Nereti, pieņemot savā ģimenē jauno mīluli, cilvēkiem mēdz trūkt izpratnes
un zināšanu par četrkājainā drauga vajadzībām un īpašnieka pienākumiem. Latvijas
Republikas normatīvie akti nosaka virkni prasību, kas jāievēro mājas (istabas)
dzīvnieka īpašniekam. Ikdienas darbā bieži sastopamies ar jautājumiem par mājas
mīluļa pamatvajadzībām, kā arī modrākie un zinošākie cilvēki nereti novēro dzīvnieku
labturības noteikumu pārkāpumus. Diemžēl mēs arvien dzīvojam sabiedrībā, kur
pelīte, kaķēns vai kucēns mēdz būt dāvana bērnam, draugam, radiniekam. Ne katrs
zina, ka ārpus telpām dzīvojošam sunim pienākas vismaz 30 minūšu ilga pastaiga ne
retāk reizi diennaktī, telpās dzīvojošam sunim – ne retāk kā divreiz diennaktī,
bet suni līdz 10 mēnešu vecumam nemaz nedrīkst turēt piesietu, ja tas dzīvo
ārpus telpām. Ja kaķi tur slēgtā telpā, tam nodrošina kontaktēšanos ar cilvēku
vismaz reizi divās dienās, bet kaķis, kas vecāks par sešiem mēnešiem, drīkst
brīvi uzturēties ārpus īpašnieka vai turētāja teritorijas, taču ar
priekšnosacījumu – kaķis ir sterilizēts
un vakcinēts pret trakumsērgu.Mājas (istabas) dzīvnieku īpašnieku pienākumi un tiesības ietverti vairākos
Latvijas normatīvajos aktos – Veterinārmedicīnas likums, Dzīvnieku aizsardzības
likums, 04.04.2006. Ministru kabineta noteikumi Nr.266 “Labturības prasības
mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās
izstādēs, kā arī suņa apmācībai”. Šī raksta ietvaros veterinārā klīnika <a target="_blank" href="https://biovet.lv/">BIOVET</a> piedāvā nelielu ieskatu gan normatīvajā
regulējumā, gan lietderīgos ieteikumos, lai vairotu sabiedrības zināšanas par
mūsu četrkājaino draugu dzīvi.<h2>Mājdzīvnieka atsavināšana</h2> Suni atļauts atsavināt, nākamajam īpašniekam nododot kopā ar mājas
(istabas) dzīvnieka pasi:1. Pēc astoņu nedēļu vecuma sasniegšanas un divas nedēļas pēc pēdējās
vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām, ja vakcinācija veikta
sešu nedēļu vecumā, vai nedēļu pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām
infekcijas slimībām, ja vakcinācija veikta astoņu nedēļu vecumā;2. Pēc triju mēnešu vecuma sasniegšanas, ja dzīvnieks ir vakcinēts pret
vīrusa izraisītām infekcijas slimībām un trakumsērgu, bet ne agrāk kā nedēļu
pēc vakcinācijas.Suņa īpašniekiem vai turētājiem ir pienākums nodrošināt, lai suns līdz
četru mēnešu vecumam ir apzīmēts ar mikroshēmu, lai tam ir mājas (istabas)
dzīvnieka pase un tas ir reģistrēts Lauksaimniecības datu centra mājas
(istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē. Ja suns līdz četru mēnešu vecumam tiek
atsavināts, iepriekš minētais pienākums izpildāms līdz atsavināšanas brīdim uz
atsavinātāja vārda.Kaķi atļauts atsavināt, nākamajam īpašniekam nododot kopā ar vakcinācijas
apliecību vai mājas (istabas) dzīvnieka pasi (ja dzīvniekam ir implantēta
mikroshēma):1. pēc 10 nedēļu vecuma sasniegšanas un vienu nedēļu pēc pēdējās
vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām;2. pēc triju mēnešu vecuma sasniegšanas, ja dzīvnieks ir vakcinēts pret
vīrusa izraisītām infekcijas slimībām un trakumsērgu, bet ne agrāk kā nedēļu
pēc vakcinācijas.<h2>Mājdzīvnieka parazīti</h2>Mājdzīvniekam pastāv iespēja iedzīvoties parazītos – iekšējos un ārējos.
Biežāk sastopamie iekšējie parazīti ir cērmes, ārējie – blusas. Lai uzturētu
mājdzīvnieka un ģimenes veselību, mājdzīvniekam ir regulāri jāveic attārpošana,
kā arī jāapstrādā pret blusām un ērcēm, ja mīlulis mēdz uzturēties ārā.Attārpošana obligāti veicama arī 10 dienas pirms mājdzīvnieka vakcinācijas.
Ieteicams attārpot mīluli 2 – 4 reizes gadā, atkarībā no tā, vai mājdzīvnieks
dodas ārpus dzīvesvietas. Nereti nākas sastapties ar mājdzīvnieku saimnieku
uzskatu, ka nav nepieciešams attārpot mīluli, kurš dzīvo iekštelpās un ārā
nedodas, tomēr tas nav tiesa – ne vien dzīvnieks, bet arī cilvēks var būt dažādu
parazītu pārnēsātājs. Mājdzīvnieka attārpošanai izmantojamas gan speciālas
pastas, gan tabletes, gan pilieni skaustā, savukārt blusu un ērču iznīcināšanai
atbaidīšanai – pilieni skaustā, speciālas kakla siksniņas un spreji.
Attiecīgā līdzekļa deva tiek pielāgota atkarībā no dzīvnieka svara. Ir
pieejami arī kompleksi pilieni skaustā un košļājamas tabletes, kas paredzēti gan visa veida iekšējo, gan
ārējo parazītu un to oliņu iznīcināšanai.Attārpojot mājdzīvnieku, ir ieteicams veikt attārpošanu arī mājas mīluļa
cilvēku saimei.<h2>Mājdzīvnieka vakcinēšana</h2>Nav iespējams pilnībā izvairīties no saskares ar citiem dzīvniekiem vai
bīstamu slimību pārnēsātājiem.
Mājdzīvnieka aizsardzība pret infekcijām, kas apdraud tā dzīvību, ir gādīga
saimnieka pienākums. Vakcinēt drīkst tikai klīniski veselus dzīvniekus.Saskaņā ar standartas shēmu pirmā kaķēna un kucēna vakcinācija pret
dažādiem vīrusiem tiek veikta 8 nedēļu (2 mēnešu) vecumā, atkārtota vakcinācija
(revakcinācija) notiek 12 nedēļu (3 mēnešu) vecumā. Tāpat šajā vecumā obligāti veicama
suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku profilaktiskā vakcinācija pret trakumsērgu,
ja vien praktizējošs veterinārārsts, ņemot vērā konkrētā dzīvnieka veselības
stāvokli, nenosaka citu vakcinācijas laiku. Revakcinācija veicama saskaņā ar
veterināro zāļu lietošanas instrukcijā noteikto kārtību (reizi 1 – 3 gados).<h2>Mājdzīvnieka sterilizācija</h2>Ja Jūsu plānos neietilpst mājdzīvnieka pavairošana, ir ieteicams veikt
dzīvnieka sterilizāciju, lai izvairītos no nevēlamas dzīvnieka grūsnības,
hormonu radītām neērtībām kā mājdzīvniekam, tā saimniekam, kā arī dažādam
saslimšanām. Sterilizācija ir ķirurģiska operācija, kuras laikā dzīvniekam
pilnībā vai daļēji izņem iekšējos dzimumorgānus un tādējādi pārtrauc dzīvnieka
spēju radīt pēcnācējus. Tiek uzskatīts, ka šis ir dzīvnieka veselībai
nekaitīgākais kontracepcijas veids.Sterilizāciju vēlams veikt 6 mēnešu vecumā, tomēr to iespējams veikt arī
vēlāk.Pastāv arī ķīmiskās sterilizācijas
iespēja – dzīvniekam zemādā tiek ievadīts preparāts, kas uz laiku bloķē
dzimumhormonu veidošanos. Pēc medikamenta ievadīšanas, tēviņi kļūst neauglīgi 6
– 10 mēnešus. Šis process, atšķirībā no ķirurģiskas sterilizācijas, ir
atgriezenisks process.<h2>Veterinārārsta vizīte</h2>Optimālā variantā veterinārārsts profesionālās darbības ietvaros ar
pacientu tiekas, veicot vien vakcināciju. Tomēr neviens nav pasargāts no
saslimšanas, tādēļ ir svarīgi, lai mājdzīvnieka īpašnieks būtu vērīgs un
klātesošs sava mājdzīvnieka ikdienas gaitās, iepazīstot paradumus un
raksturīgas izpausmes. Ir izdalāmas akūtas un hroniskas saslimšanas. <a target="_blank" href="https://biovet.lv/">Veterinārārsta palīdzība</a> meklējama abos
gadījumos, bet jo īpaši steidzami, ja dzīvnieks cietis negadījumā, dzīvniekam
pēkšņi parādījušās tam neraksturīgas izpausmes kā spēcīga siekalošanās,
elpošanas traucējumi, bieža vemšana / caureja u.c.Dodoties uz <a target="_blank" href="https://biovet.lv/">veterinārārsta vizīti</a>, līdzi
jāņem dzīvnieks, mājas (istabas) dzīvnieka pase un/vai vakcinācijas apliecība,
iepriekšējo izmeklējumu rezultāti un nozīmētā ārstēšana, ja tāda bijusi.Ja paredzēts veikt ķirurģisku operāciju, ieteicams nebarot dzīvnieku 12
stundas pirms operācijas.<h2>Mājdzīvnieka saimnieka 10 baušļi</h2> Normatīvie akti nosaka sekojošus mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka vai
turētāja pienākumus:1. Nodrošināt, lai mājas (istabas) dzīvnieks (smaka, riešana vai gaudošana)
netraucētu mājas vai apkārtnes iedzīvotājus;2. Uzticēt mājas (istabas) dzīvnieka vešanu ārpus īpašnieka vai turētāja
valdījumā vai turējumā esošās teritorijas tikai personai, kas spēj kontrolēt un
savaldīt dzīvnieku, un nodrošināt, lai mājas (istabas) dzīvnieks neapdraud
cilvēkus un dzīvniekus;3. Apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava mājas (istabas) dzīvnieka
ekskrementus;4. Sameklēt mājas (istabas) dzīvniekam citu īpašnieku, ja dzīvnieka
turpmākā turēšana nav iespējama;5. Vakcinēt mājas (istabas) dzīvnieku Veterinārmedicīnas likumā noteiktajā
kārtībā;6. Vedot mājas (istabas) dzīvnieku pie veterinārārsta, ņemt līdzi un
uzrādīt veterinārārstam dzīvnieka identitāti apliecinošu dokumentu vai
vakcinācijas apliecību (ja tāda ir);7. Nododot mājas (istabas) dzīvnieku trešajai personai, sniegt informāciju
par dzīvnieka labturības un turēšanas prasībām;8. Glabāt un pēc dienesta vai sabiedriskās kārtības kontroles institūciju
pieprasījuma uzrādīt ar mājas (istabas) dzīvnieku saistītos dokumentus
(piemēram, mājas (istabas) dzīvnieka pasi, dzīvnieka izcelsmi apliecinošu
dokumentu);9. Ja mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks vai turētājs pilsētas vai ciema
teritorijā vienā adresē tur piecus un vairāk vienas sugas siltasiņu mājas
(istabas) dzīvniekus, kas ir vecāki par sešiem mēnešiem, viņš septiņu darbdienu
laikā rakstiski informē par to Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālo
struktūrvienību, norādot savu vārdu un uzvārdu, mājas (istabas) dzīvnieku sugu,
skaitu, turēšanas vietas adresi un tālruņa numuru (ja tāds ir);10. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir tiesības kopā ar
mājas (istabas) dzīvnieku atrasties ārpus mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka
vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja mājas (istabas)
dzīvnieks netraucē sabiedrību un nerada draudus cilvēku un citu dzīvnieku drošībai,
veselībai un dzīvībai. “Mēs atbildam par tiem, ko esam pieradinājuši.” Antuāns de Sent-Ekziperī

"Biovet" SIA, veterinārā klīnika

Suņi

Veterinārā klīnika

Kaķi

Dzīvnieki

Nereti, pieņemot savā ģimenē jauno mīluli, cilvēkiem mēdz trūkt izpratnes un zināšanu par četrkājainā drauga vajadzībām un īpašnieka pienākumiem. Latvijas Republikas normatīvie akti nosaka virkni prasību, kas jāievēro mājas (istabas)...

Kas jāzina katram kaķa un suņa saimniekam?

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Kas jāzina katram kaķa un suņa saimniekam?

Raksts tapis sadarbībā ar

Raksts tapis sadarbībā ar

Tev varētu patikt

Ielādējam...