Kultūras ministrijas (KM) īstenotā saliedētas sabiedrības politika nav mērķtiecīga un nesniedz izmērāmus rezultātus, tā ir neskaidra, sadrumstalota un neefektīva, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).Kā aģentūru LETA informēja VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica, revīzijā izgaismojies tas, ka KM īstenotajai saliedētas sabiedrības politikai trūkst skaidras plānošanas, koordinācijas un konkrētu sasniedzamo rādītāju, kā arī nav pieejama pilnīga informācija par nozares finansējumu un tā izlietojumu.VK aicina KM būtiski uzlabot politikas plānošanu un īstenošanu, nosakot skaidras prioritātes, efektīvi koordinējot iesaistītās institūcijas, kā arī ciešāk sadarbojoties ar pašvaldībām un iedzīvotājiem. Nepieciešama datos balstīta uzraudzības sistēma, kas ļautu novērtēt politikas ietekmi un efektivitāti, bet īpaša uzmanība jāvelta latviešu valodas apguves sistēmas pilnveidei pieaugušajiem, jo tas ir viens no būtiskākajiem sabiedrības saliedētības veicināšanas instrumentiem, secinājuši revidenti.KM par saliedētas sabiedrības politiku valstī ir atbildīga kopš 2011.gada. Saliedētai sabiedrībai vajadzētu darboties visu sabiedrības locekļu labklājībai, cīnīties pret sociālo atstumtību, veidot piederības sajūtu, veicināt uzticēšanos un nodrošināt tās locekļiem augšupejošu sociālo mobilitāti jeb līdzdalības un rīcības iespēju paaugstināšanos neatkarīgi no sociālā statusa. Saliedētas sabiedrības joma skar daudzas nozares, un tā ir noteikta par vienu no nacionālās drošības prioritātēm.Kā norāda VK padomes locekle Inga Vilka, Latvijas gadījumā saliedētas sabiedrības politika nav mērķtiecīga, bet gan vispārīga, nesniedzot izpratni par risināmajām problēmām, vēlamo situāciju un sagaidāmajiem rezultātiem.Valdība ir apstiprinājusi Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam. No 2001.gada darbojas Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), kuram jāīsteno attīstības plānošanas dokumentiem atbilstoši pasākumi sabiedrības integrācijā. Vispārīgas, neskaidras politikas apstākļos SIF daļēji pilda arī politikas veidotāja lomu. Kā skaidro Vilka, ir izveidojusies savdabīga situācija, ka politiķu iesaiste politikas īstenošanā ir aktīvāka nekā politikas veidošanā, jo SIF padomē darbojas Ministru prezidenta pārstāvis un pieci ministri.VK atzīmē, ka saliedētas sabiedrības politika skar plašu nozaru, valsts institūciju, pašvaldību un organizāciju loku, taču KM trūkst efektīva sadarbības mehānisma ar tiem, kas nodarbojas ar sociālās iekļaušanās, izglītības, nodarbinātības un citiem jautājumiem. Minētās pamatnostādnes 2021.-2027.gadam aptver tikai KM kompetences, neskarot citu iestāžu pasākumus un neiekļaujot tos kopējā stratēģijā, secinājuši revidenti.Saliedētas sabiedrības politika skar katru Latvijas iedzīvotāju, tai jāveicina nacionāla, solidāra, atvērta un pilsoniski aktīva sabiedrība, taču minēto pamatnostādņu rīcības plānos nav skaidri noteikts, kādas problēmas tie risina un kuras sabiedrības grupas ietekmē, norāda VK.Vēl neesot ieviesta prakse novērtēt politikas un īstenoto pasākumu ietekmi ilgākā termiņā un dinamikā. KM dati ir nepilnīgi un nesistemātiski, padarot analīzi un salīdzināšanu neiespējamu, turklāt nav arī skaidrs, vai tiks izmantoti SIF radītie Sabiedrības saliedētības radara rādītāji, norāda revidenti. Vienlaikus gan saistībā ar saliedētas sabiedrības jomu no 2014. līdz 2024.gadam veikti vairāk nekā 110 zinātniski pētījumi un iestāžu pasūtīti pētnieciskie darbi par vismaz 17 miljoniem eiro.Kā apgalvo VK, nav skaidrs kopējais valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums jomai, jo Nacionālajā attīstības plānā 2021. līdz 2027.gadam indikatīvi paredzēti vismaz 24 miljoni eiro gadā, savukārt politikas pamatnostādnēs KM indikatīvi iezīmēti 42 miljoni eiro visam periodam. Liela daļa līdzekļu tiek piesaistīta no ES fondiem vai pieprasīta prioritāro pasākumu ietvaros ik gadu, konstatējuši revidenti.Lai veicinātu vienotu politiku un koordinētu institūciju sadarbību, ir izveidota pamatnostādņu uzraudzības padome ar vairāk nekā 20 locekļiem, taču tās darbība ir pasīva un ierobežota informatīvā līmenī, secināts revīzijā. VK arī norāda, ka padome nepilda visus uzdevumus un neizmanto piešķirtās pilnvaras, līdz ar to tās darbības efektivitāte ir apšaubāma.Arī sabiedrības līdzdalība politikas plānošanā nesasniedzot gaidīto efektu - KM iesaiste esot nepietiekama, un process pārvēršoties par formālu procedūru, kas patērē gan ministrijas, gan iedzīvotāju resursus bez reāliem uzlabojumiem. "Kritiski trūkst atgriezeniskās saites - cilvēki netiek informēti, kāpēc viņu priekšlikumi tiek vai netiek ņemti vērā," teikts VK paziņojumā pēc revīzijas, norādot, ka uzticība valsts pārvaldei un sabiedrības iesaiste ir atkarīga no pozitīvas pieredzes, tāpēc ir jāpārskata līdzdalības mehānismi, padarot tos jēgpilnus un efektīvus.Latviešu valodas mācības pieaugušajiem ir būtiskas sabiedrības saliedētībai, taču mācību sistēma nav jēgpilni koordinēta, atklājuši revidenti. Mācības nesaskaņoti organizē Izglītības un zinātnes ministrija, KM, Labklājības ministrija, SIF, Nodarbinātības valsts aģentūra, kā arī pašvaldības. Trūkst pilnīgu datu par mācību programmām, mērķa grupām, rezultātiem un finansējumu, norāda VK.Dažādās institūcijās noteiktie atšķirīgie nosacījumi radot nevienlīdzību un neskaidrību mācību dalībniekiem un izglītības iestādēm, turklāt bez centralizētas uzraudzības nevarot novērtēt programmu efektivitāti. VK aicina ieviest vienotu stratēģiju un koordināciju, ņemot vērā, ka valodas apguve ir ne tikai izglītības, bet arī drošības, imigrācijas, nodarbinātības un integrācijas jautājums.Pēc revīzijas VK sagatavojusi ieteikumus, lai panāktu, ka saliedētas sabiedrības politika būs skaidra un mērķtiecīga ar noteiktām prioritātēm, mērķa grupām un pasākumiem. Pēc ieteikumu ieviešanas esot jābūt nodrošinātai skaidrai institūciju lomai, koordinācijai, un sabiedrības iesaistei lēmumu pieņemšanā.Revidenti arī sagaida, ka tiks izveidota pārskatāma un efektīva uzraudzības sistēma ar identificētiem rādītājiem, apkopotiem datiem, tajā skaitā par izlietoto finansējumu, ar analīzi, izvērtējumu un institūciju sadarbību.Tāpat ieteikumu ieviešanas rezultātā KM vajadzētu nonākt pie efektīvas, koordinētas latviešu valodas apguves sistēmas un novērst uzdevumu pārklāšanos, pilnveidot mācību metodiku un mācības padarīt pieejamas visām mērķa grupām.VK padomes locekle Vilka sagaida, ka, ieviešot revīzijas ieteikumus, KM politika saliedētai sabiedrībai būs skaidra, mērķtiecīga, ar efektīvu koordinācijas un sadarbības mehānismu, bet sabiedrībai tiks sniegta skaidra un izsmeļoša informācija par paveikto, sasniegto un politikas īstenošanai izlietoto finansējumu.

Politika

Kultūras ministrija

Public

Kultūras ministrijas (KM) īstenotā saliedētas sabiedrības politika nav mērķtiecīga un nesniedz izmērāmus rezultātus, tā ir neskaidra, sadrumstalota un neefektīva, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK). Kā aģentūru LETA informēja VK Sabiedrisko...

Valsts kontrole Kultūras ministrijas sabiedrības saliedētības politiku vērtē kā sadrumstalotu un neefektīvu

LETA

Similar news

Loading...