Veģetatīvā distonija, trauksme, izdegšana – kāpēc ar tām slimojam aizvien biežāk?

Mūsdienu straujais dzīves ritms, pastāvīgā spriedze un augošās prasības gan darbā, gan personīgajā dzīvē būtiski ietekmē mūsu mentālo veselību. Šo faktoru dēļ arvien vairāk cilvēku piedzīvo psiholoģiskus traucējumus, tostarp veģetatīvo distoniju, trauksmi un izdegšanas sindromu. Kā šīs saslimšanas atšķiras, kādi ir to cēloņi, un kāpēc ar tām slimojam aizvien biežāk? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz “Klīnika Dzintari" ārste-psihiatre un kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Lolita Dalbiņa.

Kas ir veģetatīvā distonija?

Somatoforma veģetatīvā disfunkcija, kas tautā vairāk pazīstama kā veģetatīvā distonija, ir veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumi, kas izpaužas ar dažādiem simptomiem, tostarp sirdsklauvēm, asinspiediena un temperatūras regulācijas traucējumiem, gremošanas traucējumiem, pastiprinātu svīšanu, elpas trūkumu, galvas un muguras sāpēm. Ņemot vērā mūsu reģiona sociopolitisko kontekstu un tikai palēnām mazinošos stigmu pret psihiskiem traucējumiem, cilvēkiem ir daudz pieņemamāk šādus simptomus uztvert kā zīmi par fiziskās veselības pasliktināšanos, ko bieži pastiprina arī aizgājušā gadsimta medicīniskie uzskati, kurus lielā mērā ietekmējusi valdošā vara. Parasti šos fiziskos simptomus pavada psiholoģisks diskomforts, tostarp bailes no nespējas kontrolēt savu veselības stāvokli, depresīvs noskaņojums vai pat trauksme. Lai gan veģetatīvā disfunkcija var būt saistīta ar organiskām slimībām, bieži tā ir radusies kā psihoemocionālu faktoru sekas, piemēram, hronisku baiļu, dusmu vai agrāku psihisku traumu dēļ.

Kā veģetatīvā distonija atšķiras no trauksmes un izdegšanas?

“Klīnika Dzintari” speciāliste norāda, ka “trauksme kā emocija ir pavisam normāla fizioloģiska reakcija, kas palīdz sakoncentrēties, fokusēties un sagatavoties dažādiem izaicinājumiem. Tomēr, ja trauksme kļūst pastāvīga un pārmērīga, tā var radīt negatīvu ietekmi uz ikdienas dzīvi. Ja mēs skatāmies uz trauksmi kā patoloģisku stāvokli, tas ir nervu sistēmas uzbudinājums, kad smadzenes un nervu sistēma kaut ko uztver kā apdraudējumu, pat tad, ja tāda reāla apdraudējuma nav”. Cilvēki ar trauksmi bieži izjūt nepamatotas bailes un uztraukumu par ikdienas situācijām, kas var izraisīt miega traucējumus, grūtības koncentrēties un dažādas psihosomatiskas reakcijas.

“Savukārt izdegšana tādā klasiskā izpratnē nozīmē to, ka visi organisma resursi ir pamatīgi iztērēti, kā rezultātā iestājas fizisks un psiholoģisks izsīkums, kas var veicināt gan trauksmes attīstīšanos, gan somatoformas veģetatīvas disfunkcijas parādīšanos,” skaidro Lolita Dalbiņa. Izdegšana darbā un privātajā dzīvē bieži vien ir saistīta ar ilgstošu stresu, lielu atbildību, augstām prasībām, mazu sociālo atbalstu, kā arī neatbilstošu materiālo un emocionālo atalgojumu. Cilvēks ar izdegšanas sindromu var izjust pilnīgu motivācijas un enerģijas zudumu, kas noved pie samazinātas darba efektivitātes un atsvešināšanās.

Svarīgi saprast, ka, lai gan veģetatīvā distonija, trauksme un izdegšana var būt savstarpēji saistīti un viens otru pastiprinoši, tie tomēr ir atšķirīgi, bet tajā pašā laikā viens otru neizslēdzoši veselības traucējumi.

Kāpēc pēdējos gados mēs arvien biežāk dzirdam par veģetatīvo distoniju, trauksmi un izdegšanu?

Skaidrojot, kāpēc pēdējā laikā par šiem veselības traucējumiem dzirdam arvien biežāk, ārste-psihiatre uzsver, ka veģetatīvā distonija, trauksme un izdegšana ir tādas tipiskas mūsdienu saslimšanas, ko galvenokārt ietekmē augstās sabiedrības un personīgās prasības pret sevi un mūsdienu straujais dzīves temps. Savukārt pastāvīga informācijas plūsma un globālā krīze, kā piemēram, pandēmija, ekonomiskā nestabilitāte un karadarbība, vēl vairāk noslogo nervu sistēmu. “Un tā veidojas tas apburtais loks, kad, redzot satraucošus ziņu virsrakstus, mēs vēlamies lasīt un uzzināt vairāk, lai spētu kontrolēt situāciju un mazinātu trauksmi. Bet, jo vairāk lasām, jo vairāk attīstās trauksme un veidojas bezpalīdzības sajūta, ka neko jau īsti nevar darīt, kā rezultātā bailes turpina augt,” stāsta ārste.

Arī sociālie mediji rada pastāvīgu salīdzināšanas spiedienu un veicina paškritiku. Protams, nozīme esot arī dažādiem dzīvesveida ieradumiem, piemēram, pārmērīgai alkohola un kofeīna lietošanai, smēķēšanai, nepietiekamam miegam, mazkustīgam dzīvesveidam un nepilnvērtīgam uzturam, kas var tikai pastiprināt veģetatīvās distonijas, trauksmes vai izdegšanas simptomus.

Kādas ir efektīvākās ārstēšanas metodes šiem traucējumiem?

Ārste-psihiatre norāda: “Gan veģetatīvās distonijas, gan izdegšanas, gan trauksmes traucējumu gadījumā ir nepieciešama kompleksa ārstēšanas pieeja. Pirmām kārtām tā ir savu fizisko vajadzību atpazīšana un apmierināšana. Ar to es domāju kvalitatīvu miegu, regulāras un veselīgas maltītes, pietiekamu ūdens patēriņu, svaigu gaisu un fiziskās aktivitātes. Tālāk tā jau ir savu emocionālo vajadzību atpazīšana un apmierināšana, kas iespējams būtu caur psihoterapiju, psihoizglītošanu. Situācijās, kad šīs fiziskās un emocionālās vajadzības ir apmierinātas, bet ar to nav īsti pietiekami, nākamais solis ir medikamentoza pieeja. Protams, izteiktu traucējumu gadījumā medikamentus var piemērot jau ārstēšanas sākumā.”

“Klīnika Dzintari” ārstnieciskās rehabilitācijas programmas

Klīnikā pieejamas dažādas ārstnieciskās rehabilitācijas programmas veģetatīvās distonijas, izdegšanas sindroma un trauksmes ārstēšanai, kas balstītas uz visaptverošu un individuāli pielāgotu pieeju. Programmas ietver gan ārsta-psihiatra un psihologa konsultācijas, gan dažādas terapijas un ārstnieciskās procedūras, lai nodrošinātu pilnvērtīgu emocionālās un fiziskās veselības atjaunošanu. Klīnikas profesionālā komanda palīdz atrast emocionālos iemeslus, kas veselā cilvēkā radījis nemieru un trauksmi. Krīzē nonākušajiem klientiem šeit ir iespēja atgūt mieru, drosmi un spēku cīnīties ar problēmu cēloņiem, kā arī novērst tos. Ārstēšanās noris patīkamā vidē profesionālu speciālistu uzraudzībā dienas stacionārā. Klīnikas psihiatri, psihologi, psihoterapijas un citi speciālisti, izmantojot intensīvu, sabalansētu un katra pacienta vajadzībām piemērotu terapiju, palīdz veicināt fizisko un emocionālo labsajūtu, kas ietver konsultācijas, grupu nodarbības, fiziskas aktivitātes un procedūras ķermenim.

“Tā ir iespēja piedalīties psihoizglītojošās lekcijās, kas sniedz noderīgu informāciju, kā arī grupu un individuālās psihoterapeitiskās nodarbībās, kur ir iespēja vairāk iedziļināties savā emocionālajā labsajūtā, iemācīties atpazīt savas emocijas un ieklausīties savā ķermenī, lai izprastu, vai šie simptomi ir saistīti ar kādu fiziskās veselības problēmu vai kādu emocionālu stāvokli, paaugstinātu stresu vai izsīkumu,” stāsta Lolita Dalbiņa.

Klīnika piedāvā arī iespēju saņemt konsultācijas psihologa, mākslas terapeita, KBT psihoterapeita, psihiatra vai psihoterapijas speciālista hipnoterapijā vadībā.

Vairāk par klīnikas piedāvājumu uzzini www.dzintari.lv