Vitamīni ir organiski savienojumi, kas ķermenim
nepieciešami, lai veiktu visas tās būtiskās funkcijas - piemēram, audu
audzēšanu, vielmaiņas regulēšanu un veselīgas imūnsistēmas uzturēšanu. Dažreiz
vārdu “vitamīni” lieto arī kā sarunvalodas atsauci uz minerālvielām,
taukskābēm, aminoskābēm - un, protams, faktiskajiem vitamīniem, kas cilvēkiem
nepieciešami! <h2>Latvieši vitamīnus lieto par maz</h2>Pētījumu biroja "Norstat Latvija" un Eiropas
vitamīnu zīmola "Imunital shots" šā gada jūnijā veiktā aptauja
liecina, ka ceturtdaļa latviešu (27%) mēdz uzņemt vitamīnu kompleksus, kad jau
jūtas slikti. "Kad kāds saslimst, viņš uzreiz sadzird un izpilda ieteikumu
uzņemt C vitamīnu, kā arī dzert un ēst daudz skāba. Diemžēl patiesībā, kad
cilvēks jau ir saslimis, ir par vēlu uzņemt gan C, gan jebkuru citu vitamīnu.
Tad ir jāliekas gultā un cītīgi jāārstējas, bet imunitāte ir jāstiprina
iepriekš," stāsta uztura speciāliste Jevgeņija Jansone.Izrādās, daudz mītu valda saistībā ar imunitātes
stiprināšanu, kas kļūst īpaši svarīga līdz ar rudens tuvošanos un lietaināka
laika iestāšanos jau tagad, augustā. Piemēram, mēs visi esam dzirdējuši, ka C
vitamīns ir imunitātes stiprināšanas karalis un ka sevišķi daudz tā ir
citrusaugļos. Patiesībā tā nav gluži taisnība: "Arī B grupas vitamīni ir
ļoti, ļoti svarīgi imunitātes stiprināšanā. Un gandrīz pat vairāk nekā C
vitamīns," stāsta Jevgeņija. "Tie veido eritrocītus, uzlabo vielmaiņu
un palīdz mums cīnīties ar vīrusiem. Tomēr par C vitamīnu un tā nozīmi
imunitātes stiprināšanā zina visi, bet par B grupas vitamīniem runā ļoti
reti."Otrs nepareizs priekšstats ir saistīts ar C vitamīna avotu:
visvairāk tā ir nevis citrusaugļos, bet gan dārzeņos un ogās, piemēram,
paprikā, upenēs, smiltsērkšķos un kāpostos. Pat kartupeļos ir C vitamīns!
"Gandrīz visi dārzeņi un ogas ir bagāti ar C vitamīnu, tāpēc, lai
papildinātu tā rezerves, ir čakli jāēd šie pārtikas produkti. Tomēr šeit mēs
saskaramies ar vēl kādu izplatītu maldīgu priekšstatu: ir pieņemts uzskatīt, ka
vasarā var saēsties ogas, dārzeņus un zaļumus uz priekšu visai garajai ziemai
un tādējādi stiprināt imunitāti. Diemžēl tas nav iespējams: B grupas vitamīni
un C vitamīns, kas atbild par mūsu noturību pret slimībām, šķīst ūdenī. Tas
nozīmē, ka tie gandrīz neuzkrājas organismā - it sevišķi tas attiecas uz C
vitamīnu," paskaidro uztura speciāliste.Savukārt B grupas vitamīni paliek organismā īsu laiku:
mēnesi, maksimāli divus, tas ir, tiks izvadīti ne vēlāk kā novembrī. Un ar tiem
ir saistīta vēl kāda problēma: šīs grupas vitamīni ir zivīs, riekstos,
graudzālēs, dārzeņos, nierēs un dažos citos produktos - lai papildinātu to
rezerves, ir jāseko līdzi uztura sabalansētībai. Taču latviešiem tāpat kā
patiesībā arī citu valstu iedzīvotājiem tā stipri klibo. Mēs ēdam ļoti maz
zivju, dārzeņu un riekstu. Un tas, ka mēs ēdam arvien nesabalansētāk, ir ne
tikai Latvijas, bet visas pasaules problēma.Tāpat mūsu uzturā trūkst sēņu: gan parasto, gan mazāk
pazīstamo - šitaku un lakas plakanpiepju, ko aziāti jau izsenis izmanto
imunitātes stiprināšanai. Sēnēs vispār ir daudz dažādu vitamīnu un
mikroelementu, kā arī šķiedrvielu. Tās palīdz regulēt cukura līmeni asinīs un
izvadīt toksīnus no zarnu trakta, tām piemīt pretvēža un pretiekaisuma
īpašības, tās palīdz sirds un asinsvadu slimību profilaksē un, protams,
stiprina imunitāti. Bet arī sēņu, it sevišķi tādu neikdienišķu, kādas ir
šitakes un lakas plakanpiepes, mūsu uzturā ir ārkārtīgi maz.Lai stiprinātu imunitāti, vēlams lietot arī bišu valsts
produktus, it sevišķi peru pieniņu. Tas ir dažādu vielu koncentrāts, un tajā ir
daudz olbaltumvielu, cukuru, ūdens, minerālsāļu un vitamīnu - gandrīz visi,
izņemot K vitamīnu, kā arī brīvās taukskābes, lipīdi un hormoni. Peru pieniņa
vissvarīgākā īpašība ir vielmaiņas procesu (metabolisma) pastiprināšana, audu
atjaunināšana un atjaunošana. Tas palīdz asinsrades sistēmai un normāla
asinsspiediena uzturēšanai, regulē dzelzs līmeni asinīs, un, kas ir vēl
svarīgāk, peru pieniņam piemīt antibakteriāla iedarbība, tas stimulē
imūnsistēmu, kas savukārt palīdz novērst saslimšanu. Ir pētījumi, kas parāda
arī tā pretdiabēta iedarbību."Tomēr, ņemot vērā mūsu uztura nesabalansētību un
faktu, ka vasarā vitamīnus nevar uzkrāt, lai veselības pietiktu visai aukstajai
sezonai, ir nopietni jādomā par organisma atbalstīšanu ar papildu vitamīnu
kompleksiem," iesaka J. Jansone. "Citādi mēs riskējam saķert visus
vīrusus pēc kārtas un bieži slimot. Īpaši ņemot vērā, ka pēdējo pusotru gadu
mēs visi esam atradušies fiziskā izolācijā, un tas nozīmē, ka mūsu organisms ir
atradinājies no pastāvīgajiem uzbrukumiem tam un risks saslimt tagad ir vēl
lielāks. Taču pirms vitamīnu lietošanas es vienmēr iesaku konsultēties ar
ārstu."<h2>10 nepieciešamie vitamīni, minerāli</h2>Magnijs - šim minerālam ir svarīga loma muskuļu
kontrakcijās. Tas ir arī dabisks muskuļu atslābinātājs un var palīdzēt gludiem
muskuļiem, ieskaitot zarnas. Tas arī palīdz absorbēt citu būtisku vitamīnu -
kalciju. Magniju var atrast dabiskos avotos, piemēram, spinātos un citos lapu
zaļumos, mandelēs un pupās.Kalcijs - šis minerāls ir ļoti svarīgs kaulu un zobu
veselībai. Daži kalcija dabiskie avoti ir govs piena produkti un stiprināts (ar
kalciju papildināts) augu piens, ieskaitot mandeļu un Indijas pienu.C vitamīns - šim ūdenī šķīstošajam vitamīnam ir
svarīga loma imūnsistēmas darbībā. Tas ir arī antioksidants, kas nozīmē, ka tas
palīdz neitralizēt brīvos radikāļus, kas, domājams, izraisa šūnu novecošanos.
Apelsīnu sula, ķirši, sarkanie pipari, kāposti un greipfrūti ir daži pārtikas
piemēri, kuros atrodams šis populārais vitamīns. Vitamīns B-12 - Šis ir viens no svarīgākajiem
būtiskajiem vitamīniem. Tas ir līdzferments, kas ir būtisks, lai pārtiku pārveidotu
par enerģiju. Tas ir plaši pieejams dažādos veidos: tabletes, šķidrumi un pat
injekcijas. Bet visefektīvākais veids, kā iegūt B12 vitamīnu, ir pārtikas
produkti, piemēram, liellopu gaļa, vistas gaļa, zivis, olas un bagātinātas
brokastu pārslas.Omega-3 labvēlīgā taukskābe atrodama zivīs, zivju
eļļā, aļģu eļļā vai kaņepju sēklās. Pārtikas produkti, kas to satur, tiek
patērēti, ņemot vērā to lomu sirds un asinsvadu veselībā, smadzeņu darbībā un
garastāvoklī.D vitamīns ir svarīgs kaulu un resnās zarnas
veselībai. Ķermenis to ģenerē, kad āda ir pakļauta saules gaismai. Mūsu platuma
grādos jāuzņem papildus D3 vitamīnu, lai nodrošinātu veselīgu tā līmeni
organismā. Pārtikas produkti, kas to satur, ietver brokoļus, olu dzeltenumus,
graudaugus un treknas zivis.Dzelzs - šis metāls ir atbildīgs par asins sarkaniem
ķermenīšiem. Dzelzs deficīts, kas pazīstams kā anēmija, ir saistīts ar
autoimūniem traucējumiem, piemēram, vilkēdi. Pārtikas produkti, kas satur
dzelzi, ir gliemenes, aknas, pupiņas un spināti.Kālijs ir elektrolīts (piemēram, magnijs un kalcijs),
kam ir nozīme, lai ķermenis būtu labi hidratēts. Kālijs ir svarīgs
asinsspiediena atbalstītājs. Daudzās Rietumu diētās ir maz kālija. Diemžēl
kāliju nevar viegli papildināt, jo ir noteikums, kas ierobežo Kālija daudzumu,
kas tiek pārdots bezrecepšu tabletēs un kapsulās. Šī iemesla dēļ ir ļoti
svarīgi atrast dabiskus avotus, piemēram, banānus, citrusaugļus un spinātus.A vitamīns - taukos šķīstošais vitamīns bieži atrodams
burkānos un citos līdzīgi pigmentētos dārzeņos. To var atrast arī gaļā, īpaši
aknās. Pazīstams arī kā karotinoīds, tas ir labs acīm un palīdz cīnīties ar
hroniskām slimībām.Koenzīms-Q10 tiek bieži lietots sirds veselībai. Co-Q10
palīdz palielināt skābekļa daudzumu asinīs un ir arī spēcīgs antioksidants.
Pārtikas avoti ir aknas, zemesrieksti, vēžveidīgie, liellopu gaļa, pākšaugi,
spināti, brokoļi un ziedkāposti.<h2>Lasi arī:</h2><ul><li><a target="_blank" href="https://www.1188.lv/padomi/mikrouzturvielu-terapija-veids-ka-uzveikt-nogurumu-un-stresu-alkohola-un-narkotiku-intoksikaciju/7262">Mikrouzturvielu
terapija</a> – veids, kā uzveikt nogurumu un stresu, alkohola un narkotiku
intoksikāciju</li><li>Kā <a target="_blank" href="https://www.1188.lv/padomi/ka-magnijs-var-palidzet-pret-pavasara-nogurumu-un-stresu/5882">magnijs</a>
var palīdzēt pret pavasara nogurumu un stresu?</li><li>Kāds ir <a target="_blank" href="https://www.1188.lv/padomi/kads-ir-dzelzs-daudzums-uz-100g-dazados-produktos/5241">dzelzs</a>
daudzums uz 100g dažādos produktos?</li><li><a target="_blank" href="https://www.1188.lv/padomi/c-vitamina-bumbas-tavai-veselibai-10-vertigakie-augli-un-darzeni/45">C
vitamīna "bumbas</a>" tavai veselībai: 10 vērtīgākie augļi un dārzeņi</li></ul>

Vitamīni

Veselīgs uzturs

Veselība 

Vitamīni ir organiski savienojumi, kas ķermenim nepieciešami, lai veiktu visas tās būtiskās funkcijas - piemēram, audu audzēšanu, vielmaiņas regulēšanu un veselīgas imūnsistēmas uzturēšanu. Dažreiz vārdu “vitamīni” lieto arī kā sarunvalodas...

10 svarīgākie vitamīni organismam

Tev varētu patikt

Ielādējam...