Jūs droši vien esat dzirdējuši terminu "emocionālā
bagāža". To dažreiz lieto, lai aprakstītu pagātnes traumu vai tā sauktās
negatīvās pieredzes pārnešanu dzīvē, attiecībās vai karjerā. Jūs varat redzēt,
ka tas atspoguļojas kāda cilvēka pozā, it kā viņš nestu sev līdzi nepanesamu
svaru. “Emocionālā bagāža” var pat neļaut virzīties dzīvē uz priekšu. Ikviens
zināmā mērā pārnēsā nepārstrādātas emocijas no savas pieredzes. Tomēr emocijas,
ar kurām netiek galā, tā vienkārši nepazūd. Kā no tā visa atbrīvoties?<h2>Ko “emocionālā bagāža” var ietekmēt?</h2>“Emocionālā bagāža” var ietekmēt:<ul><li>veidu, kā persona domā par sevi</li><li>kā jūs reaģējat uz stresu</li><li>fizisko labsajūtu</li><li>Jūsu attiecības ar citiem</li></ul><h2>Ko nozīmē “ieslodzītas” emocijas?</h2>Iespējams, esat dzirdējuši par cilvēkiem, kas raud jogas,
masāžas vai akupunktūras terapijas laikā jutīgas vietas dēļ, kas,
aktivizējoties, šķietami izraisa emocionālu atbrīvošanos. Un pavisam iespējams,
pats esat izjutis to uz savas ādas.Traumatiskā stresa simptomi var izpausties fiziski. Tas var
būt tāpēc, ka smadzenes saista šo apgabalu ar noteiktu atmiņu - bieži vien
zemapziņas līmenī.Emocijas tiek pastāvīgi ģenerētas - zemapziņā vai apzināti,
reaģējot uz atmiņu vai neapmierinātu mērķu atjaunošanos. Pieskāriens X
apgabalam ir vienkārši uzticams stimuls, lai rekonstruētu modeli, kas saistīts
ar šo traumatisko notikumu. Pieskāriens var izraisīt emocijas vai atmiņa var
radīt sajūtas noteiktā ķermeņa zonā. Lai gan tas parasti ir saistīts ar ķermeņa
atrašanās vietu, viss notiek smadzenēs.Alternatīvi, daži uzskata, ka traumas un sarežģītas emocijas
faktiski var kļūt par ķermeņa iestrēgušo enerģiju, lai gan to neapstiprina
zinātniski pierādījumi. Iesprostotās emocionālās vibrācijas izraisa apkārtējo
audu vibrāciju ar tādu pašu frekvenci, ko sauc par rezonansi.Savā grāmatā “Emociju kods” Bredlijs Nelsons raksta: “Katra
ieslodzītā emocija atrodas noteiktā ķermeņa vietā, vibrējot savā noteiktā frekvencē.”
Tas var likt jums piesaistīt vairāk šo emociju, radot uzkrāšanos vai
aizsprostojumu. Tomēr Nelsona nostāja joprojām ir teorētiska, līd zar to var veikt arī turpmākus pētījumus.<h2>Kā emocijas tiek iesprostotas?</h2>Cilvēka garīgā un emocionālā veselība ietekmē fizisko
veselību. Klasisks piemērs tam ir bailes. Ja atrodaties situācijā, kad jūs
baidāties, jūsu ķermenis ģenerē fizisku reakciju uz šo emociju, aktivizējot
cīņas-bēgšanas-sasalšanas reakciju.Kad tiek piedzīvota emocija, notiek trīs lietas:<ul><li>Mēs attīstām emocionālo vibrāciju.</li></ul>Mēs jūtam emocijas un visas ar tām saistītās domas vai
fiziskas sajūtas. Šeit izpaužas prāta un ķermeņa savstarpējā saistība.<ul><li>Mēs virzāmies no emocijām, apstrādājot tās.</li></ul>Saskaņā ar vairākiem pētījumiem, emocionālā apstrāde notiek
smadzeņu limbiskajās struktūrās. Mēs pastāvīgi uzņemam informāciju, kas ģenerē
pirmsapzinātas autonomās nervu sistēmas reakcijas. <ul><li>Reakcija nosūta ķermenim signālu, aktivizējot atbilstošo
emociju. </li></ul>Citiem vārdiem sakot, jūsu "sajūta" rodas no tā,
ko jums saka jūsu nervu sistēma. Kad tiek pārtraukts iepriekš minētais otrais
vai trešais solis, emociju enerģija tiek iesprostota ķermenī. Tā rezultātā var
rasties muskuļu sasprindzinājums, sāpes vai citas kaites.Jo augstāka ir emocionālā intensitāte, jo lielāka iespēja, ka
tā tiks iesprostota. Frāze "Ieslodzījuma emocijas" parasti nozīmē, ka
patiesais "es" vēlas izteikt kaut ko tādu, ko neīstais "es"
nevēlas, lai mēs izteiktu. Psiholoģijā par patieso Es tiek domāts kā par daļu
no mūsu piedzimšanas, kas ir dabiski atvērta, zinātkāra un uzticama, savukārt
viltus es parādās kā adaptīvu stratēģiju kopums, lai tiktu galā ar sāpēm un
zaudējumiem. Šī apspiestā negatīvā emocionālā enerģija var izpausties kā:<ul><li>aizvainojums</li><li>slikta lēmumu pieņemšana</li><li>pašsabotāža</li><li>pārmērīga reakcija</li><li>paaugstināts stress un trauksme</li><li>depresija</li><li>nogurums.</li></ul>Ieslodzītās emocijas var salīdzināt kā ar lielas mugursomas
nēsāšanu. Tas mūs nosver, ietekmē mūsu garastāvokli un iztukšo enerģiju. Turklāt
tas var arī iznīcināt ķermeņa audus un novērst normālu orgānu un dziedzeru
darbību. Tas ir gluži kā milzīgs šķērslis uz ceļa - enerģijai ir grūti dabiski
plūst jeb izbraukt cauri.<h2>Ieslodzījuma emocijas un traumas</h2>Nav iespējams sarunāties par ieslodzītajām emocijām,
neizpētot traumas, īpaši to, kā smadzenes to piedzīvo. Gandrīz katrs cilvēks
kādā dzīves posmā piedzīvo traumu. Traumas var rasties tādas dzīves pieredzes
rezultātā kā:<ul><li>šķiršanās</li><li>liela pārmaiņas dzīvē</li><li>tuvinieka vai mīļotā nāve</li><li>neuzticība attiecībās</li><li>darba zaudēšana</li><li>vardarbības, diskriminācijas vai rasisma pieredze u.c.</li></ul><h2>Traumas var ietekmēt kognitīvos procesus</h2>Tas īpaši ietekmē atmiņas apstrādi un spēju atsaukt atmiņā
faktisko informāciju vai skaidru atmiņu. Tā rezultātā traumatiskā pieredze vai
atmiņa netiek pareizi “reģistrēta” smadzenēs. Kad runa ir par ārkārtīgi milzīgu
pieredzi, piemēram, traumu, smadzenes kodē traumatiskās atmiņas kā attēlus vai
ķermeņa sajūtas. Kad tas tiek aktivizēts, smadzenes var atslēgties no
realitātes vai atkārtot traumatisko notikumu zibspuldzes veidā. Šie sensorie
fragmenti paliek prātā un pārtrauc smadzeņu dabisko atveseļošanās procesu. Traumatiskas
atmiņas var salīdzināt ar vīrusu mūsu kodēšanas sistēmā, kur neapstrādāti
notikumi var izraisīt mūsu garīgo un fizisko procesu darbības traucējumus. Ja
trauma netiek apstrādāta vai atrisināta pati par sevi, tā var aizkavēties vēl ilgi
pēc faktiskā notikuma. To bieži novēro cilvēkiem ar posttraumatiskā stresa
traucējumiem, stāvokli, kas attīstās pēc tam, kad cilvēks piedzīvo biedējošus
vai dzīvībai bīstamus notikumus.<h2>Kur ķermenī glabājas iesprostotas emocijas?</h2>Vai esat kādreiz sajutuši spiedienu krūtīs trauksmi
izraisošas situācijas laikā? Vai arī pamanāt, ka pēc emocionāli nogurdinošas
dienas ir patīkami izstiept gurnus? Ja viens cilvēks savā ķermenī izjūt
spriedzi vai jutīgumu, citam tās izjūtas var nebūt tādas pašas. Ir veikti
vairāki pētījumi, kuros noskaidrots, kur glabājas iesprostotās emocijas. Dažādas
emocijas saistītas ar dažādām ķermeņa sajūtām, piemēram, dusmas, bailes un
trauksme koncentrējas krūtīs un ķermeņa augšdaļā. Tāpēc, kad kļūstat nervozs
vai saspringts, jūs varat sajust sirds pulsāciju vai muskuļu sasprindzinājumu.Emocijas, ar kurām netiekam galā, var tikt saglabātas zemapziņā
un var pat ietekmēt ķermeņa stāvokli. <h2>Kā atbrīvot emocijas no ķermeņa?</h2>Vai kādreiz ir nācies raudāt, kliegt, smieties, sist
spilvenu vai dejot? Bet protams! Mums bieži māca apglabāt savas sāpes. Laika
gaitā tas var izraisīt apspiestas emocijas, ko sauc arī par neapzinātu
izvairīšanos. Tomēr tas var būtiski ietekmēt imūnsistēmu. Ir svarīgi atbrīvot
sevi no apspiestām emocijām. Lūk, daži veidi, kā to izdarīt:<ul><li>Savu jūtu atzīšana</li><li>Strādāšana ar traumu</li><li>apzinātu kustību veikšana</li><li>klusuma praktizēšana u.c.</li></ul>Cilvēkiem ar apspiestām emocijām var būt grūtības
identificēt savas jūtas, tāpēc var būt vērtīgi runāt ar <a target="_blank" href="https://www.1188.lv/katalogs/meklet?InfopageSearch%5Bwhat%5D=psihologs">garīgās
veselības speciālistu</a>. Emociju marķēšana un darbs ar tām var samazināt to
intensitāti. To var izdarīt, izmantojot psiholoģiskus rīkus. Tādēļ, ja jūtat,
ka dzīvi nospiež “emocionāla bagāža”, kas ietekmē ne tikai ikdienu, bet arī
veselību, noteikti vērsieties pie <a target="_blank" href="https://www.1188.lv/katalogs/meklet?InfopageSearch%5Bwhat%5D=psihologs">speciālista</a>,
kas spēs no šīs nastas palīdzēt atbrīvoties, lai dzīve visās jomās kļūtu
kvalitatīvāka.<h2>Lasi arī:</h2><ul><li><a target="_blank" href="https://www.1188.lv/padomi/kados-gadijumos-vares-palidzet-psihologs/1064">Kādos
gadījumos varēs palīdzēt psihologs?</a></li><li><a target="_blank" href="https://www.1188.lv/padomi/miti-par-depresiju-ko-saka-specialisti/1732">Mīti
par depresiju – ko saka speciālisti?</a></li><li><a target="_blank" href="https://www.1188.lv/padomi/kad-var-palidzet-psihiatrs-un-kad-psihologs/6378">Kad
var palīdzēt psihiatrs un kad psihologs?</a></li><li><a target="_blank" href="https://www.1188.lv/padomi/ka-saprasties-ar-berniem-iesaka-psihologe-inga-berzina/6721">Kā
saprasties ar bērniem? Iesaka psiholoģe Inga Bērziņa</a></li></ul>

Garīgā veselība

Domas

Jūs droši vien esat dzirdējuši terminu "emocionālā bagāža". To dažreiz lieto, lai aprakstītu pagātnes traumu vai tā sauktās negatīvās pieredzes pārnešanu dzīvē, attiecībās vai karjerā. Jūs varat redzēt, ka tas...

Kā atbrīvoties no emocionālās bagāžas un smaguma, kas tai nāk līdzi?

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...