Ilgstoša nomāktība vai bezmiegs,
depresija, trauksme, bailes vai vainas apziņa – katram no mums ir pazīstama
viena vai vairākas no šīm izjūtām. Bet nereti sajūtas nepāriet un turpina vajāt
tik ilgi, kamēr pārvēršas smagās neirozēs, kas būtiski ietekmē dzīves
kvalitāti. Pēc palīdzības var un vajag vērsties, tikai – kā saprast kurš
speciālists būs īstais? 

Psihologs var sniegt atbalstu dažādās krīzes situācijās, veikt
psiholoģisku izmeklēšanu un sniegt konsultācijas, ja ir kāda akūta stresa
situācija, kurā neizdodas adaptēties. 

Pie psihiatra pēc psihofarmakoloģiskas palīdzības (ārstēšana ar
medikamentiem) jāgriežas gadījumos, kad diskomforts izpaužas konkrētos fiziskos
stāvokļos (slikts garastāvoklis, miega traucējumi, grūtības koncentrēties), bet
tas nav tieši saistīts ar konkrētu situāciju vai notikumu. 

Savukārt, ja ir diskomforts kāda
iekšēja vai ārēja konflikta dēļ, kuru cilvēks vismaz daļēji apzinās, tad
jāvēršas pie psihoterapeita. 

Nereti uzsākt terapiju mūs attur
bailes un šaubas par to, kā tieši notiek vizīte pie speciālista.

Psihiatre Laura Štāne iesaka
atcerēties, ka, pirmkārt, psihiatrs ir ārsts. Tāpat kā pie citiem ārstiem, arī
pie psihiatra nāk ar sūdzībām par traucējumiem un diskomfortu. Ja nav iespējams
precīzi aprakstīt nomācošās sajūtas, tad psihiatram var izstāstīt par to, kas
tieši devis impulsu pieteikt vizīti. 

Kad psihiatram
vismaz aptuveni būs skaidrs konkrētā pacienta apmeklējuma iemesls, speciālists
uzdos jautājumus ar mērķi, izprast
konkrēto problēmu un tās iemeslus. 

Jautājumi var būt
dažādi un skart jebkuru dzīves sfēru. Pat, ja tie pašam nešķiet tieši saistīti
ar problēmu, jācenšas atbildēt, godīgi ņemot vērā savas iekšējās sajūtas, jo
tas speciālistam palīdz ieraudzīt kopainu un objektīvi izvērtēt pacienta
stāvokli.

Atsevišķām traucējumu
grupām ir izstrādātas aptaujas anketas, kas palīdz novērtēt traucējumu smagumu.
Iespējams, psihiatrs piedāvās kādu no tām. Vizītes laikā psihiatrs izjautās arī
par veselības traucējumiem (gan fiziskiem, gan psihiskiem) pagātnē, kā arī par
ģimenes locekļu veselības stāvokli.

Tad ir laiks plānot
problēmas risinājumu – psihiatrs izvērtē vai nav nepieciešamas papildus
analīzes, uzsākt lietot medikamentus, griezties pie psihoterapeita vai veikt
kādas izmaiņas ikdienas režīmā. Un tad arī kļūst skaidrs – būs vai nebūs
nepieciešama nākamā vizīte.

Psihiatre Laura Štāne aicina
nebaidīties no tā, ka vizītes laikā pacientam kaut kas tiks uzspiests pret viņa
gribu – terapijas mērķis ir kļūt veselākam, harmoniskākam un priecīgākam!

 psychiatrist

mental health

Public

Ilgstoša nomāktība vai bezmiegs, depresija, trauksme, bailes vai vainas apziņa – katram no mums ir pazīstama viena vai vairākas no šīm izjūtām. Bet nereti sajūtas nepāriet un turpina vajāt tik...

Vizīte pie psihiatra – kā tas notiek un kādos gadījumos nepieciešama?

Similar news

Loading...