Dzīves dārdzībai pieaugot, 59 % Latvijas iedzīvotāju biežāk meklē akcijas un atlaides, katrs otrais rūpīgāk seko līdzi ikdienas tēriņiem, savukārt 27 % atliek lielākus pirkumus vai ceļojumus, liecina “Norstat” aptauja.Vienlaikus 17 % iedzīvotāju cenšas vairāk uzkrāt finanšu drošības spilvenam, 7 % izmanto alternatīvas iespējas nopelnīt ar norēķinu kontu, noguldījumiem vai akcijām. Savukārt 5 % pārskata savas kredītsaistības, bet tikai 2 % iedzīvotāju norāda, ka var atļauties tērēt brīvāk nekā iepriekš.Šā gada februārī, salīdzinot ar 2025. gada februāri, patēriņa cenas Latvijā pieauga par 2,3 %. Vienlaikus šogad neapliekamais minimums palielināts līdz 550 eiro, minimālā alga līdz 780 eiro, bet no 1. jūlija pamata pārtikas produktiem maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām plānots samazināts 12 % pievienotās vērtības nodoklis (PVN).“Lai arī inflācijas temps šobrīd ir mērenāks nekā pēdējos gados, cenu līmenis saglabājas augsts. Prognozēt turpmāko dinamiku ir grūti. Degvielas cenu kāpumu daļēji varētu kompensēt plānotais PVN samazinājums atsevišķiem pārtikas produktiem, taču būtisku ietekmi var radīt arī ārējie faktori – īpaši situācijas attīstība Tuvajos Austrumos un tās atspaids uz enerģijas cenām,” norāda “Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss.Visstraujāk gada griezumā pieaugušas mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un citu kurināmo, izglītības, restorānu un izmitināšanas pakalpojumu, veselības aprūpes, kā arī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. “Oficiālā statistika rāda, ka cenu spiediens koncentrējas uz pamatvajadzībām. To apstiprina arī iedzīvotāju aptauja. Proti, 75 % norāda, ka īpaši izjūt pārtikas un ikdienas preču cenu pieaugumu, 54 % mājokļa izmaksu, bet 42 % veselības aprūpes sadārdzinājumu. Tā kā šo kategoriju cenas lielā mērā ietekmē ārējie faktori – enerģijas cenas, piegāžu ķēdes un importēto pārtikas produktu izmaksas, – spiediens var saglabāties arī turpmāk,” skaidro Eametss.Ekonomists piebilst, ka aptauja iezīmē sociāli jutīgākās grupas kā seniorus un mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem, kur cenu pieaugums ir visjūtamākais. Tikmēr lielākā daļa jeb 56 % aptaujāto norāda, ka viņu ienākumi 2026. gadā nav izteikti mainījušies. Tikai 21 % iedzīvotāju ienākumi ir pieauguši, vēl 18 % norāda uz ienākumu samazinājumu.“Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka pērnā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo, mēneša vidējā bruto alga pieauga par 1,5 %, bet šogad cenu spiedienu var pastiprināt notikumi Tuvajos Austrumos. Tāpēc ir īstais brīdis pārskatīt tēriņus un veidot uzkrājumus,” norāda “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.Viņš uzsver, ka pirmais solis ir regulāri, vismaz reizi mēnesī, pārskatīt savu budžetu. Otrais – saprast, kur iespējams ietaupīt. Piemēram, samazinot mobilo sakaru tarifa plānu par dažiem eiro mēnesī, gadā var ietaupīt vairāk nekā 60 eiro.Nākamais solis ir izvērtēt esošās kredītsaistības. Dažkārt refinansēšana vai nosacījumu pārskatīšana samazina ikmēneša maksājumus. Tāpat vērts izsvērt finanšu pakalpojumu priekšrocības, piemēram, izvēlēties bankas, kas maksā procentus par konta atlikumu bez konta uzturēšanas maksas vai piedāvā izdevīgākus uzkrājumu nosacījumus.“Kad izdevumi pārskatīti, var sākt mērķtiecīgi veidot uzkrājumus. Pat neliels, bet regulārs ieguldījums finanšu drošības spilvenā uzlabo stabilitāti un gatavību neparedzētām situācijām,” piebilst Surgofts.Iedzīvotāju aptauju pēc “Bigbank” Latvijas filiāles pasūtījuma 2026. gada februārī veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu uzņēmums “Norstat”. Aptaujā piedalījās 1006 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Tirdzniecība

Public

Dzīves dārdzībai pieaugot, 59 % Latvijas iedzīvotāju biežāk meklē akcijas un atlaides, katrs otrais rūpīgāk seko līdzi ikdienas tēriņiem, savukārt 27 % atliek lielākus pirkumus vai ceļojumus, liecina “Norstat” aptauja....

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, iepērkoties, fokusējas uz atlaidēm

1188.lv

Similar news

Loading...