pixabay.com
Nav jābūt Grinčam vai kādas eksotiskas reliģijas piekritējam, lai Ziemassvētki spētu izraisīt nepatīkamas sajūtas. It kā jau svētki, pēc savas būtības, ir paredzēti tam, lai cilvēkiem rastos pozitīvas sajūtas. Tomēr ļoti bieži tā nebūt nenotiek. Dažādi pētījumi pierāda, ka tieši svētku ( un jo īpaši Ziemassvētku) laikā ļoti daudzi cilvēki, tā vietā, lai priecīgi spriņģotu pa grezni izrotātiem lielveikaliem, dungotu visiem zināmas svētku melodijas un marinētu cepešus, jūtās slikti un vēlās, lai viss šis ārprāts ātrāk būtu garām.
1. Vientulība – Tiek pozicionēts, ka Ziemassvētki ir laiks, kad visa plašā un draudzīgā ģimene satiekas, priecājās, svin un bezgala mīl viens otru. Tomēr pasaulē ir miljoniem cilvēku, kuriem šādas lielas un mīlošas ģimenes gluži vienkārši nav. Vai arī ģimene ir, bet ne būt ne tik draudzīga, kā tas tiek demonstrēts komerciāli veiksmīgās kino filmās. Ja pārējā gada laikā cilvēks varbūt tikai reizumis aizdomājās, ka jūtās vientuļš, sabiedrības spiediens pirms svētku laikā šo sajūtu pamatīgi pastiprina pat psiholoģiski noturīgākajiem indivīdiem.
2. Nogurums – Tik tiešām daudz cilvēku (visbiežāk mazu bērnu vecāki ) Ziemassvētku laikā mēdz ciest no pamatīga noguruma. Vēlme sagādāt brīnišķīgus svētkus bērniem, protams, ir apsveicama. Tomēr reizēm tas mēdz prasīt pārāk daudz enerģijas – dāvanu gādāšana, svētku pasākumu apmeklēšana, mājas uzkopšana, ēdiena gatavošana, radu apciemošana – tas viss nereti ir pārāk grūti izturams un rezultātā iestājās pilnīga emocionāla izdegšana. Protams, bērni izaugs un ar prieku atcerēsies, cik skaisti svinējuši Ziemassvētkus. Bet ko , izņemot milzīgo nogurumu, atcerēsies paši vecāki? Visdrīzāk, ka tieši ar tādām pašām pozitīvām emocijām, bērni atcerētos arī ne tik ļoti vērienīgus svētkus…
3. Finansiālā nestabilitāte – Var jau, protams, mēģināt sev iestāstīt, ka Ziemassvētki ir laiks garīgām vērtībām un nauda nebūt nav galvenais. Galvenais varbūt arī nav, bet ir skaidrs, ka bez naudas šos svētkus aizvadīt ir ārkārtīgi nekomfortabli un mokoši. It īpaši, ja ģimenē ir bērni. Šo iemeslu dēļ, Ziemassvētku laikā, cilvēki krietni vairāk mēdz pārdzīvot par savu finansiālo stāvokli. Pārdzīvot tik ļoti, ka prieku vairs nespēj sagādāt itin nekas un vienīgā vēlme ir kaut kā nebūt pārdzīvot šo laiku.
4. Sevis piespiešana -Nereti cilvēki Ziemassvētku periodā dara lietas, kuras citā laikā nebūtu darījuši ne pie kādiem apstākļiem. Satiekas ar radiniekiem, kurus patiesībā itin nemaz nevēlās redzēt. Piedalās labdarības akcijās, kuru mērķis dziļi sirdī šķiet absurds. Sirsnīgi sveic kolēģus, pret kuriem nejūt ne mazāko sirsnību. Apmeklē svētku pasākumus, kuri šķiet bezgala muļķīgi un garlaicīgi. It kā jau nereti tiek uzskatīts, ka sevis piespiešana ir laba un ārkārtīgi apsveicama lieta, bet tikai ne tādā gadījumā, ja tā rada milzīgu iekšēju diskomfortu un liek cilvēkam justies kā visīstākajam divkosim.
5. Aizraušanās ar pārmērībām -Gadās, ka cilvēki nolemj Ziemassvētkus nosvinēt nu tā – uz visiem simts. Pirkt visu, ko vien var atļauties ( un arī to, ko īsti nevar). Apmeklēt kaudzi ar ballītēm. Ēst uz dzert, cik vien vēlās un vēl nedaudz. Protams, ik pa laikam tā padzīvot var un arī vajag . Sliktas sajūtas pārmērības sagādā vien tad, ja vēlāk tiek secināts, ka tās veiktas kaut kādā nedabīgā, vispārējās masu hipnozes iespaidā un gala rezultātā nebūt nav sniegušas cerēto gandarījumu.
pixabay.com