Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Kaķēnu socializācija - kā izaudzināt drošu un draudzīgu kaķi

Kaķēns. Foto:Anna Bondarenko, Pexels.com

Kaķēns. Foto:Anna Bondarenko, Pexels.com

Pavasaris un vasara ir mazo kaķēnu laiks. Ja kucēnu skoliņas apmeklēšana un sadarbība ar kinologiem gan mazu, gan pieaugušu suņu skološanā jau ir kļuvusi par pašsaprotamu rīcību, tad kaķu socializācijas tēma joprojām ir salīdzinoši jauna. Kaķu uzvedība ir mazāk pētīta un līdz ar to arī mazāk zināma. Taču arī kaķu attīstībā iezīmējas vecuma posms, kad kaķēnus vajadzētu radināt pie saskarsmes ar cilvēkiem un apkārtējās vides.

Socializācijas periods

Par socializācijas periodu varam uzskatīt laiku, kad veidojas mazā ķepaiņa izpratne par vidi, kurā viņš atrodas, un mijiedarbību ar citiem kaķiem, cilvēkiem un suņiem. Nozīmīgākais periods kaķēnu socializācijai parasti ir pirmajās kaķa dzīves nedēļās, sākot no divu līdz astoņu nedēļu vecumam. "Piedzimstot kaķi ir neredzīgi un nedzirdīgi. Apmēram divu nedēļu vecumā kaķēniem atveras acis un attīstās dzirde. No šī brīža viņi aktīvi sāk iepazīt apkārtējo vidi. Kaķu dzirde un oža ir daudz spēcīgāka nekā mums cilvēkiem, tādēļ viņi ir ļoti jutīgi pret jaunām skaņām un smaržām," skaidro Vija Klučniece, Latvijas Kinoloģiskās federācijas un Latvijas Felinoloģiskās asociācijas "Felimurs" prezidente. Kaķi, kas šajā periodā ir dzīvojuši savvaļā jeb "uz ielas" un nav raduši pie saskarsmes ar cilvēkiem, ir teju neiespējami pārraudzināt par mājas kaķi. "Ielu kaķēnus ir jānoķer un jāradina pie cilvēkiem iespējami jaunākus. Ja kaķis ir pieaudzis savvaļā bez kontakta ar cilvēku, viņš ir gluži kā stirna, kuru padarīt par mājdzīvnieku nevar," papildina Astrīda Kārkliņa, dzīvnieku patversmes "Labās mājas" vadītāja.

Kaķis nav suns - svarīgākais pazīstama vide

Atšķirībā no suņiem, kas ir bara dzīvnieki un pieķeras saimniekam, kaķi ir izteikti teritorijas dzīvnieki. "Uz kaķiem noteikti var attiecināt teicienu - mans nams, mana pils. Pārvedot mājās kaķi - mazu kaķēnu bet jo sevišķi pieaugušu kaķi - viņam jāļauj jauno vidi pakāpeniski iepazīt un apgūt savu teritoriju. Iesākumā vislabāk, lai tā ir viena telpa. Tajā tad jānovieto viss kaķim nepieciešamais - gan barības un ūdens trauciņi, gan guļvieta, gan arī kastīte. Jāļauj kaķim pašam savā tempā visu iepazīt un apostīt. Pakāpeniski kaķa teritoriju paplašinām, ļaujot iepazīt citas telpas. Kastīti uz vannas istabu var pārvietot, kad kaķis jau apguvis visu dzīvokli vai māju un jūtas tajā gana droši," stāsta Vija Klučniece.

Radināt pie cilvēku pasaules skaņām

Lietas un skaņas, kas cilvēku pasaulē ir pašsaprotamas, kaķiem var sagādāt milzu stresu. Tādēļ jau no mazotnes vēlams kaķēnus radināt pie dažādām skaņām. Sākumā tas var būt klusināts radio vai televizors. Ar laiku skaņu var pastiprināt. Vislielākais kaķu bieds parasti ir putekļu sūcēji. To skaņa biedē teju visus kaķus. "Labākais veids, kā kaķa bailes pārvarēt ir laikus un pamazām pie šīs skaņas radināt. Vislabāk to darīt nelielā teritorijā, kur kaķim nav iespējas aizbēgt un paslēpties pārlieku tālu. Sākumā ieslēdzam uz minūti vai trim. Nevajag uzreiz ar putekļu sūcēju mesties darbos. Labāk ļaut tam nekustīgi padarboties. Dienas laikā varam šādas "sesijas" atkārtot vairākkārt. Tikai tad, kad kaķis ir sapratis, ka putekļu sūcējs nerada draudus, varam ar to sākt reāli darboties un uzkopt māju," paskaidro Vija Klučniece. Klučnieces teikto apstiprina arī "Labo māju" vadītāja. "Mūsu patversmē katrā kaķu zālē skan klusināts radio, lai kaķi jau no mazotnes radinātos pie tā skaņas un dažādu cilvēku balss tembriem. Neatsverams atbalsts patversmes kaķēnu socializācijā ir mūsu brīvprātīgie palīgi, kas regulāri velta savu laiku, lai radinātu kaķēnus pie cilvēka klātbūtnes, rotaļātos un radinātu viņus pie glāstiem," atklāj Astrīda Kārkliņa.

Kaķa kopšana

Klučniece iesaka pirmo mēnesi kaķi jaunajās mājās nemazgāt un jebkādas kopšanas procedūras uzsākt pamazām un pakāpeniski. Iesākumā kaķi vajadzētu tikai ķemmēt, lai palīdzētu atbrīvot kažoku no izkritušās spalvas. "Kaķi ir ļoti tīrīgi dzīvnieki, taču pat vistīrīgākais kaķis nespēj sevi atbrīvot no visām izkritušajām spalvām. Jo sevišķi garspavainie kaķi ir ne vien regulāri jāķemmē, bet ik pa laikam arī jāmazgā. Tas ir vēl viens iemesls, kādēļ kaķi jāradina pie sadzīves tehnikas rūkoņas, lai pēc mazgāšanas varētu arī kažoku izžāvēt ar fēnu." Eksperte arī skaidro, ka garspalvaino kaķu ķemmēšanai pareizi būtu izmantot metāla ķemmi nevis suku, jo tieši ķemme visefektīvāk iztīra veco spalvu. Īspalvainajiem kaķiem pietiek ar īsu saru ķemmīti vai kaķu ķemmēšanas cimdiņu.

Ideālais scenārijs

Vislabāk, ja kaķēns dzīvo kopā ar mammu, brāļiem un māsām līdz vismaz astoņu nedēļu vecumam vidē, kurā ir daudz draudzīgu cilvēku. "Kaķēni var doties uz jaunajām mājām tikai tādā vecumā, kad vislabākais socializācijas periods jau ir aiz muguras. Tādēļ "Labajās mājās" ļoti atbildīgi strādājam ar kaķēniem, lai varētu cilvēkiem piedāvāt ne vien veselu, bet arī labi socializētu mīluli. Mūsu lielākie palīgi ir jaunieši, ko regulāri iesaistām kaķēnu socializēšanā," skaidro Kārkliņa. Kaķi, kas raduši pie viena cilvēka, daudz piesardzīgāk izturas pret svešiniekiem. Ideāli, ja agrīnā vecumā kaķēniem ir saskarsme ar vismaz četriem cilvēkiem, jo tad kaķēni daudz vieglāk uzticas jaunajiem saimniekiem un arī mazāk satraucas par ciemiņu ierašanos jaunajās mājās.

Labākais darbs pasaulē

Kaķēnu bužināšana varētu šķist kā brīnišķīga izklaide un jauka atpūta, bet atbalsts patversmēs dzīvojošo kaķēnu socializēšanā patiesībā ir brīvprātīgais darbs. Iespējams, labākais darbs pasaulē! Dzīvnieku patversmē "Labās mājas" par brīvprātīgo palīgu kaķu socializēšanā var kļūt jau no 13 gadu vecuma, vēlāk, sasniedzot 16 gadu vecumu, jaunieši var iesaistīties arī suņu apūpē - vest viņus pastaigāties mežā. "Desmit gadu laikā, kopš Rīgā darbojas patversme "Labās mājas" mēs esam spējuši palīdzēt varāk nekā 5000 suņu un kaķu no visas Latvijas. Mūsu darbs ir iespējams vienīgi, pateicoties sabiedrības atbalstam, jo patversmi uzturam tikai par ziedojumiem. Brīvprātīgo palīgu veltītais laiks dzīvnieciņu aprūpei arī ir neatsverams atbalsts," par sabiedrības atbalstu pateicīga ir Astrīda Kārkliņa.

Par dzīvnieku patversemi "Labās mājas"

Dzīvnieku patversmes "Labās mājas" darbību īsteno sabiedriskā labuma organizācija - biedrība "Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa". "Labās mājas" šogad svin sava darba 10 gadu jubileju. Pirmajā desmitgadē patversmē drošu patvērumu guvuši vairāk nekā 5000 suņu un kaķu. Patversmes darbs pilnā apmērā tiek finansēts no sabiedrības un atbalstītāju ziedojumiem. "Labās mājas" īpašu paldies par ilggadēju atbalstu saka nodibinājumam "Borisa un Ināras Teterevu fonds". Visi patversmei ziedotie līdzekļi tiek veltīti patversmes darbam, lai pabarotu, sasildītu, izārstētu un aprūpētu nelaimē nonākušos ķepainīšus. Ikviens, kas vēlas atbalstīt "Labo māju" ķepainīšus, kamēr tie sagaida savu īsto ģimeni, aicināts par ziedošanas iespējām vairāk uzzināt patversmes mājaslapā patversme.lv sadaļā "Ziedošana" (patversme.lv/ziedosana).

Interesanti:

Māris Olte izskaidro, kāpēc cilvēkiem patīk kaķi

Vai Katrīne Sauliete pārbaro savu kaķi?

Kas liecina par to, ka kaķis ir bēdīgs


Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...