Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Latvieši plāno atteikties no izklaidēm, bet uz pārtiku vēl netaupīs

Naudas trūkums. Foto:cottonbro, Pexels.com

Naudas trūkums. Foto:cottonbro, Pexels.com

Lai taupītu naudu, vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju tuvākā gada laikā cer ietaupīt uz luksusa preču rēķina, ap 57% atteiksies no izklaides pasākumiem un izklaides pakalpojumu abonementiem. Savukārt pārtika ir pēdējais, uz kā rēķina iedzīvotāji plāno taupīt naudu, secināts uzņēmuma Kantar veiktajā aptaujā*.

Lielākā daļa iedzīvotāju (72%) atzīmē, ka cenas precēm un pakalpojumiem vietā, kur viņi dzīvo, palielinājušās ievērojami, savukārt 25% norāda, ka cenas pieauga nedaudz. Atzīmējot preču kategorijas, kurās cenas ir pieaugušas, respondenti visbiežāk minēja gāzi un degvielu (91%), kā arī pārtiku un dzērienus vietējā pārtikas veikalā (87%).

Vērtējot savas mājsaimniecības regulārās izmaksas, 68% aptaujāto norādīja, ka pieaugušas izmaksas par elektrību, 53% atzīmēja gāzes apkures sadārdzinājumu un 47% minēja rēķinus par ūdens apgādi. Vien ap trešdaļu atzina, ka pieaugušas cenas restorānos un bāros, kā arī tikpat daudzi atzīmēja, ka dārgākas kļuvušas personīgās higiēnas preces, kā arī apģērbs.

Runājot par nākotni, vēl augstākas cenas degvielai tuvākajā laikā prognozē 85% aptaujāto, pārtikai un dzērieniem - 80%. Tikpat daudz respondentu sagaida vēl augstākus rēķinus par elektrību, 71% - par gāzes apkuri un 67% - par ūdens apgādi. Puse iedzīvotāju pārliecināti, ka arvien dārgāk būs aiziet uz bāru vai restorānu un ap 45% gatavojas, ka vēl sadārdzināsies personīgās higiēnas preces, kā arī apģērbs.

"Paaugstinātā inflācija, kā arī aizvadīto gadu ierobežojumi un gada sākumā gūtais optimisms ir veicinājusi lielu aktivitāti daļas sabiedrības ikdienas tēriņos. No otras puses jau ir manāmas pazīmes, ka iedzīvotāji sāk tēriņus prioritizēt un koriģēt, jo izjūt spiedienu uz pirktspēju. Tas liks uzņēmējiem vēl pārdomātāk rīkoties ar cenām. Daļa uzņēmēju centīsies noturēt pircēju uzmanību ar atlaižu akcijām. Savukārt iedzīvotāji sāks atteikties vai samazināt to preču un pakalpojumu patēriņu, kurus tie neizmanto ikdienā. Tādēļ izmaiņas patēriņā nebūs lineāras un pilnībā neizzudīs ne kino, ne restorānu apmeklētāji, jo katra pirktspēja tiek ietekmēta atšķirīgi," komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Pirktspēja būs zaudētājos arī nākamgad

Sagaidot kopējo cenu pieaugumu, iedzīvotāji jau tagad plāno taupīt uz noteiktajām lietām. Bez jau minētajām luksusa precēm un izklaides, 49% tuvāko 12 mēnešu laikā atteiksies no dzīves apstākļu uzlabošanas, bet 48% ierobežos sociālās aktivitātes. 45% iedzīvotāju mazāk pirks jaunu apģērbu un 41% atteiksies no izdevumiem, kas saistīti ar hobiju. Ap 40% aptaujāto atteiksies no izglītības un mācību iespējam, un tikpat daudz mēģinās taupīt elektrību. Savukārt pēdējais un kā rēķina iedzīvotāji plāno taupīt naudu, ko atzīmēja vien 31% aptaujāto, ir pārtika.

"Jāieskatās arī procesos, kas ir bijuši pēdējos gados. Iepriekš vidējā pirktspēja pēdējo kritumu piedzīvoja 2010.gadā; 2011.gadā tā noturējās nemainīga un vēlāk jau nostājās uz stabila pieauguma ceļa. Atskatoties uz periodu no 2011.gada un pat ieskaitot 2022.gada vidējās inflācijas pieauguma prognozi 16,5% apmērā, redzam, ka pirktspēja ir augusi nedaudz vairāk kā 2 reizes - inflācija bijusi 3%, bet algu kāpums 6,7%. Protams, vērtējot atsevišķi 2022.gadu, inflācija būs apsteigusi algu pieaugumu 3 reizes. Visticamāk, ka pirktspēja būs zaudētājos arī nākamgad un sāks atgūties vien 2024.gadā. Tāpat, lai arī īslaicīga, bet samērā reāla iespēja ir piedzīvot arī deflācijas mēnešus. Bet to, cik dziļš un ilgstošs būs cenu līmeņa krituma posms, noteiks enerģijas cenu dinamika. Pašreizējās sakāpinātās cenas nav ilgtspējīgas. Tās koriģēsies uz leju gan tādēļ, ka veidosies jaunas jaudas, gan koriģēsies arī patēriņš," noslēdz Dainis Gašpuitis.

*Iedzīvotāju aptauju sadarbībā ar SEB banku veica uzņēmums Kantar šī gada jūlijā, un tajā piedalījās 800 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem.

Informāciju sagatavoja Jeļena Novaka, SEB bankas privātpersonu komunikācijas vadītāja.

Noderīgi:

Kā pārstāt baidīties no gaidāmās krīzes

Kā pareizi dedzināt čekus, lai atgrieztos nauda


Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...