<p>Depresija pienāk pavisam nemanot. Šķiet, ka viss būs kārtībā
un tās ir tikai nelielas garastāvokļa maiņas, bet galu galā izrādās, ka tiek
ignorēti depresijas simptomi un netiek meklēta ārsta palīdzība.  Latvijas Psihiatru asociācija (LPA) uzsāk
kampaņu "<a target="_blank"  href="https://www.depresija.lv/">Depresijas cena</a>",
lai atgādinātu - tā ir augsta: depresija sagādā ne tikai ciešanas pacientiem un
viņu tuviniekiem, bet arī zaudējumus valsts ekonomikai, jo nereti traucē
cilvēkam pildīt savus darba pienākumus. LPA palīdz noskaidrot, kā atpazīt
depresiju jeb kādi ir depresijas simptomi.</p><h2>Depresija vai vienkārši slikts garastāvoklis?</h2><p>Depresija ir psihiska saslimšana, kas ietekmē emocijas,
domas, uzvedību un ķermeņa fiziskās reakcijas. Tā pārņem savā varā un izsūc
visu enerģiju un dzīvesprieku. Depresija izteikti negatīvi ietekmē spēju
strādāt, mācīties, rūpēties par sevi vai citiem. Ikviens kādā dzīves brīdī var
justies noskumis vai nelaimīgs, taču tas ne vienmēr nozīmē, ka sākusies
depresija, definē SPKC. To apstiprina arī ārsti.</p><p>"Slikts garastāvoklis un depresija nav viens un tas
pats. Slikts garastāvoklis var būt ikvienam no mums dažādās dzīves situācijās,
un tas ir pilnīgi normāli," saka Dr. Ieva Everte, Strenču
Psihoneiroloģiskās slimnīcas ārste-rezidente psihiatrijā. "Depresijai ir
raksturīga sezonalitāte, bet ne visiem, kuriem rudenī uz neilgu laiku
pasliktinās garastāvoklis, ir depresija. Tomēr ir svarīgi būt atbalstošiem un
iedrošināt meklēt palīdzību, ja tuvinieks vai draugs bieži sūdzas par sliktu
emocionālo pašsajūtu vai enerģijas trūkumu."</p><p>Kā liecina Latvijas Psihiatru asociācijas veiktais pētījums,
pacienti paši neatpazīst slimību un arī ilgstošus simptomus pieņem kā normālu,
pārejošu emocionālo stāvokli. Ārste skaidro: par depresiju var runāt, ja vismaz
divas nedēļas cilvēks izjūt tādu simptomu kopumu kā:</p><p></p><ul><li>pazemināts garastāvoklis lielāko dienas daļu bez noteikta
iemesla, </li><li>interešu, dzīvesprieka un enerģijas trūkums, </li><li>izteikta vainas vai nevērtīguma sajūta, </li><li>grūtības koncentrēties darbam vai pieņemt lēmumus, </li><li>kavētas reakcijas, kam var pievienoties jebkādi miega
traucējumi (gan bezmiegs, gan pārmērīga miegainība), </li><li>apetītes izmaiņas, </li><li>nevēlēšanās baudīt intīmu tuvību, </li><li>domas par pašnāvību. </li></ul><p></p><p>Dažādiem cilvēkiem var būt dažādi depresijas simptomi un
atšķirīgs simptomu smagums. Ne visiem, kuri slimo ar depresiju, ir pilnīgi visi
simptomi, tāpēc, ilgstoši jūtot kaut vai dažus no tiem, būtu ieteicams vērsties
pie ģimenes ārsta vai psihiatra, kurš noteiks diagnozi.</p><h2>Kā mainās cilvēki, kuriem ir depresija?</h2><p>Tie, kas dzīvo līdzās, var arī nepamanīt, ka cilvēka
uzvedība pakāpeniski mainās, liecina ārstu pieredze. Cilvēks var kļūt klusāks,
noslēgties sevī, izjust sevi kā apgrūtinājumu citiem, katrā situācijā saskatīt
tikai to, kas varētu noiet greizi, vairs neinteresēties par nodarbēm, kas
iepriekš sagādājušas prieku. Kāds, kurš bijis dzīvespriecīgs, kļūst drūms,
vairs nejoko un nesmejas par jokiem.</p><p>"Šīs pārvērtības nenotiek vienā dienā," skaidro
Dr. Ieva Everte. "Tas notiek pakāpeniski, un tie, kuri ikdienā dzīvo
blakus, gluži nemanot pierod pie šīm pārmaiņām. Jautājot pacienta tuviniekam,
kad sākušies simptomi, nereti dzirdam atbildi - es pat nepamanīju, varbūt pirms
diviem vai trim mēnešiem."</p><p>Arī izskatā izmaiņas ne vienmēr uzreiz var pamanīt. Cilvēks
var censties sapucēties, dodoties uz darbu, un, izejot no mājām, seju savilkt
smaidā, kaut gan iekšēji jūtas galīgi sagrauts. Depresijai kļūstot smagākai,
jau var kļūt grūtāk parūpēties par savu izskatu un veikt ikdienas higiēnas
procedūras - izmazgāt matus, izmazgāt un izgludināt apģērbu, iztīrīt zobus.
Miega traucējumu dēļ var veidoties loki zem acīm, var būt ļoti zems enerģijas
līmenis, cilvēkam ir grūti koncentrēties darbam. Apetītes trūkuma dēļ cilvēks
var zaudēt svaru. "Pacienti mēdz stāstīt, ka nekas vairs negaršo, visas
dienas garumā var iztikt ar gabaliņu maizes, kaut arī dzīvesbiedrs atstājis
ledusskapī ēdienu, kas būtu tikai jāuzsilda," stāsta ārste. "Tāpēc
svara zudums ne vienmēr ir uzskatāms par kaut ko labu un komplimentus par to
nevajadzētu izteikt, ja vien neesat pilnīgi pārliecināti, ka cilvēkam ir tiešām
laba fiziskā un psihiskā veselība un notievēšana ir bijis viņa mērķis."</p><p>Tiesa, pētījumā intervētie depresijas pacienti apstiprina,
ka būtiska loma slimības apzināšanā un motivēšanā apmeklēt speciālistu ir
bijusi līdzcilvēkiem, taču vienlaikus sabiedrībā joprojām vērojams zems
informētības līmenis, valda dažādi stereotipi un mīti, kas stigmatizē
psihiatrijas nozari un tādējādi novilcina savlaicīgu palīdzības saņemšanu.
Tomēr Dr. Ieva Everte uzsver: depresija nav vājums vai slinkums, tā ir slimība,
ar kuru var saslimt jebkurš - gan jauni, gan gados vecāki cilvēki, sievietes un
vīrieši.</p><h2>Kā atzīt - man vajag palīdzību?</h2><p>Sajūtot depresijas simptomus, cilvēks var nodomāt - gan jau
pāries, citiem ir vēl sliktāk. "Vai attieksme pret sevi būtu tāda pati, ja
cilvēks salauztu kāju? Vai viņš domātu - gan jau sadzīs? Jo sadzīt jau sadzīs,
tikai jautājums, cik ilgā laikā, cik taisni vai šķībi, ar kādām komplikācijām
un kādus resursus tas vēlāk prasīs. Ja cilvēks salauž kāju, viņš parasti vēršas
pie ārsta, viņš negaida, līdz būs salauzti visi kauliņi, lai saņemtu palīdzību.
Un tieši tāpat mums vajadzētu attiekties pret psihoemocionālajām grūtībām un
psihiskajām slimībām, jo cilvēkiem, kuri vēršas pēc palīdzības laikus,
veiksmīgāk varam palīdzēt," uzsver ārste. Īpaši viņa izceļ pēcdzemdību
depresiju: nereti, jūtot depresijas simptomus, māmiņas ilgstoši ciešas un
neaizdomājas, ka depresija traucē izveidot drošo piesaisti ar zīdaini, bet tas
ir svarīgi, lai bērniņš pasaulē justos droši un vēlāk dzīvē spētu veidot tuvas
attiecības. Ko noteikti nevajadzētu darīt, jūtot ilgstošu nomāktību, - meklēt
mierinājumu apreibinošos līdzekļos, piemēram, glāzē vīna, lai
"atslābinātos". Es noteikti neiesaku lietot alkoholiskos dzērienus
nomāktības mazināšanai, jo tas nepalīdz, bet stāvokli padara tikai sliktāku.
Svarīgi saprast, ka alkoholiskie dzērieni pieder depresantu grupai, tiem ir
tendence garastāvokli pazemināt - pat ja pašam šķiet, ka uz brīdi garastāvoklis
uzlabojas, ilgtermiņā tas noteikti nepalīdz," brīdina ārste. "Samērā
bieži redzam jaunus cilvēkus, kuri šādi mēģinājuši pašārstēties: pašiem
nemanot, vīna glāze vakarā ir pāraugusi vīna pudelē vai divās, un sākas
"lāpīšanās". Pēdējā laikā pat ļoti jauniem cilvēkiem redzam arī
alkohola halucinozes un alkohola delīrijus. Šis nav tas ceļš, pa kuru ieteiktu
kādam iet," skaidro daktere.</p><h2>Kā ārstē depresiju?</h2><p>Kā liecina dziļās intervijas ar ārstiem un pacientiem,
daudzus no palīdzības meklēšanas attur bailes, ka nāksies doties uz
psihiatrisko slimnīcu, taču diagnosticēta depresijas epizode vēl nebūt
nenozīmē, ka vajadzēs ārstēties stacionārā. "Depresijas epizodēm ir
dažādas smaguma pakāpes - viegla, vidēji smaga, smaga. Gan no smaguma pakāpes,
gan no simptomiem atkarīgs tas, kādas ārstēšanas metodes rekomendēsim -
slimnīcā parasti nonāk cilvēki ar smagākiem simptomiem. Ja izmantojam
salīdzinājumu ar cilvēku, kurš iestidzis purvā, vieglāk un ātrāk būs izvilkt
to, kurš iestidzis tikai līdz ceļiem, nevis jau līdz apakšžoklim," stāsta
Dr. Ieva Everte.</p><p>Ja depresija tiek laikus atklāta un ārstēta, pacientam
samērā labi var palīdzēt ambulatoros apstākļos - pacients dodas uz
konsultācijām pie ārsta un cenšas ievērot sniegtās rekomendācijas, dzīvojot
mājās. Vieglas depresijas epizodes gadījumā ārsti parasti iesaka psihoterapiju
un citas nefarmakoloģiskās ārstēšanas metodes - fiziskās aktivitātes, veselīgu,
sabalansētu uzturu, apzinātības un relaksācijas tehnikas, miega higiēnas
principus u. tml. Ja depresijas epizode ir vidēji smaga vai smaga, tad gan
papildus visiem pasākumiem jālieto arī medikamenti.</p><p>"Sabiedrībā vēl aizvien pastāv daudz aizspriedumu un
mītu par psihiatrijā lietotajiem medikamentiem, tāpēc vēlos uzsvērt, ka
antidepresanti, ko lieto depresijas ārstēšanai, neizraisa pierašanu. Šobrīd
medikamentu klāsts jau ir samērā plašs, un cenšamies individuāli pielāgot terapiju,
lai tā vislabāk palīdzētu konkrētajam pacientam," stāsta ārste. Viņa gan
norāda, ka efekts nebūs tik ātrs, kā iedzerot pretsāpju tableti: lai
antidepresanti sāktu darboties, paies 10-14 dienas, stāvoklis uzlabosies
pakāpeniski, un arī tad, kad simptomi būs izzuduši, medikamentu vēl jāturpina
lietot, lai depresijas epizode tiktu izārstēta. Pirmreizējai epizodei tie
parasti ir seši mēneši, bet ārstēšanas ilgums var atšķirties individuāli.</p><p>Pacienti atzīst un pieņem depresiju kā saslimšanu
lielākoties tikai pēc ārsta apmeklējuma un apstiprinātas diagnozes, bet pie
ārsta vēršas tikai tad, kad jau ir ļoti slikti: "Daļa problēmas ir tāda,
ka pacienti palīdzību meklē novēloti. Daļēji tas saistīts ar Covid-19 laika
epidemioloģiskajiem apstākļiem, jo ir pacienti, kas baidās doties pie ārsta.
Reizēm novēloti palīdzību meklē palīdzošajās profesijās strādājošie cilvēki;
biežāk arī vīrieši. Šiem cilvēkiem var nākties grūtāk atzīt, ka arī pašiem var
būt nepieciešams atbalsts, ka viņi nevar vienmēr būt "stiprās
klintis" citiem. Lai pēc iespējas mazinātu risku, ka stāvoklis kļūst smags
un nepieciešama ārstēšana slimnīcā, iedrošinu ikvienu, kuram divas nedēļas vai
ilgāk ir depresijas simptomi, laikus vērsties pēc ambulatoras palīdzības.
Depresija ir veiksmīgi ārstējama, un mēs, ārsti, esam tepat blakus,"
aicina Dr. Ieva Everte.</p><h2>Noderīgi:</h2><p></p><ul><li><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/miti-par-depresiju-ko-saka-specialisti/1732">Mīti
par depresiju</a> – ko saka speciālisti?</li><li><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/ka-rikoties-ja-kads-pazino-ka-velas-partraukt-savu-dzivi/7689">Kā
rīkoties,</a> ja kāds paziņo, ka vēlas pārtraukt savu dzīvi?</li><li>Kā <a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/ka-dramas-terapija-var-palidzet-fiziskajai-un-emocionalajai-veselibai/6799">drāmas
terapija</a> var palīdzēt fiziskajai un emocionālajai veselībai?</li><li>Kad var <a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/kad-var-palidzet-psihiatrs-un-kad-psihologs/6378">palīdzēt
psihiatrs un kad psihologs</a>?</li></ul><p></p><p>



























































</p>

Garīgā veselība

Veselība 

Depresija pienāk pavisam nemanot. Šķiet, ka viss būs kārtībā un tās ir tikai nelielas garastāvokļa maiņas, bet galu galā izrādās, ka tiek ignorēti depresijas simptomi un netiek meklēta ārsta palīdzība....

Kā atpazīt depresiju?

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...