<p>Brāļu un māsu cīņas ir viena no neizbēgamākajām problēmām
mājsaimniecībā. Savā labākajā dienā tas uzlabo sociālās prasmes, piemēram,
kompromisu un pārrunas. Bet sliktākajā gadījumā, kad šīs cīņas kļūst biežas un
vardarbīgas, tas var izraisīt pašcieņas zudumu. No šādas intensīvas cīņas var
izvairīties, ja bērnu vecāki palīdz bērniem atrast labākus veidus, kā atrisināt
konfliktu. </p><h2>Novērst kautiņu rašanos</h2><p>To var izdarīt, atsaucoties uz saviem bērniem kā par
komandu, piemēram, sakot: “Jūs kopā esat vienkārši labākā lego licēju komanda”
vai “Jūs esat labākie riteņbraukšanas draugi, kādus esmu redzējis”. To darot, saglabāsi
ieradumu novērtēt viņu pozitīvo mijiedarbību. Ja saviem bērniem dosi mājienus
par to, ka viņi strādā kopā, nevis ir konkurenti, tas neizbēgami attīsta viens
otram palīdzēšanas dinamiku. Vari arī iesaistīt viņus komandām līdzīgās
aktivitātēs, piemēram, cept cepumus vai būvēt smilšu pili.</p><h2>Palīdziet viņiem paplašināt savu emocionālo vārdu krājumu</h2><p>Ja bērnam tiek dota vieta, kur aprakstīt savas jūtas vārdos,
ir lielāka iespēja, ka viņš spēs saglabāt mieru. Tā vietā lai lamātu viņu vai vēl
sliktāk nopērtu, par jebkuriem nedarbiem sniedz nopietnu skaidrojumu. Eksperti
saka, ka ir svarīgi iziet ārpus emocijām, piemēram, priecīgām, skumjām un
dusmīgām. Ja vārdu krājums tiek paplašināts līdz “nokaitināts”, “apmulsis” vai
“sarūgtināts”, tas palīdz bērnam izteikt savas jūtas, kā arī palīdz pārvaldīt
savas emocijas.</p><h2>Māci viņam problēmu risināšanas prasmes.</h2><p>Sāc ar pamatnoteikumiem par to, ko var un ko nedrīkst darīt,
risinot problēmu. Piemēram, kliegšana un sitieni ir liels šķērslis problēmu
risināšanai. Mēģini runāt ar bērniem par cīņu un problēmas risināšanas veidiem.
Vari lūgt bērniem nākt klajā ar savām idejām un dot viņiem iespēju tās īstenot.</p><p>Ja bērniem ir grūti izdomāt risinājumu, var rīkoties un
palīdzēt viņiem to atrisināt, sēžot kopā un izstrādājot vismaz 5 problēmas
risinājumus, nosakot katra risinājuma plusus un mīnusus un palīdzot izvēlēties
vienu risinājumu. Galvenais ir likt viņiem radoši rast risinājumus, lai viņi
turpinātu meklēt dažādus konflikta risināšanas veidus.</p><h2>Maksimāli izmanto uzslavas un pozitīvu pastiprinājumu.</h2><p>Tas palīdz strukturēt bērnu pozitīvu uzvedību. Lai to
izdarītu, ignorē viņu cīņas un uzmanīgi slavē viņus, kad pieķer bērnus darām
kaut ko pozitīvu, noderīgu vai laipnu. Tādā veidā bērni saņems mājienu, ka
viņiem tiks pievērsta lielāka uzmanība, ja viņi uzvedīsies uz labi, nevis slikti.</p><h2>Parādi saviem bērniem, kā saprasties</h2><p>Ja vēlies, lai bērniem būtu tieksme uz problēmu risināšanu
un mierīga attieksme, viņiem ir jāpārliecinās, ka tāda pieredze ir arī Tev. Ja
vēlies, lai viņi varētu atvainoties citiem, bērniem ir jāredz arī Tevi atvainojamies.
Tāpat iemāci viņiem cienīt citu viedokli</p><h2>Ieturi distanci</h2><p>Parasti bērnu kautiņi ātri beidzas paši no sevis. Bet, ja
katru reizi iejauksies, tas var aizkavēt procesu, kurā bērni paši atrisinās
problēmu. Viena no radošām idejām, kā to risināt, ir izveidot vietu vai
atsevišķu istabu mājās, kas tiek apzīmēta kā "cīņas telpa". Šeit bērni
vai viņu draugi var cīnīties, un viņi nevar izkļūt, kamēr tas nav atrisināts.</p><p>Lai gan ir ieteicams ignorēt bērnu konfliktus, bet
iejaukties, kad tie kļūst fiziski vai emocionāli vardarbīgi. Lūdz viņus atrisināt
problēmu pašiem un, ja nepieciešams, iesaisties, lai palīdzētu. Vienmēr iejaucies,
ja kautiņi kļūst verbāli aizskaroši, robežojas ar kāda personīgās mantas
iznīcināšanu vai tiek fiziski aizskarti, tostarp sišana vai košana.</p><h2>Izvairies nostāties vienā pusē</h2><p>Gandrīz katrs pieaugušais nokļūst pratināšanā par to, kurš
uzsācis kautiņu, kurš ko teicis utt. Nostājoties vienā pusē vai citādi sodot,
tiek izveidots pamats iebiedētāju un upuru lomai. Un pārsvarā, runājot par
sodiem, tam vajadzētu būt visiem vienādam, bez izņēmumiem. Galvenais ir
nenoteikt posmu tam, kurš zaudēja vai uzvarēja cīņā.</p><h2>Saglabā savu vēsumu.</h2><p>Var kliegt un lūgt saviem bērniem pārtraukt cīņu. Protams,
tas var šokēt bērnus klusumā, taču tas neatrisinās problēmu un viņi atsāks cīņu
pēc tam, kad pametīsi istabu. Ja vēlies iejaukties, uzdevums nav redzēt, kuram
ir taisnība vai nepareizs. Tu esi tikai starpnieks.</p><p>Sāc ar to, ko redzēji vai dzirdēji, un dod katram bērnam
iespēju dalīties savā stāstā bez kliegšanas vai apvainojumiem. Ja vēlies būt
pārliecināts, ka viņi uzklausa viens otra bažas, liec bērnam atkārtot otra
teikto. Pēc tam sāc iepriekš minēto problēmu risināšanas darbību.</p><h2>Lasi arī:</h2><p><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/berns-ir-slims-vai-tomer-simule/9521">Bērns ir
slims vai tomēr simulē?</a></p><p>











































</p><p><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/psihologe-diana-zande-par-to-ka-ar-berniem-runat-par-karu/9374">Psiholoģe
Diāna Zande par to, kā ar bērniem runāt par karu</a></p>

Bērni

Brāļu un māsu cīņas ir viena no neizbēgamākajām problēmām mājsaimniecībā. Savā labākajā dienā tas uzlabo sociālās prasmes, piemēram, kompromisu un pārrunas. Bet sliktākajā gadījumā, kad šīs cīņas kļūst biežas un...

Padomi vecākiem, kuru bērni nemitīgi kaujas

Tev varētu patikt

Ielādējam...