Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Sintētiskie minerālmēsli dārza augiem – kas par tiem jāzina

Dārza darbi, Photo by Karolina Grabowska from Pexels

Dārza darbi, Photo by Karolina Grabowska from Pexels

Spēcīgi un veselīgi augi dārzā neizaug bez barības vielām. Tos var mēslot gan ar dabīgu mēslojumu, gan ar sintētiskiem minerālmēsliem. Par dabīgo mēslojumu pielietošanu esam jau rakstījuši. Šoreiz ieskatīsimies, kas jāzina par sintētiskiem minerālmēsliem.

Sintētiskie minerālmēslojumi

Augsnes ir atšķirīgas un augu prasības pret barības vielām arī atšķiras. Dažādu barības vielu deficītu ir jākompensē, ja vēlies iegūt veselīgu un raženu augu.

Mākslīgie jeb sintētiskie minerālmēsli noteiktā daudzumā satur tikai vienu no galvenajām augsnes barības vielām, piemēram, slāpekli, fosforu vai kāliju. Ir arī tādi, kas satur vairākus elementus, piemēram, divkomponentu minerālmēsli. Sintētiskie minerālmēsli var būt pilnmēslojums, kas satur visus augiem nepieciešamos makroelemenus, mikroelementus, arī speciālos mikroelementu mēslojumus specifiskām vajadzībām, piemēram, tieši rožu vai rododendru mēslojumi.

Sintētisko minerālmēslu iedarbība un formas

Ūdenī šķīstošos minerālsāļus augi uzņem ātri, atšķirībā no organiskiem mēslojumiem. Tādēļ, ja nepieciešama “ātrā palīdzība” augu mēslošanā, sintētiskie minerālmēsli piemērotāki augiem. Bet to trūkums ir ir tāds, ka tie ātri tiek ieskaloti gruntsūdeņos, kā arī, nepareizi pagatavojot koncentrāciju, augi var iet bojā.

Minerālmēsli var būt gan šķīduma, gan granulu, gan pulvera formā. Cietos mēslojumus parasti uz augsnes izkaisa un ierušina augsnē, kārtīgi aplaista. Bet ļoti būtiski lai cietie sintētiskie minerālmēsli nesaskartos ar auga saknēm, jo tie tos apdedzina un bojā augu. Šķidrie minerālmēsli tiek atšķaidīti ar ūdeni un izlieti ap augiem.

Augu barības vielas

Galvenās barības vielas:

Slapeklis tiek pielietots, ja augs ir nīkulīgs, dzeltenām lapām, arī zāliena balēšanas gadījumos. Var izmantot mēslojumus, kas satur amonija sulfātu, kalcija nitrātu, kalcija ciānamīdu vai pilnmēslojumu.

Par fosfora trūkumu liecina zilganzaļa augu lapu krāsa, kas nomainās uz sarkandzeltenu toni, arī lapu dzeltēšana no ārējām malām. Piemērots mēslojums – superfosfāts, tomasmilti un pilnmēslojums.

Kālijs trūkst, ja augiem traucēts ūdens saturs, tie ir sausi, lapas dzeltē un izkalst. Mēslošanai var izmantot kālija hlorīdu vai kālija sulfātu, kā arī pilnmēslojumu.

Sekundārās barības vielas:

Par magnija trūkumu augiem liecina saritinājušās auga lapu maliņas, kā arī dzeltenīgs, nevienmērīgs krāsojums uz lapām. Mēslojumam var izmantot kizerītu, rūgto sāli, magnija hlorīdu, magnija oksīdu, kā arī kālija magnija sulfātu.

Kalcijs nepieciešams, ja auga jaunās lapas aug pavisam maza izmēra, bet vecās lapas kalst no galiem, kā arī traucēta sakņu sistēmas augšana. Mēslojums – kalcija karbonāts, tomasmilti, kalcija nitrāts un dedzinātie kaļķi.

Sēra trūkuma dēļ augs aug lēni, maz ziediem un retos gadījumos lapām veidojas zilganzaļš tonis. Sēra deficīta gadījumā izmanto jebkuru mēslojumu, kas ir sulfāta formā, piemēram, magnija sulfātu.

Galvenie makroelementi:

Par dzelzs trūkumu var liecināt auga jauno lapiņu dzeltēšana, bet jau esošo, veco augu lapām veidojas dzeltens dzīslojums. Mēslošanai izmanto dāžduskompleksi saistītus dzelzs mēslojumus, ko dēvē arī par dzelzs helātiem.

Ja augiem ir cinka deficīts, tad tie vīst, aug lēni un uz lapām veidojas balti – zaļi plankumi. Piemērots ir pilnmēslojums ar mikroelementiem, cinka oksīdu vai cinka helāti.

Mangāna trūkuma dēļ auga lapas dzeltē, pēc tam brūnē un nobirst. Uz lapām novērojami brūni plankumi. Mēslošanai noder pilnmēslojums ar mikroelementiem, mangāna oksīdu vai mangāna sulfātu.

Lasi arī:

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...