļa un PVN ieņēmumu
pieaugumu Latvijas budžetā uz “degvielas tūrisma” rēķina no citām valstīm. 

Kopumā šis nodokļu samazināšanas pasākumu kopums ļautu, ja
cenas pasaules tirgū nemainītos, samazināt dīzeļdegvielas cenu par vairāk nekā
12 centiem litrā (bet ziemā obligātās biopiedevas neesamība, iespējams,
ietaupītu vēl papildu 6-12 centus litrā) un benzīna cenu par aptuveni 25
centiem litrā.

Alternatīva šim pasākumu kopumam varētu būt uz laiku
agresīvāks risinājums, balstoties uz Polijas precedentu, kur valdība noteica
akcīzes nodokļa un PVN likmes zemākas par Eiropas Komisijas rekomendētajām.
Tomēr nav skaidrs, vai Latvijas Republikai atļaus rīkoties tāpat, jo atšķirībā
no Polijas, kura saglabāja savu valūtu, Latvija ir eirozonā. Iespējams, ka
eirozonas dalībvalstu valdībām būtu jāpieņem kopīgs lēmums par iespējamiem
izņēmumiem šādu strauju enerģijas resursu vai pārtikas tirgus svārstību gadījumā.


Švedovs gan uzsver, ka minētie ietaupījuma apmēri patērētājam
ir orientējoši, jo novembrī vietējais tirgus pakāpeniski pāries uz arktiskās
klases dīzeļdegvielu. Ziemas dīzeļdegviela (klase A0/A1/A2) pasaules tirgū ir
ievērojami dārgāka nekā vasaras dīzeļdegviela (klase C), kura tiek pārdota
pašlaik. Turklāt temperatūras pazemināšanās palielina degvielas blīvumu, kas
nozīmē, ka no vienas un tās pašas degvielas tonnas iznāk mazāk litru, un tas
palielina katra litra cenu.

Tas nozīmē, ka, saglabājoties šodienas nodokļu un maksājumu
līmenim, pie pašreizējām “Platts” kotācijām dīzeļdegvielas cena ziemā būtu
būtiski augstāka, ņemot vērā zemākas temperatūras un arktiskās klases degvielu,
kura naftas pārstrādē konkurē ar aviācijas petroleju, kuras ražošanas
rentabilitāte pašlaik arī ir ārkārtīgi augsta.

Ekonomika

Bizness

Degvielas uzpildes stacijas (DUS)

Degviela

Business

15. septembrī “Platts” “ULSD 10 ppm” kotācija, kura nosaka dīzeļdegvielas cenas Baltijas valstīs, uzstādīja jaunu rekordu, pārsniedzot iepriekšējo, 2026. gada 2. aprīļa rekordu, par gandrīz 35 dolāriem par tonnu jeb...

Vai Latvijā ir iespējams ierobežot degvielas cenu kāpumu? Skaidro eksperts

1188.lv

Similar news

Loading...