Rienci

Traģiskā opera piecos cēlienos; Riharda Vāgnera dzeja pēc Edvarda Džordža Bulvera-Litona romāna Rienci jeb pēdējais tribūns motīviem; pirmuzvedums 1842. gada 20. oktobrī Drēzdenē; pirmizrāde Berlīnes Vācu operā 2010. gada 24. janvārī 1837. gada jūnijā Vāgners bija izlasījis angļu rakstnieka Edvarda Bulvera-Litona savulaik ļoti populāro vēsturisko romānu “Rienci jeb pēdējais tribūns” un tūlīt pēc tam uzrakstījis detalizētu libreta uzmetumu prozā, centrālās pasāžas pat sacerot dzejā. Darba galīgais variants tika pabeigts 1838. gada vasarā Rīgā. Vāgners nekavējoties ķēras pie orķestra skices pirmajam cēlienam. Taču darbs ievilkās. 1839. gada martā teātra direkcija darba līgumu ar Vāgneru pārtrauca. Būdami lielā naudas trūkumā, Vāgners ar Minnu 1839. gada jūlijā slepus šķērsoja Krievijas robežu un devās uz Parīzi, kur darbs pie operas turpinājās līdz pat 1840. gadam. Rienci pirmuzvedums notika 1842. gada oktobrī Drēzdenes Ķeizariskajā galma teātrī. Drēzdenes pirmuzveduma panākumi bija neaprakstāmi. Kaut arī uzvedums ilga tā laika apstākļiem neierasti garas sešas stundas, publika izturēja līdz galam un pateicās komponistam ar nebeidzamām ovācijām. Citi teātri, ņemot vērā šī darba dimensiju un lielās izmaksas, ķērās pie iestudējuma tikai ar lielu vilcināšanos, parasti to īsinot pēc saskaņošanas ar Vāgneru. Taču pakāpeniski „Rienci“ tika uzvests uz Eiropas skatuvēm – pirmizrāde Parīzē notika tikai 1869. gadā, Venēcijā – 1874. un Rīgā 1878. gadā. “Rienci“, Riharda Vāgnera trešā pilnībā pabeigtā opera, bija komponista pirmais muzikālais panākums, nodrošinot būtisko pavērsienu viņa karjerā.