Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Līdzatkarība – kā to atpazīt?

Līdzatkarīgas attiecības. Attēls: pixabay.com

Līdzatkarīgas attiecības. Attēls: pixabay.com

Par līdzatkarīgu psiholoģijā sauc tādu cilvēku, kurš ir atkarīgs no atkarīgā jeb tāds, kas kopā ar kādu ir pakļauts kā negatīva (piem., alkoholisma) ietekmei, lai arī pastarpināti. Ja ar dažādām atkarībām viss būtu skaidrs, proti, atkarība ir diagnoze, un tā ir raksturojama kā nepārvarama, patoloģiska un destruktīva tieksme kaut ko darīt vai lietot, tad ar līdzatkarību ir mazliet sarežģītāk. Taču dzīvot tā traucē tik vai tā. Kāpēc līdzatkarība ir problēma un kā to sevī pazīt?

Kas īsti ir līdzatkarība?

Principā par līdzatkarību var uzskatīt jebkuras attiecības ar atkarīgo, ja tās ietekmē un maina to, kā jūties un uzvedies Tu, kurš šajās attiecībās nav tieši atkarīgais. Visticamāk, ka ietekmē, un, ja tev liekas, ka nē, arī tad ir vērts iedziļināties pašam sevī vairāk, iespējams, ar psihologa vai psihoterapeita palīdzību, jo noliegums arī var būt reakcija uz savu patieso emocionālo stāvokli.

Dzīve ar alkoholiķi, narkomānu vai azartspēļu atkarīgo ir sarežģīta, un tā atstāj sekas uz to, kura dzīvi pastarpināti ietekmējusi atkarība. Šīs sekas var izpausties arī pēc vairākiem gadiem un ilgi pēc tam, kad līdzatkarīgais nemaz nav bijis tiešā kontaktā ar atkarīgo – piemēram, alkoholiķu bērni var izjust emocionālas grūtības arī jau pieaugušā vecumā, lai gan savus atkarīgos vecākus nemaz nav satikuši ilgu laiku.

Vienu no precīzākajām definīcijām piedāvā Melodija Bītija, grāmatas "Pārtraukt līdzatkarību" autore: "Līdzatkarīgs cilvēks ir tāds, kurš ir ļāvis citas personas uzvedībai ietekmēt sevi un kuram ir nepārvarama tieksme kontrolēt šīs personas uzvedību".

Kas raksturo līdzatkarīgo? Līdzatkarības pazīmes

Diemžēl līdzatkarībai nav viena noteikta izpausmju kopuma un katram cilvēkam tas var izpausties citādi atkarībā no paša audzināšanas, iegūtā temperamenta un personīgās vēstures. Tomēr dažas pazīmes varētu būt visiem līdzatkarīgajiem kopīgas.

Pirmkārt - pašapziņas trūkums, jo tas parasti ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks nav spējīgs pārtraukt šādas attiecības, pat ja tās viņam nerada vairs nekādu gandarījumu.

Otra pazīme ir – tieksme kontrolēt atkarīgo sev līdzās, censties to ietekmēt, mainīt vai uzraudzīt, šo kontroli nereti jaucot ar rūpēm.

Dzīve ar atkarīgo var rezultēties pastāvīgā reaģēšanā uz otra cilvēka radītiem trigeriem, tā vietā, lai vienkārši dzīvotu savu dzīvi līdzās otram, kā tas notiek harmoniskās attiecībās starp diviem līdzvērtīgiem partneriem.

Līdzatkarības pazīmes var būt arī:

  • jušanās atbildīgam par citiem cilvēkiem (kuri nav bērni)
  • pārlieka empatizēšana jeb otra problēmu pārņemšana uz sevi
  • vēlme glābt cilvēkus, kas to neprasa vai kuri nav glābjami
  • citu problēmu likšana pirmajā vietā
  • savu problēmu un vajadzību noliegšana, noniecināšana, aizmiršana
  • dusmošanās, ja citi nepilda jūsu padomus un ieteikumus
  • prasme tikai dot, un nespēja pieņemt dāvanas
  • piesaiste tikai vājiem un no jums atkarīgiem cilvēkiem
  • pārlieka pienākumu uzņemšanās tikai uz sevi
  • sevis vainošana it visā
  • nespēja pieņemt uzslavas un balvas
  • vienlaikus arī var būt sajūta, ka neesat novērtēts
  • bieža jušanās kā upurim dažādās situācijās
  • neticība saviem spēkiem un labajam savā dzīvē
  • savu emociju apspiešana
  • pārlieks satraukums par sīkumiem
  • bailes pazaudēt kontroli pār savu dzīvi
  • nespēja ļauties citiem cilvēkiem vai notikumiem
  • sajūta, ka viņi tiek kontrolēti
  • problēmu ignorēšana un izvairīšanās no tām
  • nespēja just laimi un prieku
  • neticība patiesai mīlestībai vai harmoniskām attiecībām
  • intereses zaudēšana par savu dzīvi, esot attiecībās ar citiem cilvēkiem
  • vēlme pierādīt savu vērtību citu acīs
  • saskaras ar grūtībām saskarsmē ar citiem, jo vēlas ietekmēt citus cilvēkus un viņu viedokli
  • nespēja pastāvēt par sevi
  • jušanās kā apgrūtinājumam citiem
  • neprašana nospraust robežas
  • neuzticēšanās savām sajūtām un nespēja atpazīt emocijas
  • ir pastāvīgi aprūpētāji gan parastās, gan seksuālās attiecībās

un daudzas daudzas citas. Galvenais, ir saprast, kas ir jūsu personīgo problēmu galvenais avots. Ja tās ir jūsu attiecības ar kādu – sliktas ziņas! Jūs, ļoti iespejams, esat līdzatkarīgais.

Kā cīnīties ar līdzatkarību?

Tāpat kā nav vienotas līdzatkarības definīcijas, arī veidi, kā no tās atbrīvoties, katram var būt dažādi. Vienam pietiks ar atklātu sarunu ar labāko draugu un atbalstu no tuvinieka, citam vajadzēs apmeklēt līdzatkarīgo palīdzības grupas un ilgāku terapiju. Pirmais solis ir atpazīt līdzatkarību un runāt par to – ar draugu, mācītāju, uzticības personu, vai ar psihologu vai psihoterapeitu. Tālāko jau var risināt tikai pēc situācijas apzināšanās un savu vajadzību izprašanas. Pats galvenais līdzatkarīgajam ir atgūt savu pašapziņu un emocionāli distancēties no tā, kura atkarība jūsu dzīvi tā ietekmē. Tas nenozīmē obligāti no šī cilvēka aiziet, bet gan iemācīties atpazīt, kas ir jūsu paša emocijas un kas – reakcija uz otra cilvēka izraisītiem trigeriem. Tam var noderēt jebkāda veida psiholoģiskā palīdzība – pašam jāsaprot, kas tieši jums vislabāk vajadzīgs.

Viens no aizkustinošiem un iedvesmojošiem stāstiem par līdzatkarības pārvarēšanu ir Mairitas stāsts par vardarbīgu attiecību pārtaukšanu.

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...