Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Cik liela loma bērna attīstībā ir fantazēšanai?

Lauris Bokišs, biedrība "Tēvi" nodarbību organizators, vadītājs, ekrānuzņēmums

Lauris Bokišs, biedrība "Tēvi" nodarbību organizators, vadītājs, ekrānuzņēmums

Ja skatāmies, kā notiek bērnu attīstība, tad visi šie lielie attīstības posmi bērniem ir paredzami, tā runājot par fantāzijas nozīmi bērnu dzīvē un attīstībā saka Lauris Bokišs, biedrība "Tēvi" nodarbību organizators, vadītājs.

No 2 gadu vecuma bērniem fantāzija sāk attīstīties, skaidro Lauris Bokišs un piebilst, ka katram bērnam šis fantazēšanas posms var sākties citā laikā.

Fantāziju veicināt mēs varam primāri tajā brīdī, kad mēs viņu atdzīstam, saka Lauris Bokišs un piebilst, ka brīdī, kad bērns sāk fantazēt, stāstīt un izdomāt - mēs nesakām, kas tās par blēņām, bet mēs pieņemam, ka bērns ir sācis fantazēt.

Fantāzija ir pamatu pamats tam no kā vēlāk veidojās iztēle, pieaugušo pasaulē radošā domāšana. Fantāzija sākās no bērna spējas simbolizēt, piemēram, bērns paņem kociņu un spēj viņam piedēvēt cilvēka, priekšmeta, dzīvnieka īpašības, funkcijas.

Tad, kad bērns paņem rokā kociņu un saka, šī ir mašīna, mums kā pieaugušam uzdevums teikt - super, kur viņa brauks, skaidro Lauris Bokišs.

Bērna dzīve un bērna uzdevums pirmsskolas vecumā ir rotaļāties, skaidro speciālists un piebilst, ka rotaļāšanās ir fantāzija un fantāzijai ir liela loma bērna attīstībā.

Vairāk lasi:

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...