Mandeles 9Image by Nicholas Demetriades from Pixabay)
Covid-19 ierobežojumu laikā iedzīvotājiem ievērojami palielinājies stresa līmenis, kā rezultātā arī ikgadējā pavasara noguruma izpausmes lielai daļai cilvēku ir vēl izteiktākas. Nespēks, miega traucējumi, konstanta noguruma sajūta – tie ir tikai daži no visbiežāk sastopamajiem simptomiem. Savukārt, ja novērojami arī muskuļu krampji un tirpoņa, iespējams, ka cilvēka organismā ir magnija deficīts. Magnijs ir viena no organismam svarīgākajām vielām – tas rūpējas par sirds, nervu, nieru un muskuļu veselību, piemēram, stiprina kaulus un regulē vielmaiņu. Kādos gadījumos magniju nepieciešams uzņemt papildus, kā arī, kāpēc tas jo īpaši nepieciešams pēc garās ziemas?
Kāpēc magnija loma organismā ir tik svarīga?
Magnijs ir ceturtā visvairāk sastopamā minerālviela cilvēka organismā un tas ir otrs biežākais šūnu iekšienē esošais elements pēc kālija. Magnijam ir svarīga loma gan normālā šūnu funkcionēšanā un dalīšanās procesā, gan arī enerģētiskajā vielmaiņā, jo magnijs piedalās adenozīntrifosfāta fosforilācijas procesos. Vienkārši sakot – tās ir ķīmiskas reakcijas, kas nodrošina organismu ar enerģiju, kā arī dažādu bioloģiski aktīvu vielu darbības nodrošināšanā.
Aptuveni puse no kopējā magnija daudzuma atrodas kaulos, līdz pat vienai ceturtdaļai – muskuļos, bet gandrīz viss pārējais magnija daudzums ir lokalizēts citu ķermeņa šūnu iekšienē. Līdz ar to tam ir liela nozīme normālā nervu un muskuļu funkcionēšanā, sirds ritma uzturēšanā, imunitātes veicināšanā, kā arī kaulu un zobu attīstībā un stipruma nodrošināšanā. Ārpus šūnām esošais magnijs rūpējas galvenokārt par nervu un muskuļu darbību.
Covid-19 ierobežojumu laikā ievērojami palielinājies stresa līmenis gan darbā, gan mājās, tādēļ šajā laikā jo īpaši nepieciešams piedomāt, vai organismam nav magnija trūkums. Magnijs nomierina nervu sistēmu un ietekmē sāpju regulāciju, jo bloķē šūnas receptoros jonu kanālus, pa kuriem šūnā ieplūst pārlieku daudz kalcija jonu, kas padara to jutīgāku vai pat izraisa šūnas bojāeju. Rezultātā, ja magnija trūkst – organisms kļūst stresa uzņēmīgāks.
Kas liecina par magnija deficītu?
Magnija deficīts ir diezgan grūti konstatējams, to visbiežāk var pamanīt pēc simptomiem, nevis pēc izmeklējumu rezultātiem, jo magnija organismā ir ļoti maz un tas atrodas šūnās, tāpēc, lai iegūtu analīzes, ir jāpaņem eritrocīti, jāsaskalda un jānosaka, cik tur ir magnija. Viena no pirmajām pazīmēm, kas norāda uz šīs svarīgās minerālvielas trūkumu, ir muskuļu sasprindzinājums, krampji un spazmas. Tāpat ilgstoša nelabuma sajūta, galvassāpes vai pat migrēna, nepārtraukts nogurums, iekšējs nemiers, ilgstoši slikts garastāvoklis un miega traucējumi var liecināt par šīs minerālvielas nepietiekamību organismā.
Magnija deficīts spēj izraisīt spēcīgus reiboņus un līdzsvara izjūtas traucējumus. Parasti sajūtas ir ilglaicīgas un pakāpeniski kļūst izteiktākas. Viens no brīdinājuma signāliem, kas liecina par to, ka traucēta nervu un muskuļu darbība, ir tirpoņa un nejutīgums kādā no ķermeņa daļām.
Magnija sabiedrotais – B vitamīns
Aptiekās nopērkams magnijs, kas bieži vien ir kopā ar vitamīnu B6, jo arī tas labvēlīgi ietekmē nervu sistēmas darbību. Taču, lai tā normāli funkcionētu, tikpat vajadzīgs ir vitamīns B1 un arī B12, kuru parasti saista tikai ar tā ieguldījumu asins šūnu veidošanā. Vitamīni B1 un B6 nodrošina impulsu pārvadi, tāpēc tos nozīmē, ja ir kādi pārvades sistēmas traucējumi. Piemēram, cilvēkiem, kam ir cukura diabēts, traucē tirpšana pirkstos.
Cik daudz magnija nepieciešams uzņemt?
Nepieciešamība pēc magnija katram cilvēkam ir atšķirīga. Jāpiebilst, ka organisma tieksme pēc magnija ir īpaši paaugstināta stresa periodos, intensīvu sportisko aktivitāšu laikā, strādājot fizisku darbu, ja ir sirds aritmija, cukura diabēts, sievietēm grūtniecības un bērna zīdīšanas periodā, vecāka gadagājuma cilvēkiem. Magniju ieteicams uzņemt arī bērniem – tas nepieciešams viņu fiziskajai, garīgajai un emocionālajai veselībai.
Magniju daļēji iespējams uzņemt arī ar uzturu. Tas atrodams pilngraudu maizē un pilngraudu putrās – it īpaši auzu, prosas, griķu, brūno rīsu un kviešu. Tāpat arī visos zaļajos augos un dārzeņos – lapu salātos, spinātos, kāpostos, kartupeļos, pākšaugos, riekstos un sēklās, zivīs un gaļā, žāvētos augļos, banānos, avokado, kā arī piena produktos. Farmaceite norāda, ka magnija uzsūkšanos kavē liels tauku daudzums uzturā, tāpat arī produkti, kas satur daudz kalcija, fosfora un olbaltumvielu, kā arī alkohols.
Pasaules veselības organizācijas rekomendējamā pieļaujamā magnija diennakts deva ir 300 mg diennaktī. Aptiekās magnijs ir pieejams gan tablešu formā, gan pulveru veidā. Pulveri ir mutē berami un arī tādi, kas jāatšķaida ar ūdeni. Magnijs nopērkams arī šķidrā veidā ampulās – tad tas jālieto, sajaucot ar sulu. Šo magniju vieglāk iedot maziem bērniem, bet par to iepriekš konsultējoties ar ārstu. Visātrāk organismā uzsūcas pulverveida un šķidrā formā esošais magnijs. Pirms magnija lietošanas ieteicams konsultēties ar farmaceitu, lai piemeklētu atbilstošu devu atkarībā no konkrētajām sūdzībām. Savukārt, ja ikdienā tiks lietota pārāk liela magnija deva – tas var izraisīt caureju, vemšanu un sāpes vēderā.
Jebkuri uztura bagātinātāji, gan vitamīnu kompleksi, gan magnijs, jālieto vismaz dažus mēnešus. No viena iepakojuma rezultāts nebūs tik izteikts, jo magnijam ir jāuzkrājas organismā, lai efekts būtu paliekošs un ilgstošs, norāda speciālisti.
Lasi arī šos rakstus:
- Kalcijs organismā – kāpēc un kad to jālieto?
- Par ko liecina metāliska garša mutē?
- 5 ārsta ieteikumi sliktas elpas novēršanai un labai zobu higiēnai;
- Cik daudz D vitamīna jāuzņem katru dienu?
Mandeles 9Image by Nicholas Demetriades from Pixabay)