Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Pirmsmenopauzes simptomi jeb perimenopauze

Sieviete perimenopauzes vecumā, Photo by Los Muertos Crew from Pexels

Sieviete perimenopauzes vecumā, Photo by Los Muertos Crew from Pexels

Daudzām sievietēm auglība beidzas tā, kā tā sākas: ar neregulārām mēnešreizēm. Var gadīties, ka, pieceļoties no krēsla, ap četrdesmit gadu vecumu nākas saskarties ar pazīstamu pusaudžu laika sajūtu – pārsteigumu un atklāsmi, ka tikko tev ir negaidīti sākusies menstruācija. Noteikti galvā iešausies doma: "Kāpēc neviens mani par to nebrīdināja?" Lūk, visticamākais, ka tev sākas perimenopauze.

Kas ir perimenopauze?

Perimenopauze attiecas uz reproduktīvo izmaiņu laiku, ko sieviete piedzīvo līdz menopauzei (kas notiek, kad oficiāli beidzas menstruācijas — 12 mēnešus pēc pēdējās menstruācijas). Perimenopauzes laikā sievietes olnīcas sāk pārtraukt “savu bērnu radīšanu”, izraisot to ražoto hormonu — estrogēna, progesterona un testosterona — svārstības un samazināšanos. Tam notiekot var pamanīt smagu asiņošanu un citus simptomus, piemēram, karstuma viļņus, intensīvu krūšu jutīgumu, garākus/īsākus menstruālos ciklus, pūtītes, libido zudumu un/vai maksts sausumu, ārkārtēju PMS, trauksmi, depresiju un miega traucējumus.

Menopauzes karstuma viļņi piesaista visu uzmanību, bet perimenopauzes pāreja ir daudz grūtāka. Tā ir kā “slūžu atvēršana. Kad estrogēna līmenis palielinās, palielinās arī asiņošana, tā kļūst bieža un bieži vien ir neparedzama, pēc tam - atkal palēninās.

Kad sākas un cik ilgi ilgst perimenopauze?

Sievietēm perimenopauze parasti iestājas aptuveni 40 gadu vecumā, lai gan atsevišķos gadījumos dažām sievietēm simptomi var sākties 30 gadu beigās. Tās ilgums ir ļoti atšķirīgs. Dažas sievietes perimenopauzi piedzīvo vidēji četrus gadus, bet citām tā var ilgt tikai dažus mēnešus, vēl citām - pat 10 gadus. Par perimenopauzes iestāšanos, galvenokārt, liecina simptomi. Perimenopauze beidzas 12 mēnešus pēc pēdējās menstruācijas, kas ir pazīme, ka ir oficiāli iestājusies menopauze.

Kādi ir visizplatītākie perimenopauzes simptomi?

Lielākā daļa sieviešu piedzīvo vismaz dažus perimenopauzes simptomus. Lai gan sākoties simptomiem, nebūtu uzreiz jāuztver, ka ir iestājies pirmsmenopauzes periods. Tādi simptomi, kā spēcīga asiņošana un citi tipiski perimenopauzes simptomi arī dažreiz liecina par pārmērīgu vai nepietiekamu vairogdziedzera darbību, kā arī par citām kaitēm. Ir vienkārši jāgriežas pie sava ģimenes ārsta vai ginekologa , lai ārsts var pārbaudīt, kāds ir iemesls jaunajiem simptomiem, kas var būt:

Neregulāra menstruācija

Ja mēnešreižu cikls un ilgums ir garāks, pēc tam īsāks, vienu mēnesi vispār to nav, nākamreiz asiņošana ir izteikti spēcīga — tās visas ir normālas izmaiņas, var būt gan apgrūtinošas, gan grūti plānojamas.

Kā pārvaldīt simptomus: Šajā gadījumā ārstējošais ārsts var noteikt hormonu terapiju, piemēram, kontracepcijas tabletes, maksts gredzenus vai citus terapijas veidus, kas var modulēt un saglabāt plānu dzemdes gļotādu. Un tam patiesībā ir divkāršs ieguvums, jo var novērst grūtniecības iestāšanos, turklāt atvieglo un regulē neregulārās mēnešreizes. Der atcerēties – šajā periodā joprojām pastāv iespēja iestāties grūtniecībai.

Karstuma viļņi

Tas ir estrogēna abstinences efekts - signāls, ka novēro estrogēna piegādes samazināšanos. Karstuma viļņus, kas skar aptuveni 60 līdz 80 procentus sieviešu, vislabāk raksturo kā pēkšņu karstuma pieplūdumu ķermeņa augšdaļā, kas var ilgt pat piecas minūtes. Ja tos novēro naktī, to sauc par nakts svīšanu. Tie var traucēt miegu, kas savukārt ietekmē garastāvokli un darbspēju nākamajā dienā.

Arī šos simptomus mazināt vai novērst palīdz ginekologa norīkota terapija.

Ādas izmaiņas

Perimenopauzi var salīdzināt kā apgrieztu pubertāti. Tā kā hormoni sāk mainīties, sievietēm var rasties pūtītes, sausa āda, taukaina āda – katrā ziņā – var būt manāmas ādas izmaiņas. Šos simptomus var mazināt gan ārstējošā ārsta noteiktā terapija, gan vizītes pie dermatologa un atbilstošs sejas procedūras.

Maksts sausums un libido zudums

Maksts sausums parasti rodas perimenopauzes beigās. Kad āda pārstāj ražot pietiekama daudzuma eļļas, tā kļūs sausāka visā ķermenī, ieskaitot maksti. Bieži maksts sausums “iet roku rokā” dzimumtieksmi. Ir gadījumi, ka pazūd vēlme pēc intīmās tuvības, zūd libido.

Lai mazinātu ne visai patīkamās sajūtas tuvības laikā, kad iestājies maksts sausums, ieteicams izmantot lubrikantus, maksts mitrinātājus. Ja šie līdzekļi nelīdz un sekss ir sāpīgs, jākonsultējas ar savu ārstu par medicīnisku terapiju, kas var atjaunot mitrumu šajā zonā.

Krūšu jutīgums

Perimenopauzes laikā var just krūšu sāpes, kas var būt no apgrūtinošām līdz pat nepanesamām, atkarībā no estrogēna līmeņa.

Šo delikāto problēmu var mazināt ar hormonu terapiju, taču, ja nav vēlmes vai papildus simptomi, lai mazinātu krūšu jūtīgumu, ārsts var ieteikt lietot E vitamīnu un naktssveces eļļu.

PMS

Savas PMS pazīmes zina ikviena sieviete: krampji, vēdera uzpūšanās, garastāvokļa svārstības, galvassāpes dienās pirms menstruācijas, izmaiņas apetītē.

Lai mazinātu šos simptomus, vienkārši ieteikts balstīties uz savu līdzšinējo pieredzi un metodēm. Noteikti der konsultēties ar savu ginekologu vai ģimenes ārstu, lai atrastu piemērotu veidu, terapiju, kā mazināt PMS simptomus.

Urīna noplūde

Šī ir pavisam delikāta tēma, kas skar lielu daļu sievietes, kad ķermenis noveco. Nav jākrīt panikā, ja kāda pile nokļūst biksēs, kad šķaudi vai trenējies. Arī sajūta, ka ļoti pēkšņi jāapmeklē tualete var būt šī pati stresa urīna nesaturēšana. Abi simptomi var attīstīties, pārejot uz menopauzi. Urīna noplūde un steidzamība nav nekas neparasts, turklāt daudzas sievietes šādus simptomus piedzīvo jau grūtniecības laikā un pēc dzemdībām, kad tiek novājināti iegurņa muskuļi.

Lai izvairītos no pēkšņas urīna noplūdes sekām, var lietot higiēnas ieliktnīšus. Arī medicīniskas procedūras var novērst šo delikāto problēmu, piemēram, bioatgriezeniskās saites terapija. Atceries – arī pie urīnpūšļa iekaisuma un citām kaitēm var būt tieši tādi paši simptomi, tāpēc konsultējies ar savu ārstu, ja piedzīvo urīna nesaturēšanu.

Nogurums

Tā kā nedēļu pirms menstruācijas hormoni samazinās, Tu vari justies izsmelta. Tāpat, ja ir spēcīga asiņošana vai karstuma viļņi. Arī problēmas ar aizmigšanu var radīt nogurumu – visai loģiski, vai ne?

Lai mazinātu nogurumu, izmēģini gudras metodes - ieej siltā vannā pirms gulētiešanas, nelieto kofeīnu pēc pulksten 16:00, ierobežo alkoholu, palasi kādu patīkamu grāmatu pirms gulētiešanas, nevis skaties televizoru, un katru vakaru dodies gulēt vienā un tajā pašā laikā. Katrā ziņā – izmēģini dabīgos miegu veicinošos līdzekļus. Ja rodas spēcīgas problēmas ar miegu, kā rezultātā jūti nepieciešamību pēc palīdzības, konsultējies ar speciālistiem “Miega slimību centrā”. Nogurumu var mazināt arī dažādu vitamīnu lietošana un sabalansēts ēdiens, ko iesaka ārsts. Arī Ieva Adams mazināja savu nogurumu tieši ar uztura maiņu. Viņas pieredzes stāstu vari noskatīties 1188 Play un zemāk pievienotajā video.

Depresija

Ja ir bijusi hormonāla depresija — pēcdzemdību vai pubertātes laikā, iespējams, līdzīgu būs iespējams piedzīvot perimenopauzes laikā.

Ja jūties nomākta, konsultējies ar savu ārstu vai psihologu, lai apspriestu, kā šo simptomu novērst.

Galvassāpes

Dažas sievietes piedzīvo biežākas galvassāpes perimenopauzes laikā. Un, ja ir bijusi migrēna, tā var kļūt biežāka vai smagāka. Labās ziņas? Kad sasniegsi menopauzi, galvassāpes samazināsies!

Ārstē savas sasprindzinājuma galvassāpes kā parasti. Ar migrēnu profilakse ir galvenais. Noteikti konsultējies ar ģimenes ārstu, kas var nozīmēt vizīti pie neirologa. Gan vitamīni, kā piemēram, magnijs, gan dažādas relaksējošas nodarbes, homeopātija var samazināt galvassāpju intensitāti un biežumu. Ar ārsta sadarbību noteikti atradīsi piemērotu veidu, kā no savām galvassāpēm atbrīvoties.

Svara pieaugums

Eksperti ir atklājuši, ka hormonālās izmaiņas perimenopauzē izraisa papildu tauku uzkrāšanos. Gandrīz visas sievietes pamanīs dažus jaunus vēdera tauciņus šajā savā dzīves periodā.

Saglabā apņemšanos un pieturies pie tās - dzīvot līdzsvarotu dzīvesveidu, lai saglabātu veselīgu ķermeņa svaru. Vai tu vingro? Guli? Ēd sabalansētu uzturu? Ja strauji un pamatīgi pieņemies svarā, ārsts var veikt asinsspiediena, kā arī cukura līmeņa pārbaudi, lai izslēgtu diabētu.

Neatkarīgi no tā, vai esi pieredzējusi visus, dažus vai nevienu no šiem simptomiem, vai arī šis vecuma posms vēl ir priekšā, svarīgi ir rūpēties par sevi ne tikai perimenopauzes laikā, bet arī pirms tās. Ir svarīgi atcerēties – ķermenis ir tā fiziskā lieta, kas noveco, bet dvēsele nē. Ja laikus pienācīgi rūpēsies par savu ķermeni, pieņemt faktu, ka ir iestājies konkrēts dzīves posms, par kuru sievietes parasti pārdzīvo, būs vieglāk. Un nav jau arī par ko pārdzīvot – tas ir vienkārši normāli! Pieņem sevi, lutini sevi un mīli sevi!

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...