Batutu fitnesa trenere, "Slavenības. Bez filtra" dalībniece un bijusī dejotāja Aleksandra Kurusova šorīt devās uz Liepāju, kur notiks skaistuma konkursa "Mis un Miss Liepāja 2026" preses konference. Taču pirms svarīgā pasākuma Aleksandrai ir vēl kāda pieturvieta, kas viņai ir svarīga – Mārtiņa Freimaņa atdusas vieta Aizputē. Braucot, viņa dalās atmiņās par mūziķi, kurš viņas dzīvē ieņēmis īpašu vietu.
Aleksandra atzīst, ka katrs brauciens uz šo pusi ir arī atgriešanās pie cilvēka, kurš joprojām dzīvo viņas atmiņās. "Esmu ceļā uz Aizputi, uz Misiņkalnu pie Mārtiņa Freimaņa. Kad ir izdevība, vienmēr cenšos viņu apciemot un nedaudz aprunāties," viņa saka, piebilstot, ka šie brīži vienmēr ir īpaši un mierpilni. Lai arī dzīves temps ir straujš un bieži neļauj iegriezties tik bieži, cik gribētos, viņa atzīst:
Man pa dzīvi nav daudz draugu, bet viņš bija tāds ļoti tuvs. Ļoti pietrūkst.
Ceļš šorīt bijis saspringts – Aleksandra smejas, ka šī diena sākusies ar pamatīgu skrējienu. "Pa 11 minūtēm sataisījos – pat neatceros kā!" viņa smejas. "Modinātājs bija uzlikts uz 5:00, bet es piecēlos bez septiņām. Lejā bija jābūt 6:00 – tas bija ultra mega super ātri." smej Kurusova. Taču, neskatoties uz stresa pilno rītu, galvenais esot tas, ka viss paspēts un ceļš uz Aizputi var sākties.
Atmiņas par Mārtiņu Freimani Aleksandru vienmēr silda. Viņu draudzība aizsākusies jau "Dejo ar zvaigzni" laikā. "Viņš vienmēr nāca mūs atbalstīt ar Lauri," viņa stāsta. Aleksandra ar siltumu atceras Freimaņa māju, kur pulcējās draugi, radoši cilvēki un radās īsta kopības sajūta.
Viņš bija kā magnēts cilvēkiem. Kā Itālijā – cilvēki nāk iekšā–ārā, neprasa uzaicinājumu. Tā arī pie viņa – vienmēr pūļi, vienmēr dzīve,
ar smaidu atceras Aleksandra.
Viņa stāsta par kopīgām filmvakariem, sarunām, un suni Pepiņu, kurš vienmēr bijis blakus. Freimaņa aiziešana Aleksandras dzīvē atstājusi jūtamu tukšumu: "Kad viņš vairs nebija, likās – baigā bedre. Ka nav kur iet." Taču vieta Aizputē, kur atdusas mūziķis, viņai kļuvusi par brīdi, kur atkal "satikties".
Īpaši emocionāli viņa runā par to, kā Freimaņa dziesmas joprojām ir kā klusa saruna ar viņu:
Kad dziesma skan radio, liekas, ka viņš sarunājas ar mani. Vienmēr gribas kaut ko pateikt pretī – tā kā attālinātā sarunā. Liekas, ka viņš dzird.
Aleksandra sirsnīgi atceras arī vietu, kur Freimani varēja vienmēr atrast – "Pieci vilki". "Ja viņu vajadzēja sameklēt, tad tur viņš arī bija. Spēlējām šautriņas, vienkārši bijām," stāsta Kurusova.
Ceļš uz Liepāju turpinās, bet Aizputē Aleksandra atrod mieru, spēku un klusu sarunu ar cilvēku, kuru vienmēr turēs sirdī. "Cenšos neizlaist. Cenšos vienmēr apciemot Mārtiņu," pauž Aleksandra.
Lasi arī!
"Šādā kleitā es teiktu “jā”!" Aleksandra Kurusova piemēra savu pirmo kāzu kleitu
Domu spēks - Aleksandra Kurusova reiz tikai iedomājās par dalību "Slavenības. Bez filtra"
"Tu nevari protestēt!" Aleksandra Kurusova pirmoreiz atļauj vīrietim sevi apģērbt
Foto: Ekrānuzņēmums no raidījuma "Slavenības. Bez filtra"; Lita Krone/LETA