<p>Internets ļauj vienā mirklī saņemt daudz vērtīgas
informācijas un bērniem tas kalpo ne tikai par izglītošanās, bet arī izklaides
avotu. Tomēr tiešsaistē esošais saturs ne vienmēr ir paredzēts bērniem.
Gjensidige Latvijas skaidro, kas bērniem jāmāca par sociālo tīklu izmantošanu,
mazinot riskus, ar kuriem ir iespējams saskarties internetā.</p><h2>Māci saglabāt privātumu sociālo tīklu lietošanā</h2><p>Šodien bērni jau no mazotnes tiek pieradināti pie
tehnoloģijām un interneta plašajām iespējām. Statistika liecina, ka 2020. gadā
internets bija pieejams 98,1% mājsaimniecību ar bērniem, savukārt
mājsaimniecībām bez bērniem šis rādītājs bija zemāks - 80,7%. Bērniem internets
un viedierīces pieejamas jau kopš mazotnes, šodien ļaujot jaunāko klašu
skolēniem pārzināt sociālos tīklus un modernās aplikācijas no A līdz Z, pat
krietni labāk un vairāk, kā pieaugušie. Taču realitātē aplikāciju pārzināšana
nenozīmē, ka bērni saprot, kā tajās uzvesties “droši”. Lielākoties bērni uzskata,
ka zina, kā uzvesties tiešsaistē - "ir tak skaidri norādīts, kurā laukā
ierakstīt savu vārdu un kurā - dzīvesvietu". Bērni neaizdomājas, ka ne
vienmēr drīkst dalīties ar personisko informāciju, pat ja ir lauciņš, kurā to
norādīt. Tādēļ vecākiem ir <b>jāmāca bērniem saglabāt personisko informāciju
privātu</b> - nepubliskot telefona numuru, nenorādīt dzīvesvietas adresi un
nedalīties ar informāciju par sevi ar svešiniekiem.</p><h2>Reģistrēties interneta vietnēs drīkst tikai ar vecāku atļauju</h2><p>Ja bērns ir jaunāks par 13 gadiem, ir jāatceras, ka
reģistrēšanās interneta vietnēs un sociālajos tīklos nav vēlama, jo nav
iespējams pilnībā ierobežot bērnam nevēlamu saturu. Taču nav ieteicams arī
liegt bērnam patērēt sociālos tīklus pilnībā, jo īpaši, ja visi klasesbiedri un
draugi jau ir reģistrējušies populārajā aplikācijā - tas tikai vairos vēlmi
izdarīt to slepeni no vecākiem. Tādā gadījumā ir nepieciešams bērnam strikti
noteikt, ka <b>reģistrēšanās interneta vietnēs ir tikai ar iepriekš palūgtu un
saņemtu vecāku atļauju</b>. Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija
Katkovska skaidro, ka vecākiem būtu jāpārrunā interneta lietošanas noteikumi
brīdī, kad bērnam tiek pasniegts viedtālrunis. Lai gan Latvijā darbojas
organizācijas, kas rūpējas par bērnu medijpratības veicināšanu un drošību, līdz
13 gadu vecumam tieši vecāki uzņemoties atbildību par bērna interneta
lietošanas paradumiem un tajā sastapto pieredzi.</p><h2>Izrunā noteikumus par interneta lietošanu</h2><p>Lai gan interneta algoritmi strādā diezgan precīzi, bērni
nereti maldina tehnoloģijas, norādot savu neīsto vecumu. Tādējādi palielinās
iespēja, ka bērnam tiks pārraidīts viņa vecumam nevēlams saturs - vardarbība,
erotika un kaitīgs saturs, piemēram, alkohola, tabakas vai azartspēļu reklāmas.
Tādēļ vecākiem, iegādājoties saviem bērniem viedtālruni, ir <b>ieteicams
izveidot "mākoņus"</b> jeb viedtālruņa pamatkontus - Google, iCloud
u.c. pašiem norādot bērna īsto vecumu un uzstādot nepieciešamos drošības
iestatījumus. Tādējādi bērnam pašam reģistrējoties citās vietnēs nākotnē nebūs
iespējas norādīt savu neīsto vecumu, jo praktiski visi sociālo tīklu konti tiek
piesaistīti šim pašam "mākonim" vai e-pastam. Savukārt ierobežotais
lietojuma režīms jeb, tā saucamā, <b>"vecāku kontrole"</b> palīdzēs
ierobežot bērnu darbības internetā - bloķēs nevēlamas vietnes, kas nav
atbilstošas vecumam, kā arī ierobežos internetā pavadīto laiku. Uzstādot vecāku
kontroli, atlasiet kritērijus tam, ko jūsu bērni var un ko nevar darīt
tiešsaistē. Ir ļoti svarīgi <b>izrunāt noteikumus arī ar pašiem bērniem</b>,
lai viņi zinātu, ko no viņiem sagaida, savukārt ko - nē.</p><h2>Māci bērnam, lai ziņo par draudiem</h2><p>Bez satura, kas tiek ģenerēts automātiski, liels risks ir
arī bērnu saskarsme un komunikācija ar citiem - bērni, iesaistoties dažādos
sociālo tīklu forumos un čatos, nereti sastopas ar draudiem, pazemojumiem un
aizvainojumiem. Ja bērns pēc saziņas tiešsaistē kļūst agresīvs, dusmīgs,
aizkaitināts, vai tieši pretēji - drūms, tas var liecināt par to, ka bērns
internetā ir sastapies ar psiholoģisku spiedienu. Šādos gadījumos ir
nepieciešams <b>pārrunāt problēmu, un likt bērnam saprast, ka apvainojumiem nav
iemesla un jūs viņu atbalstāt</b>. Ja iebiedēšanā vai aizvainošanā ir
iesaistīti, piemēram, klasesbiedri, kaimiņi vai citi bērnam zināmi vienaudži,
par to ir <b>jāinformē attiecīgie aizbildņi</b> - vecāki, skolas psihologi
u.c.. Ja situācija ir nopietna, ir nepieciešams ievākt pierādījumus
(ekrānuzņēmumus, fotoattēlus) un <b>jāsazinās ar tiesībaizsardzības iestādēm</b>.</p><p>"Vecākiem ir jāatceras, ka bērniem <b>primāri ir
jāmāca, nevis jāaizliedz</b>. Ir nepieciešams likt bērnam saprast, ka labākais
veids kā tikt galā ar tiešsaistes agresoriem, ir, tos ignorējot. Tā vietā, lai
sabārtu bērnu par to, ka viņš ir ļāvies sarunai ar svešiniekiem, palīdziet
bērnam iekļaut šos cilvēkus melnajā sarakstā jeb tos <b>bloķēt</b>,"
skaidro M. Katkovska.</p><p>



















</p><p>Mudini savus bērnus būt atklātiem un runāt ar Tevi par savām
problēmām un bažām. Bērnam ir jājūtas drošam, ka pat ja viņš iekļūst
nepatikšanās internetā, viņš var būt pārliecināts, ka vecāki viņu atbalstīsi un
palīdzēs situāciju risināt.</p>

Bērnu drošība

Drošība internetā

Bērni

Internets ļauj vienā mirklī saņemt daudz vērtīgas informācijas un bērniem tas kalpo ne tikai par izglītošanās, bet arī izklaides avotu. Tomēr tiešsaistē esošais saturs ne vienmēr ir paredzēts bērniem. Gjensidige...

Kas bērniem jāmāca par sociālo tīklu lietošanu?

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...