Baltmanis piedalās Zviedrijas prezidentūras Eiropas Savienībā (ES) rīkotajā 50.Civilās aizsardzības ģenerāldirektoru sanāksmē Zviedrijā, kurā triju Baltijas valstu ugunsdzēsības un glābšanas dienestu priekšnieki prezentē kopīgu pozīciju par jaunajiem civilās aizsardzības izaicinājumiem un nepieciešamo rīcību, lai stiprinātu un attīstītu ES civilās aizsardzības spējas.

ES civilās aizsardzības mehānisms tika radīts, lai sekmētu vienotu un koordinētu palīdzības sniegšanu dabas vai cilvēka izraisīto katastrofu skartajai valstij. Tas sevi lieliski šajā jomā ir apliecinājis, piemēram, palīdzot zemestrīces skartajai Turcijai, norādījis Baltmanis.

Pēc viņa paustā, mūsdienu ģeopolitiskā situācija un notikumi liecina, ka karš kļūst par nopietnu risku, kuram nepieciešams gatavoties, pielāgot un attīstīt ES civilās aizsardzības mehānisma instrumentus un iespējas. Tas tika iedarbināts un koordinē dalībvalstu sniegto palīdzību kara skartajai Ukrainai, bet ne tās teritorijā. Dalībvalstu dažādie moduļi nedodas uz Ukrainu, jo tie netika gatavoti darbam kara apstākļos.

"Šajās dienās mēs kopīgi ar Baltijas valstu kolēģiem aizsākam diskusiju ES līmenī par to, kādai ir jābūt atbildei uz mūsdienu izaicinājumiem, lai ES civilās aizsardzības mehānisms būtu patiess atbalsts kara draudu vai kara skartai valstij," uzsvēris Baltmanis.

Baltijas valstu ugunsdzēsības un glābšanas dienestu eksperti ir veikuši novērtējumi un identificētas piecas jomas, kurās ir nepieciešams stiprināt un attīstīt ES civilās aizsardzības spējas kara draudu gadījumā: masu evakuācija un cilvēku pārvietošana; glābšanas darbi, tam nepieciešamais aprīkojums un komandas, iedzīvotāju pamatvajadzības un patvērums, loģistika, informācijas tehnoloģijas un komunikācija.

Lai šos uzlabojumus īstenotu, ir identificēti pieci soļi, kurus nepieciešams veikt, tajā skaitā, esošās nacionālās un ES likumdošanas izvērtēšana, uzņemošās valsts vadlīniju stiprināšana, kā arī civilmilitārās sadarbības un rīcības kara gadījumā scenārija iekļaušana dažāda mēroga mācībās un apmācībās.

Ne mazāk svarīgi esot tas, lai dalībvalstis pieņemtu politisku lēmumu par noteikta procenta no iekšzemes kopprodukta novirzīšanu savas valsts civilās aizsardzības sistēmas attīstībai.

Gadījumos, kad katastrofu izraisītās sekas pārsniedz cietušās valsts reaģēšanas spējas, valstīm ir iespēja izmantot ES civilās aizsardzības mehānismu, kas ļauj nodrošināt citu dalībvalstu civilās aizsardzības resursu iesaisti seku likvidēšanā.

VUGD katastrofu pārvaldīšanas un reaģēšanas jomā ir nacionālais kontaktpunkts, kas nepieciešamības gadījumā nodrošina regulāru komunikāciju un informācijas apmaiņu ar Eiropas Komisijas Ārkārtas situāciju reaģēšanas un koordinēšanas centrs.

Šajā kontaktpunktā tiek saņemta informācija par palīdzību, ko caur ES civilās aizsardzības mehānismu lūgusi cietusī valsts, kā arī dalībvalstu piedāvātā palīdzība. Tādējādi katastrofas skartajai valstij tiek nodrošināta koordinēta un vajadzībām atbilstoša palīdzības sniegšana.