Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Vai bērnam var iemācīt mīlēt grāmatu lasīšanu?

Bērns lasa grāmatu, Photo by Gabriel Tovar on Unsplash

Bērns lasa grāmatu, Photo by Gabriel Tovar on Unsplash

Lasīšana ir lielisks veids, kā pārcelties no vienas pasaules uz citu – jā! Tā attīsta fantāziju, ļauj piedzīvot dažādas emocijas un ne tikai – lasīšanai ir liela nozīme uz bērna attīstību – lasīšana attīsta gan valodu, veido vārdu krājumu, attīsta mācīšanās potenciālu un palīdz iegūt emocionālu līdzsvaru. Grāmatas attīsta bērnos arī lielāku empātiju. Identificējoties ar grāmatu varoņiem, rodas lielāka izpratni par emocijām, kā cilvēki jūtas dažādās situācijās, un ar laiku arī uzlabojas spēja atpazīt šīs emocijas arī reālajā dzīvē, kas ir svarīgi bērna emocionālajai attīstībai. Taču mūsdienās, kad pasaulē valda digitālās ierīces, arvien grūtāk ir pievērst bērnu uzmanību grāmatām. Vai mīlēt grāmatas un lasīšanas procesu maz ir iespējams iemācīties?

Stiprāku attiecību veidošana ar bērnu

Kopīga lasīšana ir lielisks veids, kā kopā ar bērnu pavadīt laiku, turklāt stiprināt arī attiecības. Tas, ka vecāki lasa kopā ar bērnu, sniedz bērnam arī uzmanības, mīlestības un pārliecības izjūtu, kas ir ļoti būtiski.

Turklāt šis ir arī ļoti labs pamats turpmākām sarunām par izlasīto. Piemēram, ko tu domā par Rūķīti, vai viņš pareizi rīkojās? Kā būtu darījis Tu? - Šādas kopīgas sarunas palīdz arī bērnam iesaistīties, izteikt viedokli, nereti pārrunās atklājas arī paša bērna dzīvē notikušas līdzīgas situācijas (piemēram, kāds gadījums bērnudārzā) u.tml, ko viņš nav iepriekš spējis izstāstīt mammai, taču, pārrunājot izlasīto stāstiņu, tas nāk gaismā.

Lasīšana kā ikdienas rutīnas daļa – jau no mazuļa vecuma

Sākam radināt jau mazuļa vecumā. Kopīga grāmatu iepazīšana var būt labs starts – jau no mazuļa vecuma jūs kopā varat izpētīt dažādas vecumam piemērotas grāmatiņas. Ja to dara regulāri – piemēram, ikvakara pasaciņa pirms miega – tas kļūst par jauku un neatņemamu ieradumu. Pat mazulis, kurš īsti pats vēl nerunā, klausoties skaļā lasīšanā, ātrāk apgūst vārdiņus un attīsta smadzeņu daļu, kas apstrādā valodu, tāpēc nesatraucieties – laiks nav pavadīts velti!

Kad bērns ir apguvis burtiņus, varat mainīties lomām – iespējams, ka tagad pasakas priekšā mammai vai tētim lasa viņš. Dažkārt ir tā, ka mazais boksterētājs labprāt gribētu zināt, kas notiek pasakā, taču tas ir par garu, lai spētu tikt galā saviem spēkiem.

Māmiņa Ieva stāsta: “Mums palīdzēja vienošanās. Kad dēls prasīja, lai palasu vakara pasaku, pie kā viņš jau bija pieradis, mēs sarunājām: Labi, mamma palasīs pasaku. Tu iesāc un izlasi pirmo rindkopu (vai lapu) un tad pārējo es. Šis patiešām nostrādāja, jo vienu rindkopu izlasīt jau nav tik grūti, ja zini, ka mamma pēc tam izlasīs veselu stāstu. Ar laiku lasīšanas prasmes uzlabojās tiktāl, ka mammas lasāmā daļa palika arvien mazāka un mazāka. Tagad puika lasa pats un dara to bez mudināšanas. Viens gan saglabājies – bez pasakas aizmigt nav iespējams.”

Rādiet piemēru bērnam!

Rādiet piemēru – pastāsti bērnam, ko lasi Tu un kā tev patīk šī grāmata. Pārrunā grāmatu, ko esi nesen izlasījis un pajautā, kādas grāmatas patīk viņam… Modelējiet un veidojiet lasīšanu kā dzīves sastāvdaļu. Bērni to redzēs un uztvers kā normu, arī paši, iespējams, izrādīs lielāku interesi par grāmatām, jo vēlēsies jums līdzināties.

Pierakstieties bibliotēkā un iegūstiet lasītāja kartiņu

Aizvediet bērnu ekskursijā uz bibliotēku, pastāstiet un parādiet viņam visu un piereģistrējiet mazo lasītāju. Lasītāja kartiņas iegūšana daudziem bērniem ir ļoti nozīmīga – tas ir teju kā dokuments, ar ko viņi lepojas un pret ko jūt atbildību. Turklāt bibliotēkā ir noteikts arī grāmatas atdošanas termiņš, kuru parasti jau var pagarināt, tomēr tas ļoti motivē bērnu pacensties grāmatu noteiktajā laikā izlasīt. Un, kad tas sanāk, ir liels prieks.

Izlasi arī pats kādu no bērna lasītajām grāmatām

Seko līdzi bērna interesēm un izlasi arī pats grāmatu, ko lasa Tavs bērns. Tas bērnam liks sajusties novērtētam – viņš tik labi ir pastāstījis par savu mīļāko stāstu, ka pat mamma vai tētis to ir izlasījis un tagad jums ir kopīga lieta, ko pārrunāt. Galu galā – bērns būs bijis kā padomdevējs un paraugs, kam sekojuši vecāki – tā ir lieliska sajūta, lepnums par sevi.

Glabājiet grāmatas viegli pieejamā vietā – tepat

Lai arī cik skaisti izskatās glīti plauktā sakārtotas grāmatas, nevajag pārcensties! Grāmata daudz biežāk tiks paņemta un palasīta, ja tā stāvēs “tepat uz spilvena”, “tepat uz galda”, “tepat uz dīvāna malas…” vai jebkur citur, bet galvenais – tepat! Galu galā, ja grāmata ir “tepat”, to var paņemt rokā un palasīt, kamēr tiek gaidītas vakariņas vai kamēr reklāmas pauze ir pārtraukusi iemīļotās multfilmas skatīšanos.

Grāmatas kā dāvana

Lai arī daudziem šķiet, ka viedās ierīces bērni novērtēs vairāk, tomēr dāvanā saņemta grāmata var būt ļoti laba lieta siltu emociju veidošanai. Šī grāmata asociēsies ar cilvēku, kurš to pasniedzis un tas saglabāsies atmiņā gadiem, tādējādi pret grāmatu veidojoties siltām jūtām.

Īstā žanra atrašana

Grāmatu plauktos ir pieejama tik plaša izvēle, ka reizēm apjūkam. Katram izvēles kritēriji ir savi – viens izvēlas kāda konkrēta autora darbus, citam svarīgs ir grāmatas vāks vai ilustrācijas, vēl kādam – žanrs u.c. Jāteic, ka daudzas grāmatas mūsdienās ir ļoti dinamiskas un pavisam atšķirīgas no tām, kas tika lasītas vecāku vai vecvecāku bērnībās. Un te reizēm vecmāmiņas “aizšauj garām”, cenšoties iespiest bērnam rokās grāmatu, par kuru savulaik pašas bijušas sajūsmā. Vispirms jau savādā smarža un mūsdienām neierastais izpildījums var mazināt mazā lasītāja interesi, jo tagad bērnu uzmanību tomēr piesaista vairāk vizuāli glīti noformētas grāmatas. Tāpat arī valoda, kādā grāmatas rakstītas un notikumi, ar kuriem saskaras galvenie varoņi nereti mūsdienu bērniem ir kā “Ķīnas ābece”. Ja vecmāmiņa joprojām uzspiež, ka “tā ir laba un vērtīga grāmata”, rezultāts var sanākt tieši pretējs – rodas riebums pret grāmatām un lasīšanu. Tādēļ labāk ir ļaut bērnam izvēlēties no savam vecumam atbilstošas literatūras to, kas viņam interesē – lai izmēģina dažādas tēmas, dažādus autorus, žanrus u.c. Tiklīdz bērns būs sapratis, kas viņu patiešām aizrauj, lasīšana kļūs par īstu baudu.

Aiga (12 gadus vecas pusaudzes mamma) stāsta, ka viņas atvase pie lasīšanas nebija piedabūjama, līdz pavisam nejauši viņas rokās nonāca viena no populārajām "Nikijas dienasgrāmatām". Pirmo grāmatu kāds uzdāvināja, taču pēc tam meita kā traka metās lasīt visu grāmatu sēriju pēc kārtas. Lai gan sākotnēji pret šo grāmatu biju skeptiska, tās stils un izpildījums man kā pieaugušam cilvēkam nelikās īpaši "gudrs", taču tieši šī bija grāmata, kas iemācīja manam bērnam iemīlēt lasīšanu. Pēc tam jauniete turpināja lasīt arī citu autoru darbus un nu jau pāris gadus lasīšana ir ikdiena, par ko ir prieks.

Rezumē:

Mīlestība lasīt paver durvis piedzīvojumiem, jaunu lietu apgūšanai un daudzām svarīgām prasmēm - runas attīstībai, vārdu krājuma veidošanai, koncentrēšanās spējai u.c. Laika pavadīšana ar grāmatām arī rada īpašus mirkļus, lai jūs sazinātos ar savu bērnu un izbaudītu viens otra sabiedrību. Patiesībā pietiek ar 10 līdz 15 minūtēm lasīšanas dienā, lai iekustinātu interesi. Galvenais neatlieciet šo! Nevajadzētu gaidīt, kad bērns izaugs un tad pēkšņi sāks mīlēt to, par ko viņam nav radīta interese jau no mazām dienām.

Par to, kā grāmatu lasīšana bērnībā ir ietekmējusi Ingrīdas Circenes turpmāko dzīvi - noskaties sižetā:

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...