Svētdien Krievijas Tālajos Austrumos, Kamčatkas pussalā, sācies ilgi snaudošā Krašeņiņņikova vulkāna izvirdums, ziņo reģiona vulkanologi un amatpersonas.
Izvirdums reģistrēts plkst. 4.50 pēc vietējā laika, kad vulkāns sācis izdalīt pelnu mākoņus, kuru augstums sasniedzis 3 līdz 4 kilometrus virs jūras līmeņa.

Kronoku rezervāta pārstāvji pavēstījuši, ka atsevišķās vietās pelni pacēlušies pat līdz 5–6 kilometru augstumam, un daļa rezervāta teritorijas jau ir pārklāta ar pelniem.

Pētnieki norāda, ka šis ir pirmais Krašeņiņņikova vulkāna izvirdums mūsdienu zinātniskās novērošanas vēsturē.

Iepriekšējais izvirdums šajā vietā noticis 1463. gadā, liecina informācija, ko vietnē "Telegram" publicējis vulkānu novērošanas centrs "KVERT".

Kamčatkas novada Ārkārtas situāciju ministrija informē, ka pelnu izplatīšanās trajektorijā neatrodas apdzīvotas vietas, un pašlaik apdraudējuma iedzīvotājiem nav.
Notikums seko pēc spēcīgas – 8,8 magnitūdu – zemestrīces, kas reģistrēta Kamčatkā 30. jūlija rītā. Tās epicentrs atradies aptuveni 200 kilometru attālumā no Petropavlovskas-Kamčatskas.

Neilgi pēc zemestrīces uzliesmojis arī Kļuču Sopkas vulkāns, kas ir viens no aktīvākajiem reģiona vulkāniem.

Kamčatka ir viena no pasaules seismiski un vulkāniski aktīvākajām zonām, kur regulāri novērojami izvirdumi un zemestrīces.

Lasi arī!

VIDEO: Islandē sācies vulkāna izvirdums; evakuēts slavenais kūrorts "Blue Lagoon"