Kurš gan nav vismaz kādreiz pasapņojis par savu jumta dārzu
– atsvaidzinošu un omulīgu oāzi uz paša mājas jumta? Daudzās pasaules pilsētās
jumtu dārzi gūst arvien lielāku popularitāti, var runāt pat par īpašu jumtu
kultūru – savu īpatnējo pasauli, “pilsētu pilsētā”. Kas tik nenotiek uz ēku
jumtiem! Pulcējas ģimenes, kaimiņi un draugu kompānijas, tiek audzēti gardumi
pašu galdam un ierīkoti bišu stropi, notiek kulinārijas meistarklases, saieti,
un pat mākslas un sociālās integrācijas projekti. Tā ir pasaule, kas it kā ir
tepat blakus, bet vienlaikus dzīvo pati savu dzīvi un noraugās no augšas uz
pilsētas kņadu lejā. 

<h2>Ar jumta dārziem – pret urbānā mikroklimata nelaimēm </h2>

Tomēr ieguldījums pārtikas sagādē un mājas iemītnieku
socializācijas procesos nav vienīgais, un patiesībā pat ne svarīgākais ieguvums
no jumtu apzaļumošanas. 

Kā uzsver <a target="_blank" href="http://www.valju.lv/?utm_source=1188&amp;utm_medium=homepage&amp;utm_campaign=catalog">jumtu
apzaļumošanas uzņēmuma SIA “Valju”</a> vadītāja Valda Indriksone, galvenā jumta
dārzu funkcija ir ekoloģiskā līdzsvara uzlabošana lielpilsētās. Mēs visi no
skolas botānikas stundām zinām, ka augi pārvērš oglekļa dioksīdu CO2 par
skābekli O2, tādējādi būtiski uzlabojot gaisa kvalitāti. 

Apzaļumotās teritorijas uzlabo lokālo pilsētas mikroklimatu
– palīdz novērst tā saukto “siltuma salu
efektu” karstās vasarās, kā arī absorbēt lieko ūdens daudzumu pārmērīgu
nokrišņu gadījumos. Tā kā pilsētu zemes platība ir ierobežota, un īpašnieki
tiecas to izmantot cik iespējams efektīvi, zaļai zonai bieži vien netiek
atvēlēts pietiekami daudz vietas. Šajā situācijā labākais risinājums ir jumtu
apzaļumošana jeb “zaļie jumti”. 

Zaļie jumti pamatā dalās divos veidos – ekstensīvajos un
intensīvajos. 

<h2>Ekstensīvie zaļie jumti – vides līdzsvaram un termoregulācijai </h2>

Ekstensīvie zaļie jumti nav paredzēti, lai uz tiem uzturētos
cilvēki. Visbiežāk to ierīkošanā izmanto zālienus un sedumus, un šo zaļo jumtu
galvenais mērķis ir ēkas termoregulācija, gaisa kvalitātes uzlabošana un,
protams, arhitektoniski interesantākas ainavas veidošana. 

Jumta apzaļumošana gan novērš tā pārkaršanu vasarā (tumša
materiāla jumts arī Latvijas klimatā saulē var sakarst līdz pat + 80 grādiem, savukārt
temperatūra uz zaļā jumta nepārsniegs +30 grādus), gan arī kalpo kā papildu
siltumizolācija ziemā. Ne velti jau kopš seniem laikiem līdz pat mūsdienām
mājas ar zālāju jumtiem būvē zemēs ar aukstu klimatu un bargām ziemām –
Skandināvijas valstīs, Islandē, Skotijā, Alpos. Tie arī interesanti un
estētiski izskatās. 

Ekstensīvā zaļā jumta izbūve un kopšana ir samērā vienkārša
un ekonomiska. Tos tehniski ir iespējams
izbūvēt līdz 30, pat 35 % slīpumā. 

<h2>Intensīvie zaļie jumti – ģimeņu un kopienu tikšanās vieta </h2>

Tie jumta dārzi, ko bieži rāda dokumentālajās filmās un par
kādu, iespējams, esat sapņojuši, ir otrais veids – intensīvie zaļie jumti. 

Mūsdienās jumta dārzi var būt viss, ko vēlaties – atpūtas
oāze un ģimeņu pulcēšanās vieta pilsētniekiem, kas ļauj izpaust savus snaudošos
dārznieku un vides dizaineru talantus; kaimiņu draudzības veicinātāja;
attīstības platforma kopienu kultūrai un sociāli atstumto grupu integrācijai,
kafejnīca, klubiņš, mākslas galerija vai sporta zāle. 

Jumta dārzi ir arī prestiži – dzīvokļiem un birojiem ēkās, kur
ir apzaļumots jumts vai terase, ir daudz augstāka tirgus vērtība. 

<h2>Kas jādara, ja vēlos savu jumta dārzu? </h2>

Vispirms būtu jātiek skaidrībā, vai jūsu jumta slīpums ir
tam atbilstošs. 

Jumtam nepieciešams vismaz minimāls (1 %) slīpums, lai no tā varētu novadīt lieko ūdeni. Pretējā
gadījumā tas tur sakrāsies un radīs draudus jumta drošībai. Taču, ja jumta
konstrukcijai slīpuma nav nemaz, ir paņēmieni, kā to radīt – ar trapecveida
izolāciju vai līmeņotiem betonmasas kritumiem. 

Maksimāli pieļaujamais jumta slīpums ekstensīvā dārza
ierīkošanai ir 3 -5 %. 

Nākamais solis ceļā ir uz savu jumta dārzu ir arhitekta un
būvinženiera konsultācijas, kas veiks arī nepieciešamos slodzes aprēķinus.
Projekts obligāti jāsaskaņo Būvvaldē. 

Pati <a target="_blank" href="https://www.1188.lv/padomi/kapec-verts-apsvert-zala-jumta-ierikosanu/2876">jumta
dārza ierīkošana</a> ir diezgan sarežģīts process, kas prasa specifiskas
zināšanas un materiālus, tādēļ tā noteikti jāuztic <a target="_blank" href="http://www.valju.lv/?utm_source=1188&amp;utm_medium=homepage&amp;utm_campaign=catalog">pieredzējušiem
profesionāļiem</a>. 

Kad pamats būs ielikts, beidzot būs pienācis ilgi gaidītais
brīdis, kad varēsit paši pielikt rokas sava lolojuma pilnveidošanā. Lielākie
stādīšanas darbi, protams, sākas pavasarī, kad kļūst siltāks. Bet, tā kā līdz tam
brīdim vēl jāpaveic izpētes, plānošanas, saskaņošanas posms un tehniskie
priekšdarbi, tad būtu īstais laiks ķerties klāt jau tagad!

"Valju" SIA apzaļumošana, projektēšana

"Valju" SIA

Jumti

Māja

Kurš gan nav vismaz kādreiz pasapņojis par savu jumta dārzu – atsvaidzinošu un omulīgu oāzi uz paša mājas jumta? Daudzās pasaules pilsētās jumtu dārzi gūst arvien lielāku popularitāti, var runāt...

Sapnis par savu jumta dārzu – cik reāli tas ir?

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Sapnis par savu jumta dārzu – cik reāli tas ir?

Raksts tapis sadarbībā ar

Raksts tapis sadarbībā ar

Tev varētu patikt

Ielādējam...