Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Pētījums - ārkārtas stāvoklis padara cilvēkus satrauktus

Satraukta sieviete, foto - Engin Akyurt, Unsplash

“Apotheka” un tirgus pētījumu aģentūras “Norstat” veikušas aptauju, kurā noskaidrots, ka ārkārtas stāvokļa laikā Latvijas iedzīvotāji vairākumā izjūt negatīvās emocijas - puse iedzīvotāju visbiežāk jūtas satraukti.

Kādas emocijas izjūt sabiedrība?

Pētījumā, kas tika veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju Norstat, laika posmā no 8. - 15.decembrim tika aptaujāti 1010 respondentus, kā rezultātā noskaidrotas emocijas, kādas tie izjutuši:

  • Satraukumu izjutuši 50% respondentu,
  • Prieku izjutuši 43%;
  • Nomāktību - 34%,
  • Skumjas un aizkaitināmību - 32%.

Visbiežāk satraukumu izjutušas sievietes - 55%, bet vīrieši - 45%, turklāt satraukti vairāk jūtas tieši jauni cilvēki - no 18 līdz 29 gadiem (62%).

Prieku arī vairāk izjutuši cilvēki, kuru vecums ir no 18 - 29 gadiem (62%), bet seniori, kas ir 60 - 74 gadus veci, to izjutuši reti (33%). Tie, kuri mājsaimniecībā dzīvo četri cilvēki, ir bijuši priecīgāki (50%), bet visretāk prieku izjutuši tie, kuri dzīvo vieni (27%).

Sievietes (38%) nomāktību izjutušas biežāk, nekā vīrieši (29%), studenti (50%) un bezdarbnieki, kuri šobrīd ir darba meklējumos (36%), bet retāk - pensionāri (29%).

Nedrīkst apspiest negatīvās emocijas

Cilvēks ir sociāla būtne, tādēļ jebkuras emocijas tam ir ļoti svarīgas. Tādā veidā tiek reaģēts uz apkārt notiekošo. Pozitīvās emocijas kā prieks un interese labvēlīgi ietekmē cilvēku, paplašina redzesloku, iedvesmo. Ir tikai normāli just arī negatīvās emocijas, bet jāprot tās atpazīt un saprast. Ignorētas vai apspiestas negatīvās emocijas var negatīvi ietekmēt fizisko veselību.

"Emocijas ir izjūtās izteikta reakcija uz organismā un apkārtējā vidē notiekošo. Tās ir ļoti svarīgas, jo pastāsta to, kā jūtamies, un arī motivē mūs tālākai rīcībai. Ilgstoši apspiestas emocijas var radīt pat dažādas psihosomatiskas saslimšanas, kas izpaužas fiziskās sajūtās, piemēram, galvassāpes, kuņģa-zarnu trakta traucējumus, sliktu pašsajūtu. Lai praktizētu emociju pieņemšanu, jādomā par tām kā vēstnešiem - tās nav ne "labas", ne "sliktas", un, lai arī dažkārt var izsaukt nepatīkamas sajūtas, tās sniedz ļoti vērtīgu informāciju," skaidro Sabiedrības veselības speciāliste un Veselības zinātņu maģistre Ineta Vanaga.

Jebkuras emocijas norāda uz cilvēka pamatvajadzībām un vēlmēm. Ja vēlmes un vajadzības neapmierina, cilvēki izjūt skumjas, naidu, nomāktību un bailes. Ņemot vērā, ka ārkārtas situācijā dažas no cilvēka vajadzībām ir ierobežotas, sabiedrībā biežāk novērojama nomāktība vai pat dusmas. Piemēram, komunikācija ar līdzcilvēkiem ir ļoti svarīgs aspekts, lai cilvēks justos labi, kā rezultātā ierobežota komunikācija vainagojas ar negatīvām sajūtām.

Katra emocija rada īpašas sajūtas un motivē mūs uz konkrētu rīcību, arī fizisku reakciju, piemēram, riebums rada sliktu dūšu, bet kauns liek nosarkt un apgrūtina runāšanu, prieks rada enerģijas pieplūdumu ķermenī.

Veiktās aptaujas dalībnieki visvairāk izjūt satraukumu - vienu no trauksmes izpausmes veidiem. Trauksmes izpausmes mēdz būt dažādas - bailes, bažīgums, paātrināta elpošana un drebuļi. Satraukumam palielinoties, cilvēks var piedzīvot paniku, kas ir trauksmes spēcīgākā izpausme. Tomēr tieši satraukums ir tas, kas šobrīd vairāk motivē ievērot valstī noteiktos ierobežojumus, jo sabiedrība nav pārliecināta par savu drošību.

"Katram pašam jāapzinās, ka esam atbildīgi par to, ko liekam savā prātā. Ja ikdienā šķiet, ka biežāk tiek izjustas negatīvās emocijas, jāmeklē situācijas, kas rada prieku. Tas var būt jebkas - mīļākās filmas atkārtota noskatīšanās vai pievēršanās jaunam hobijam," skaidro Ineta Vanaga.

Kā tikt galā ar emocijām?

Emocijas sniedz noderīgu informāciju, tomēr ārkārtas situācijas apstākļos tās var kļūt spēcīgākas nekā ikdienā un negatīvi ietekmēt cilvēku, neļaujot tam koncentrēties uz citām lietām. Pārāk spilgtu emociju gadījumos Tev var līdzēt šie četri soļi:

Elpošana

Elpošanai ir ļoti svarīga loma, lai stimulētu parasimpātisko nervu sistēmu, kas atbild par atslābināšanos. Pārāk emocionālos brīžos lieliski noder dažādi elpošanas vingrinājumi ar garu izelpu. Piemēram, 4 sekundes ieelpa, kam seko 7 sekundes izelpa. Vingrinājums jāatkārto vairākas reizes un jāveic vismaz 2 minūtes. Cits elpošanas vingrinājums - 2 straujas ieelpas pēc kārtas un maksimāli gara izelpa, jāatkārto 3 reizes.

Emociju pierakstīšana

Emociju pierakstīšana palīdz apzināt un analizēt savas emocijas. Jāpieraksta viss, kas notiek emocionālos brīžos - domas, fiziskās sajūtas, darbība.

Emociju izlādēšana

Emociju izlādēšana ir ļoti svarīga, jo nedrīkst emocijas apspiest. Tomēr emocijas izlādēt pār otru cilvēku kliedzot, sitot un kā citādi darot pāri, noteikti nav tas labākais variants. Atrodi savu veidu, kas Tev liek justies labāk, piemēram, dusmas un niknumu var izlādēt fiziskā darbībā - skriešanā vai mājas kārtošanā.

Apzinātības praktizēšana

Apzinātību var sākt praktizēt, noturot uzmanību uz elpošanu - aizvērt acis un fokusēties uz degunu un elpas ievilkšanu vai krūškurvja cilāšanos. Brīdī, kad nāk dažādas domas, atkal jākoncentrējas elpošanai. Šāda apzinātības praktizēšana ne tikai mazina trauksmi, bet arī trenē koncentrēšanās spējas. Apzinātību nepieciešams praktizēt vismaz 10 minūtes dienā.

Protams, ka apkārt notiekošas var radīt negatīvas emocijas arī Tev. Neaizmirsti, ka negatīvas emocijas ne tikai izēd cilvēku no iekšas un iespaido gan emocionālo, gan fizisko pašsajūtu, bet arī tiešā veidā atspoguļojas uz ikdienas dzīvi, darba rezultātiem un apkārtējiem cilvēkiem. Ja jūti, ka emocijas Tevi iespaido tik ļoti, ka nespēj izlādēt tās pozitīvā veidā, vai arī, ka emocijas izteikti ietekmē Tavu dzīvi negatīvi, nekavējies meklēt atbalstu un veidu, kā ar tām cīnīties, griežoties pie speciālista.

Slikta atmiņa, nogurums, koncentrēšanās spēju zudums – vai jāsāk uztraukties?

Vai psihoterapeita un psihiatra konsultācijām obligāti jānotiek klātienē?

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...