Žurku dēļ Rīgas dārzos un parkos veikta ārkārtas deratizācija

Šogad Veselības inspekcija no iedzīvotājiem saņēmusi 23
iesniegumus par žurkām. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, izskatās, ka
iedzīvotāji par grauzējiem uztraucas vairāk, piemēram, Veselības inspekcijai
ziņo arī par žurkām, kas manītas pamestās teritorijās vai ēkās, vēsta 360
Ziņas.

Ekspertu skatījumā, cilvēki ir satraukti par saslimstības ar
leptospirozi pieaugumu. Šo infekciju pārnēsā grauzēji. Taču, novērojot žurkas
vai peles, pirmām kārtām ir jāvēršas pie ēkas apsaimniekotāja. Bet tad, ja
netiek veikta deratizācija, var sūdzēties Veselības inspekcijai.

Iepriekš jau ziņojām, ka sabiedrības iniciatīvu
portālā <a target="_blank" href="https://manabalss.lv/i/3848">"Manabalss.lv"</a> sākta
parakstu vākšana, lai novērstu žurku izplatīšanos Rīgā, un to paredzēts
iesniegt Rīgas domei.

Kā iniciatīvas iesniedzēja norādīta Tatjana Bodnare-Judina.
Viņa skaidro, ka Rīgas iedzīvotāji, īpaši tie, kas dzīvo centrā, jau vismaz
divus gadus cieš no žurku un peļu pastiprinātas izplatīšanās.

Epidemioloģiski bīstama situācija pasliktinās aukstajā
laikā, kad žurkas un peles pārceļas uz telpām, ar leptospirozi inficējot
pārtikas preces, skaidro Bodnare-Judina.

Iniciatīvas iesniedzēja lūdz Rīgas pašvaldību organizēt
koordinētus centralizētus deratizācijas pasākumus visā pilsētas teritorijā,
kompleksā ar teritorijas tīrīšanu un pasākumiem jaunas žurku invāzijas
novēršanai. Līdzīgi, kā ūdensvada dezinfekcija cīņā pret legionellas
baktērijām, arī cīņai pret leptospirozi un citām grauzēju pārnēsātajām slimībām
jābūt pilsētas prioritātei rūpēs par iedzīvotāju veselību.Leptospiroze ir zoonoze jeb infekcijas slimība, kas tiek
pārnesta no dzīvniekiem uz cilvēkiem. Leptospirozes izraisītājs ir baktērijas
leptospiras, kas ārējā vidē var saglabāties nedēļām vai pat mēnešiem, īpaši
mitrā un vēsā vidē, taču tās ir jutīgas pret izžūšanu un augstu temperatūru,
norāda Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC). Inficētie dzīvnieki
izdala leptospiras ar urīnu. Uzņēmīgi ir visi siltasiņu dzīvnieki, kas nozīmē,
ka infekcijas izraisītāji plaši cirkulē dabā.

Leptospirozes gadījumā laiks no inficēšanās līdz pirmo
simptomu parādīšanās parasti ir septiņas līdz desmit dienas, taču tas var
svārstīties no 2 līdz 30 dienām. Biežāk novērojami gripai līdzīgi simptomi -
paaugstināta temperatūra, drudzis, drebuļi, galvassāpes, muskuļu sāpes,
nelabums, vemšana, apetītes zudums, apsārtušas acis un nespēks. Smagākos
gadījumos iespējamas komplikācijas - meningīts, asinsizplūdumi, dzelte, nieru
un aknu bojājumi, hemolītiska anēmija vai apziņas traucējumi, informē SPKC.

Ja pēc saskares ar dzīvniekiem vai potenciāli piesārņotu
vidi parādās minētie simptomi, nekavējoties jāvēršas pie ģimenes ārsta un
jāinformē par riska faktoriem, jo laikus sākta ārstēšana palīdz novērst
komplikācijas.

Health Care

Rīga

360 Ziņas

Šogad Veselības inspekcija no iedzīvotājiem saņēmusi 23 iesniegumus par žurkām. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, izskatās, ka iedzīvotāji par grauzējiem uztraucas vairāk, piemēram, Veselības inspekcijai ziņo arī par žurkām, kas manītas...

Veselības inspekcija saņem arvien vairāk iedzīvotāju sūdzības par žurkām

Skirmante Baļčiūte

Similar news

Loading...

Loading...