<p></p><p>Pēdējos gados krāpnieki kļūst
arvien gudrāki, un viena no viņu biežāk izmantotajām metodēm ir emocionālas
ziņas, kas tiek uzdotas par bērna vai mazbērna izmisīgu saucienu pēc
palīdzības. Šie ziņojumi var atnākt gan kā SMS vai WhatsApp paziņojums, gan arī
kā e-pasta vēstule. Tie ir īpaši bīstami, jo izmanto cilvēku dabisko vēlmi
palīdzēt savējiem.</p>

<p>Zemāk skaidri un saprotami
aprakstīts, kā šī krāpšana darbojas, kā to atpazīt un ko darīt, ja tā notiek.</p>

<h2>Kā šī viltus ziņu krāpniecība parasti sākas?</h2>

<p>Krāpniecība bieži sākas ar īsu,
satraucošu ziņu. Tajā cilvēks, kurš izliekas par tavu mazbērnu vai bērnu,
apgalvo, ka ir notikusi nelaime. Ziņa bieži vien ir rakstīta steidzīgi un ar
mērķi radīt paniku.</p>

<p>Piemēri ziņām var būt:</p>

<p></p><ul><li>“Omīt, man vajag naudu, lūdzu, ātri!”</li><li>“Nezvani man, telefons nestrādā.”</li><li>“Esmu ārzemēs, un man notika nelaime.”</li></ul><p></p>





<p>Šo vēstuļu mērķis ir panākt, lai
cilvēks nobīstas un pārskaita naudu uz norādīto kontu.</p>

<h2>Kāpēc krāpnieki izmanto tieši ģimenes tēmu?</h2>

<p>Ģimenes attiecības ir emocionāli
visspēcīgākās. Krāpnieki ļoti labi saprot, ka vecvecāki vai vecāki bieži reaģēs
ātri, ja domās, ka bērns vai mazbērns ir nonācis nelaimē. Viņi paļaujas uz to,
ka tu uzreiz sāksi uztraukties, pārmetīsi sev, ja nepalīdzēsi, un tāpēc rīkosies
emocionāli, nevis loģiski. Tas ir rūpīgi izveidots scenārijs, lai panika
aizvietotu kritisko domāšanu.</p>

<h3>Signāli, ka ziņa var būt viltus</h3>

<p>Lai arī ziņa sākumā šķiet ļoti
personiska, patiesa un steidzama, ir vairākas pazīmes, kas liecina par to, ka
tā ir krāpniecība.</p>

<p>Pievērs uzmanību, ja:</p>

<p></p><ul><li>ziņā aicina nesazvanīties, jo “telefons ir
bojāts”;</li><li>nauda jāsūta uz pilnīgi svešu kontu;</li><li>teksts ir nekvalitatīvā latviešu valodā, ar
dīvainiem teikumiem;</li><li>tiek radīts emocionāls spiediens – “ja nedarīsi
tūlīt, būs problēmas”;</li><li>lūdz naudu ārkārtīgi steidzami — “nekavējoties”,
“tagad”.</li></ul><p></p>









<p>Ja rodas kaut mazākās šaubas, pārbaudi informāciju!</p>

<h2>Ko darīt, ja saņem šādu ziņu?</h2>

<p>Šeit rīcība ir vienkārša, bet ļoti efektīva:</p>

<p></p><ol><li>Pārzvani mazbērnam vai bērnam! Pat ja ziņā
rakstīts: “Nezvani, telefons saplīsis,”  tomēr
zvani! Īstajam mazbērnam telefons būs ieslēgts vai būs iespēja sazināties
citādi.</li><li>Uzdod
jautājumu, ko zina tikai ģimene, piemēram, kādu dāvanu tu saņēmi no manis savā iepriekšējā
dzimšanas dienā, kādu filmu mēs skatījāmies pērnos Ziemassvētkos vai kurš ir
opīša mīļākais ēdiens?</li><li>Pārbaudi
e-pasta adresi, jo krāpnieku adreses bieži izskatās aizdomīgas: ar liekiem
cipariem, nepareiziem vārdiem vai vārdiem citā valodā.</li><li>Nepārskaiti
naudu svešiem cilvēkiem! Ja ziņā lūdz sūtīt naudu uz “drauga” vai “paziņas”
kontu, tas vienmēr ir spilgts signāls, ka tā var būt krāpšana.</li></ol><p></p>







<h2>Kā sevi pasargāt no viltus ziņām nākotnē?</h2>

<p>Lai samazinātu riskus, ir lietas, ko var izdarīt jau tagad.</p>

<h3>Izrunājiet ģimenē drošības noteikumus</h3>

<p>Var vienoties, ka vienmēr
piezvanāt viens otram pirms jebkādas naudas sūtīšanas. Piemēram, dažām ģimenēm ir
“drošības frāze”, ko zina tikai tuvinieki.</p>

<h3>Ierobežo informācijas publicēšanu sociālajos tīklos</h3>

<p>Krāpnieki bieži izmanto
sociālajos medijos publicēto informāciju: publiskus foto, komentārus, ceļojumu
datumus, ģimenes svētku aprakstus utt. Jo mazāk informācija ir pieejama, jo
grūtāk viņiem izveidot ticamu stāstu krāpniecībai.</p>

<h3>Izmanto drošības iestatījumus</h3>

<p>Pārskati e-pasta filtrus, bloķē
aizdomīgas adreses un izmanto divu faktoru autentifikāciju, kas pasargā tavus kontus.</p>

<p><a target="_blank"  href="https://www.ptac.gov.lv/lv/dpa">Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
(PTAC)</a> atgādina, ka krāpnieki nesnauž, un tieši tāpēc mums ikkatram ir jābūt
zinošam par dažādām viltībām. PTAC uzsāk kampaņu “Internets nav pasaka.
Atpazīsti viltības!”. Kampaņa aicina katru no mums domāt kritiski un skaidro,
kā saprast digitālo platformu algoritmus, atpazīt viltus saturu, manipulatīvās
tiešsaistes tehnikas un kā izmantot Digitālā pakalpojumu akta (DPA) sniegtās
tiesības savā labā. Uzzini par to vairāk <a target="_blank"  href="https://www.ptac.gov.lv/lv/dpa">PTAC mājaslapā</a>!</p><p></p>

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

Krāpniecība

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC)

Recognize scams on the internet!

Public

Pēdējos gados krāpnieki kļūst arvien gudrāki, un viena no viņu biežāk izmantotajām metodēm ir emocionālas ziņas, kas tiek uzdotas par bērna vai mazbērna izmisīgu saucienu pēc palīdzības. Šie ziņojumi var...

“Vai tiešām raksta mazbērns?” – kā atpazīt viltus ziņas un e-pastus

Similar news

Loading...

“Vai tiešām raksta mazbērns?” – kā atpazīt viltus ziņas un e-pastus

In collaboration with

In collaboration with

Similar news

Loading...