Maskavas Lielā teātra balets: SILFĪDA

Silfīda ir viens no vecākajiem joprojām uzvestajiem romantiskajiem baletiem pasaulē. Augusta Burnonvila versija ir 1832. gada franču tāda paša nosaukuma baleta adaptācija, kurā savu tehniku demonstrēja 19. gadsimta dižā balerīna Marija Taljoni un kas iesāka romantisma posmu dejā. Burnonvils bija pirmais horeogrāfs, kas atjaunoja Silfīdu, un līdz mūsdienām saglabājusies ir tieši viņa versija – kopš pirmizrādes 1836. gadā to regulāri izrāda Karaliskais Dānijas balets, un šis balets joprojām ir pats slavenākais horeogrāfa darbs. Baletā Silfīda cilvēku pasaule mazajā Skotijas ciemā, kuru iedzīvina tradicionālās tautas dziesmas Hermaņa Lēvenskjolda interpretācijā, saskaras ar pārdabisko silfīdu ēterisko valstību. Džeimsu, klasisko romantisma laikmeta varoni, līdz neprātam apbur skaista silfīda. Kaut arī Džeimss nevar daiļajai būtnei pieskarties, viņa kustībās aizkustinoši atbalsojas silfīdas grācija. Burnonvils savā baleta versijā lielāku uzsvaru licis uz sižeta līnijām, attīstot aizvainotās raganas un Džeimsa (šo lomu ir dejojis arī viņš pats) raksturus. Karaliskā baleta izrādi iestudējis dāņu horeogrāfs Johans Koborgs, viens no labākajiem Burnonvila horeogrāfijas interpretiem.