<p></p><p><b>Lietuvas galvaspilsēta Viļņa oficiāli kļuvusi par lielāko
pilsētu Baltijā, apsteidzot Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Šo faktu apstiprina
abu valstu statistikas aģentūras. Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas
pārvaldes 2. jūnijā publicētajiem datiem Rīgas iedzīvotāju skaits sarucis līdz
591 882. Tikmēr Lietuvas Valsts datu aģentūra ziņo, ka Viļņā dzīvo jau 607 667
cilvēki, kas ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju pieaugums gada laikā. Jau vairākus
gadus demogrāfiskās tendences liecina par Viļņas stabilo izaugsmi, kas padara
šo pilsētu par jauno reģiona metropoli.</b></p>

<h3><b>Izaugsmes un labklājības desmitgade</b></h3>

<p>Pēdējās desmitgades laikā Viļņas iedzīvotāju skaits ir
pieaudzis par 13%, ko veicinājusi pilsētas kā inovatīva starptautiska biznesa
centra nostiprināšanās un dzīves līmeņa paaugstināšanās. Zīmīgi, ka pilsētas
izaugsme ir saglabājusies noturīga pat pandēmijas un ģeopolitisko izaicinājumu
apstākļos. Vidējā alga Viļņā desmit gadu laikā ir trīskāršojusies: no 797 eiro
2014. gadā līdz 2536 eiro 2024. gadā.</p>

<p>"Viļņa strauji attīstās un plaukst kā vēl nekad agrāk.
Pirms vairāk nekā 700 gadiem dibināta kā multikulturāla pilsēta, tā joprojām ir
dinamiska un jauneklīga. Pateicoties ātrumam, pielāgošanās spējām un
inovācijām, mēs nodrošinām mūsu pilsētai ilgtspējīgu izaugsmi. To apliecina arī
tas, ka šogad esam pasludināti par Eiropas Zaļo galvaspilsētu," saka
Viļņas mērs Valds Benkunsks.</p>

<p>"Viļņa ir spilgts pārvērtību piemērs: pēdējo trīs
desmitgažu laikā tā no padomju laikos stagnējošas pilsētas pārtapusi par
dinamisku un iedvesmojošu inovāciju centru."</p>

<h3><b>Bagātākā pilsēta Baltijā</b></h3>

<p>Viļņas ekonomisko spēku apstiprina arī jaunākie Eurostat
dati, kas liecina, ka Viļņa ir kļuvusi par bagātāko pilsētu Baltijas valstīs.
Tās IKP uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstu galvaspilsētu vidū pirmo reizi
pārsniedz ES vidējo rādītāju.</p>

<p>“Luminor Bank” galvenais ekonomists Žīgimants Maurics
uzsver, ka saskaņā ar Eurostat 2024. gada datiem Viļņas IKP uz vienu
iedzīvotāju šobrīd ir par 9% lielāks nekā Tallinā, par 36% lielāks nekā Rīgā un
par 5% lielāks nekā vidēji ES. Vēl pirms desmit gadiem Tallina bija gandrīz par
25% turīgāka nekā Viļņa, Rīga bija līdzīgā līmenī, bet ES vidējais rādītājs
Viļņu apsteidza gandrīz par 50%. Pašreizējie dati liecina par krasu pavērsienu.</p>

<h3><b>Plaukstoša ekonomika un darba tirgus</b></h3>

<p>Lietuvas pārtapšana par dinamisku ES un globālā tirgus
dalībnieci ir veicinājusi starptautiskas investīcijas un uzņēmējdarbības
izaugsmi galvaspilsētā, piedāvājot vairāk darba vietu un lielākas algas. Viļņas
tehnoloģiju ekosistēmas galvenie attīstības virzieni ir finanšu tehnoloģijas,
dabaszinātnes, aizsardzība, mākslīgais intelekts un tehnoloģiju inovācijas.</p>

<p>Ekosistēmu veido vairāk nekā 1100 uzņēmumu, kas nodarbina
vairāk nekā 40 000 cilvēku. Viļņas jaunuzņēmumu ekosistēmas vērtība pēdējos
desmit gados ir palielinājusies 39 reizes, kļūstot par vienu no visstraujāk
augošajām Centrālajā un Austrumeiropā. Pēdējo piecu gadu laikā četri Viļņas
jaunuzņēmumi ir ieguvuši "vienradža" statusu (to vērtība pārsniedz
miljardu dolāru), uzsverot pilsētas augošo nozīmi tehnoloģiju nozarē. Starp
globālajiem uzņēmumiem, kas aktīvi darbojas Viļņā, ir “Moody's”, “Nasdaq”, “Thermo
Fisher”, “Vinted”, “Nord Security”.</p>

<p>"Dzīves kvalitāte, augsti kvalificētu speciālistu
pieejamība, uzņēmējdarbībai draudzīga vide un strauja inovāciju attīstība - šo
faktoru kombinācija padara Viļņu pievilcīgu ne tikai ārvalstu investoriem, bet
arī vietējiem uzņēmumiem, piemēram, Viļņā dibinātajiem "vienradžiem"
Vinted un Nord Security. Pieaugot pieprasījumam pēc talantiem tehnoloģiju
nozarē, pilsēta aktīvi iegulda izglītībā un ar tādām iniciatīvām kā Viļņas
Starptautiskais nams atbalsta ārvalstu speciālistu integrāciju," norāda
Dovile Aleksandravičiene, Viļņas oficiālās attīstības aģentūras “Go Vilnius”
direktore.</p>

<h3><b>Talantu piesaiste un integrācija</b></h3>

<p>Ņemot vērā augošo pieprasījumu pēc kvalificētiem
darbiniekiem, it īpaši tehnoloģiju nozarē, Viļņa pievērš lielu uzmanību
starptautiskās sabiedrības piesaistei un integrācijai. Viļņas Starptautiskais
nams, ko pārvalda “Go Vilnius”, piedāvā visaptverošus integrācijas un
izglītības pakalpojumus ārvalstniekiem, palīdzot viņiem iekļauties pilsētas
dzīvē. Tā kalpo kā vienas pieturas aģentūra visiem, kas tikko ieradušies Viļņā.</p>

<p>Katru gadu pilsētā notiek špasākums "Viļņa ir mana
pilsēta", kas pulcē ap 7000 dalībnieku - gan vietējos iedzīvotājus, gan
ārzemniekus. Pašlaik ārvalstnieki veido vairāk nekā 12% no Viļņas
iedzīvotājiem, atspoguļojot pilsētas arvien pieaugošo daudzveidību.</p>

<h3><b>Ilgtspēja, labklājība un atzinība starptautiskā mērogā</b></h3>

<p>Viļņa ne tikai paplašinās un bagātinās, bet arī kļūst par
arvien iekārojamāku vietu dzīvošanai. Saskaņā ar 2023. gada Eiropas pilsētu
dzīves kvalitātes apsekojuma datiem Viļņa ierindojas starp visaugstāk
novērtētajām pilsētām ES līdzās Stokholmai, Kopenhāgenai, Oslo un Luksemburgai.
Pilsēta izceļas ar izcilu gaisa kvalitāti, zemu trokšņa un noziedzības līmeni,
sakoptām publiskajām telpām un aktīvu kultūras dzīvi. </p>

<p>Gandrīz 61% no Viļņas teritorijas aizņem zaļās zonas,
tostarp parki, upju krastmalas un ezeri. Viļņa ir kompakta un ērti izstaigājama
pilsēta ar pieejamu sabiedrisko transportu. Kā Eiropas Zaļā galvaspilsēta tā
piedāvā viedas mobilitātes risinājumus, tostarp vairāk nekā 300 zemas emisijas
autobusu, 140 km garu veloceliņu tīklu un ielu apgaismojumā integrētas
elektroauto uzlādes stacijas.</p>

<p>Nesen Viļņa kļuvusi arī par jaunu kulinārijas galamērķi
Eiropā - 2024. gadā četri pilsētas restorāni pirmo reizi ieguva
"Michelin" zvaigznes, un visas četras saglabāja šo statusu arī 2025. gadā.
Papildus tam Viļņā ir septiņi "Bib Gourmand" restorāni, un kopumā 29
pilsētas ēdināšanas iestādes iekļautas "Michelin" ceļvedī. Lietuva
ieņem 16. vietu pasaules Laimes indeksā, un tās jaunā paaudze ir atzīta par
vislaimīgāko pasaulē.</p><p></p>

Lietuva

Politika

Ekonomika

Abroad

Lietuvas galvaspilsēta Viļņa oficiāli kļuvusi par lielāko pilsētu Baltijā, apsteidzot Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Šo faktu apstiprina abu valstu statistikas aģentūras. Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes 2. jūnijā publicētajiem datiem...

Viļņa oficiāli kļuvusi par lielāko pilsētu Baltijā

LETA

Similar news

Loading...