“Nav zāļu bez blaknēm, taču ne visiem tās izpaužas. Tas pats attiecas uz vakcīnām. Tomēr par citām zālēm cilvēks nesatraucas tik ļoti, kā par vakcīnām, jo vakcīnas parasti saņem vesels cilvēks,” par iespējamām blaknēm pēc vakcinācijas stāsta Zane Neikena, Zāļu valsts aģentūras (ZVA) Zāļu drošuma nodaļas vadošā eksperte, Eiropas Zāļu aģentūras Farmakovigilances riska vērtēšanas komitejas Latvijas pārstāve, un Liene Luce, ZVA Zāļu drošuma nodaļas vecākā eksperte.Atzīmējot desmit gadus, kopš Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra izveides, kā arī Eiropas Imunizācijas nedēļu Latvijā, norisinās izglītojoša un skaidrojoša kampaņa “Tici zinātnei! Vakcinējies!” – lai sekmētu, ka vakcinācija kļūst par daļu no veselīga dzīvesveida. Kampaņas ietvaros ZVA ekspertes skaidro, kādas var būt sagaidāmās blaknes pēc vakcinācijas, kur par tām var ziņot un kā šie ziņojumi tiek analizēti.Vai vakcīnām savā starpā atšķiras sagaidāmās reakcijas jeb blaknes un kuras ir būtiskākās?Zane Neikena: Vakcīnām tāpat kā visām zālēm ir blaknes, un visbiežāk sagaidāmās reakcijas ir temperatūra, nogurums, nespēks, sāpes locītavās un muskuļos. Var būt arī reakcijas vakcinācijas vietā – apsārtums, pietūkums. Šīs reakcijas ir pārejošas, tās parasti rodas drīz pēc vakcinācijas un pēc tam pašas drīz izzūd. Dažos gadījumos var būt vajadzība samazināt temperatūru, ja tā ir augstāka par 38 grādiem. Šīs reakcijas tiek uzskatītas par mazāk būtiskām, tās novērojamas lielākoties visām vakcīnām un rodas samērā bieži – vienam no desmit līdz vienam no simts vakcinēto cilvēku. Svarīgi zināt, ka šādas blaknes var rasties, taču no tām nav jābaidās un nav jāuztraucas, ja tās rodas.Vai ir kādas vakcīnas, kurām sagaidāmās reakcijas parādās biežāk vai izteiktāk?Zane Neikena: Biežākās blaknes parasti tiek konstatētas jau zāļu klīniskās izpētes laikā, proti pirms to reģistrācijas, kā arī tiek noteikts to paredzamais biežums un pieļaujamība. Sagaidāmo reakciju jeb blakņu biežums tiek norādīts zāļu lietošanas instrukcijā. Pirms vakcinācijas noteikti nav jālieto ne temperatūru pazeminoši līdzekļi, ne antihistamīnu saturošas zāles – tas nebūs līdzeklis, kas novērsīs sagaidāmās reakcijas. Turklāt jāņem vērā, ka šo reakciju rašanās biežums nebūt nav augsts. Tāpēc pēc vakcinācijas var turpināt savas ierastās ikdienas gaitas – sporta treniņi vai citas aktivitātes nav jāatceļ. Tik vien kā vakcinācijas vieta uz kādu brīdi tiek noklāta ar plāksteri, lai nepiekļūtu infekcija.Ja ir radušās aizdomas, ka pēc šīs medicīniskās manipulācijas, proti, vakcinācijas, vai pēc citu medikamentu lietošanas ir radušās blaknes, vai un kur iedzīvotājiem ir jāziņo?Liene Luce: Ja radušās aizdomas par blaknēm, tad vispirms būtu jāvēršas pie sava ārsta vai farmaceita, lai noskaidrotu, vai šajā situācijā ir kas jādara. Taču, pat ja pacientam ir tikai aizdomas par to, ka konkrēto reakciju ir izraisījusi vakcīna, tad var ziņot ZVA, ieejot mājaslapā zva.gov.lv un spiežot uz banera “Ziņot par zāļu blaknēm”. Būs jāaizpilda un jāiesniedz ZVA ziņošanas anketa un, ja būs nepieciešama papildu informācija, ZVA eksperts ar ziņotāju sazināsies. Lai ziņotu par iespējamu blakni, var arī skenēt QR kodu, kas pieejams aptiekās.Zane Neikena: Nesen Latvijā veiktajā izpētē liela daļa iedzīvotāju ir apgalvojuši, ka par blaknēm nav ziņojuši, jo reakcija nav bijusi tik nopietna, lai par to ziņotu, vai arī paši nav spējuši noteikt, vai šo reakciju tiešām izraisījušas konkrētās zāles, proti, ir bijušas bažas par reakcijas cēlonisko sakaru ar vakcināciju. Tomēr ir ļoti svarīgi ziņot ZVA jebkurā kaut mazāko aizdomu gadījumā, jo pacientam pašam nav jādomā un jāvērtē, vai tiešām lietotās zāles izraisīja reakciju. Ja ir bažas, ka ir radusies varbūtēja vakcīnas vai citu zāļu izraisīta reakcija, tad par to noteikti ir jāpaziņo ZVA!Kurā gadījumā un ar kādu mērķi ZVA pacientam būtu jāziņo – ja pēc vakcīnas ir paaugstināta temperatūra, vai tad arī ir jāziņo ZVA un ar kādu mērķi?Zane Neikena: Jāziņo par jebkurām blaknēm jebkurā gadījumā. Ziņošanas aktivitāte Latvijā ir ļoti zema. Ziņošanai par blaknēm nav nekādu ierobežojumu. Piemēram, drudzis, paaugstināta temperatūra, nogurums, kas izzūd nākamajā dienā, ir jau zināmas, vieglas blaknes. Protams, mums ir ļoti svarīgi uzzināt par retām, smagākām reakcijām, kā arī par tādām, kas nav minētas zāļu aprakstā un lietošanas instrukcijā, bet arī to pirms ziņošanas mēs neprasām izvērtēt iedzīvotājiem. Mums ir svarīgi uzzināt par jebkuru reakciju, par kuru ir bijušas kaut mazākās aizdomas, ka to varēja izraisīt zāles, to vidū – vakcīna. To, vai reakcijai ir iespējams cēloniskais sakars ar zāļu lietošanu, vai blaknes jāuzskata par nopietnām – tālāk jau izvērtēs zāļu drošuma uzraudzības jeb farmakovigilances eksperti, pašam iedzīvotājam par to galva nav jālauza.Ko ZVA no šiem datiem vēlas iegūt?Zane Neikena: Vispirms vēlamies radīt izpratni par to, ka ir jāziņo un cik ļoti būtiska ir ziņošana. Tāpēc nevelkam striktas robežas, un arī normatīvajos aktos nav teikts, ka jāziņo tikai par nopietnām blaknēm. Lai iekustinātu ziņošanas aktivitāti, jārada ziņošanas paradums. Informācija par ziņoto reakciju nonāk kopējā Eiropas Savienības un visas pasaules blakņu ziņojumu datu bāzē, un tad ar specifiskām statistiskām metodēm tiek identificēti statistiskie signāli. Balstoties uz tiem, tiek izvērtēts cēloniskais sakars – šo reakciju saistība ar zālēm. Lai to noteiktu, tiek lietota speciāla zinātniska metodika, un šo ziņojumu rezultātā ar jaunu informāciju regulāri tiek papildināti zāļu apraksti un lietošanas instrukcijas. Sākumā tātad ir nepieciešama informācija – ziņojumi –, lai tālāk varētu identificēt svarīgus signālus. Ja par kādu reakciju ziņojumu skaits ir vēl nepietiekams, tad, iespējams, nākot klāt jauniem ziņojumiem un izvērtējot tos nākamajā posmā, var ieraudzīt statistisku signālu, kas jāņem vērā un jāanalizē, vai nepieciešams papildināt informāciju zāļu lietošanas instrukcijā un zāļu aprakstā ar jauniem datiem.Vai ZVA ir izdalīts, cik bieži tiek ziņots par vakcinācijas izraisītām blaknēm?Liene Luce: Jā. Pagājušajā gadā kopumā saņēmām 434 ziņojumus, no kuriem 38 bija par vakcīnām. Un no tiem 21 ziņojums par vakcīnām pret Covid-19.Kas ir izpētīts un zināms par vakcīnu ilgtermiņa blaknēm?Zane Neikena: Tas, vai vakcīnām nerodas ilgtermiņa blaknes, tiek pastāvīgi stingri vērtēts, īpaši vakcīnām pret Covid-19, kur reģistrācijas apliecības īpašniekiem ir noteikts veikt arī mērķtiecīgus pētījumus, lai uzraudzītu ilgtermiņa reakcijas. Bet līdz šim no visiem iespējamiem avotiem iegūtie dati nesniedz pierādījumus, ka vakcīnas izraisa kādas ilgtermiņa reakcijas.Ir zināms, ka par vakcīnu pret Covid-19 blaknēm tiek izmaksātas kompensācijas; cik gadījumos un kādā apmērā tās ir izmaksātas?Liene Luce: Šobrīd kompensācijas mehānisms darbojas tikai vakcīnām pret Covid-19. Kopumā kopš pandēmijas sākuma ZVA ir saņemti 264 pieteikumi, no tiem 13 gadījumos tika konstatēts vidēji smags vai smags kaitējums veselībai – tātad cēloņsakarība ar vakcināciju. Līdz šim divos gadījumos ir izmaksāta maksimālā kompensācijas summa, tas ir, 142 290 eiro, piecos gadījumos – 10 000 un sešos gadījumos – 5000 eiro. Septiņos gadījumos tas ir bijis miokardīts, vienā gadījumā – venoza trombembolija, divos gadījumos – trombocitopēnija, vēl divos – akūts mioperikardīts un vienā gadījumā – smaga ādas reakcija.Zane Neikena: Ir ļoti svarīgi, ka ziņojumos par blaknēm sniegtā informācija ir pietiekami izsmeļoša, lai ekspertiem būtu iespējams jēgpilni izvērtēt reakcijas saistību ar zāļu lietošanu. Ir arī būtiski, lai cilvēkam dzīves laikā periodiski tiktu veikti dažādi pamatizmeklējumi. Kad saņemam ziņojumu par blakni, dažkārt nav saprotams, piemēram, vai pacientam jau nav bijusi kāda iepriekšēja slimība, kas noritējusi slēpti. Ja nav pieejama informācija par iepriekšējiem izmeklējumiem un diagnozēm, ir sarežģītāk vai dažkārt pat neiespējami ticami noteikt, vai reakcija ir veidojusies tikai saistībā ar zāļu lietošanu vai arī ir bijuši citi cēloņi un veicinoši faktori. Lai farmakovigilances ekspertiem būtu iespējams noskaidrot ziņojuma izvērtēšanai nepieciešamo medicīnisko informāciju, ir būtiski, ka pacients ziņojumā norāda arī sava ārsta kontaktinformāciju.

Vaccination

Health

“Nav zāļu bez blaknēm, taču ne visiem tās izpaužas. Tas pats attiecas uz vakcīnām. Tomēr par citām zālēm cilvēks nesatraucas tik ļoti, kā par vakcīnām, jo vakcīnas parasti saņem vesels...

Zāļu valsts aģentūras eksperte – "Vakcīnām tāpat kā visām zālēm ir blaknes!"

1188.lv

Similar news

Loading...