Pacientu pieredzes aptaujas Latvijas slimnīcās izgaismojušas nopietnu trūkumu veselības aprūpes sistēmā – nepietiekamu komunikāciju par zāļu lietošanu. Dati liecina, ka pacienti nereti paši kļūst par pēdējo drošības filtru, pamanot kļūdas vai neatbilstības viņiem izsniegtajos medikamentos, pirms tie tiek lietoti.Saskaņā ar stacionāru pacientu aptauju datiem, informācija par medikamentiem ir viena no viszemāk novērtētajām jomām. Tikai aptuveni trešdaļa līdz puse pacientu apstiprina, ka medicīnas personāls ir izskaidrojis konkrēto zāļu nolūku un brīdinājis par iespējamām blaknēm.Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) eksperti norāda, ka šāda situācija negatīvi ietekmē ne tikai pacientu drošību, bet arī uzticēšanos ārstniecības procesam. Pacienta tiesības zināt, kas tiek ievadīts viņa organismā, ir fundamentāls princips, kas palīdz novērst medicīniskas kļūdas.Lai meklētu risinājumus šai problēmai, 27. aprīlī tiks rīkota tiešsaistes diskusija "Zāles bez skaidrojuma. Blaknes bez brīdinājuma". Pasākumā piedalīsies plašs ekspertu loks, tostarp pārstāvji no Zāļu valsts aģentūras, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), kā arī lielākajām Latvijas slimnīcām un pacientu organizācijām.Diskusijas mērķis ir analizēt cēloņus, kāpēc komunikācija starp personālu un pacientu mēdz "izpalikt", un izstrādāt praktiskus soļus, kā uzlabot informācijas apmaiņu stacionāros. Uzmanības centrā būs gan māsu un ārstu loma, gan klīnisko farmaceitu iesaiste un pacientu organizāciju pieredze.

Slimnīca

medikamenti

Health

Pacientu pieredzes aptaujas Latvijas slimnīcās izgaismojušas nopietnu trūkumu veselības aprūpes sistēmā – nepietiekamu komunikāciju par zāļu lietošanu. Dati liecina, ka pacienti nereti paši kļūst par pēdējo drošības filtru, pamanot kļūdas...

Zāles bez instrukcijas: kāpēc tikai puse stacionāru pacientu zina, ko un kāpēc viņi lieto?

LETA

Similar news

Loading...