Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Vai iespējams gulēt par daudz? Diagnoze: narkolepsija

Narkolepsija. Photo by Ron Lach, pexels.com

Narkolepsija. Photo by Ron Lach, pexels.com

Aizmigt sapulces laikā? Visu laiku cīnīties ar miegainību? Iespējams, kāds nosodoši pārmetīs, ka ir kārtīgāk jāguļ, tomēr iemesls šai miegainībai varētu būt cits - maz zināmā slimība narkolepsija. Tā ir salīdzinoši reta un grūti atpazīstama slimība - dažkārt cilvēks tikai pēc daudziem gadiem atklāj šo diagnozi un saprot, kādēļ visu laiku juties tik miegains. Latvijā ar narkolepsiju varētu slimot līdz 900 iedzīvotāju, tomēr līdz šim tā diagnosticēta tikai ap 20 pacientu, taču arī citviet pasaulē šie rādītāji nav pārāk iepriecinoši. Lai arī narkolepsija cilvēka prāta spējas neietekmē, tomēr nepārtrauktā miegainība var būtiski ietekmēt ikdienu un samazināt dzīves kvalitāti, tāpēc ir svarīgi to savlaicīgi atklāt un kontrolēt.

Vairāk par šīs slimības pazīmēm, diagnosticēšanu un ietekmi uz ikdienu stāsta Epilepsijas un miega medicīnas centra (BKUS) miega speciāliste-pediatre Marta Celmiņa.

Kas ir narkolepsija?

Ar narkotikām šai slimībai nav nekāda sakara. Narkolepsijas nosaukums radies 19.gadsimta beigās, savienojot divus grieķu vārdus - "narkē" (nejūtīgums) un "lepsis" (lēkme). Narkolepsija ir hroniska (ilgstoša) neiroloģiska slimība, kuras galvenais simptoms ir grūti pārvarama miegainība. Līdz šim nav precīzi zināms, kas šo slimību izraisa - pastāv uzskats, ka sava loma ir gan ģenētiskajiem faktoriem, gan autoimunitātei, t. i. - ķermenis uzbrūk pats savām šūnām, it sevišķi pēc dažādām saslimšanām. Narkolepsija var izpausties arī kā nogurums, enerģijas un interešu trūkums, biežas diendusas, grūtības pamosties no rīta un pat nekontrolējama aizmigšana dažādās situācijās, piemēram, vienmuļās lekcijās vai sapulcēs, transportā, runājot ar kādu vai pat staigājot, skaidro miega speciāliste. Mazākiem bērniem miegainība varētu izpausties pretēji - kā hiperaktivitāte, bet jauniešiem - kā nomākts vai kašķīgs garastāvoklis, kas ir pilnīgi saprotams, ja cilvēks visu laiku jūtas pārguris. Narkolepsija biežāk sākas pusaudžu vecumā vai 30-35 gados. Bieži vien to noraksta uz neizgulēšanos, slinkumu vai vecumposmu, tādēļ arī tam netiek pievērsta pietiekami liela uzmanība.

Muskuļu vājums, halucinācijas un paralīze

Citi iespējamie narkolepsijas simptomi, kas var parādīties nedēļu, mēnešu vai pat gadu laikā kopš miegainības sākšanās, ir katapleksija, miega paralīze un halucinācijas. Dažiem cilvēkiem pārējie simptomi var vispār nesākties vai arī nav izteikti.

Katapleksija ir pēkšņs muskuļu vājums, kuru pastiprina pozitīvas emocijas, piemēram, smiešanās. Jauniešiem biežāk šis muskuļu vājums redzams sejā, un nereti cilvēkiem no malas varētu šķist, ka pusaudzis ir piedzēries vai salietojies atkarību raisošas vielas. Vēlāk smiešanās rezultātā var būt grūtības noturēt rokās priekšmetus, ļimst ceļi vai nespēks var būt tik liels, ka cilvēks nokrīt. Speciāliste piebilst, ka pēc dažām sekundēm vai minūtēm katapleksija beidzas pati no sevis. Miega paralīze nozīmē, ka pamostoties vai aizmiegot kādu laiku nevar pakustēties. Tas tādēļ, ka smadzenes nav pilnīgi pamodušās - ķermenis vēl saglabā sapņu fāzei raksturīgo paralīzi (citādāk cilvēks varētu izdzīvot savus sapņus realitātē - piemēram, cīnīties ar robotiem), bet smadzenes jau saprot, kas notiek apkārt. Tā var būt diezgan biedējoša pieredze, it sevišķi, ja klāt pievienojas arī halucinācijas. Ja ir liels nogurums, cilvēkiem ar narkolepsiju halucinācijas var būt arī dienas laikā, turklāt tās var būt gan redzes, gan dzirdes halucinācijas, skaidro M. Celmiņa.

Narkolepsijas diagnostika

Ikviens zina, cik mokoša sajūta ir pēc negulētas vai slikti gulētas nakts. Varbūt iepriekšējā vakarā ilgi strādāts, līdz naktij skatīts seriāls, iespējams, vienkārši līdz pulksten četriem nenāca miegs. Parasti pēc negulētas vai slikti gulētas nakts ir nespēks un dzīvesprieka trūkums, jo vienīgais, ko gribas, ir doties mājās pagulēt. Labā ziņa ir tā, ka pēc "miega parāda" dzēšanas, šī sajūta pazūd. Tomēr narkolepsijas pacienti šādi jūtas katru dienu, lai cik daudz gulētu - kaut vai sešpadsmit stundu dienā, norāda M. Celmiņa.

Lai diagnosticētu narkolepsiju, nepieciešams veikt miega izmeklējumu - polisomnogrāfiju (PSG) ar multiplo miega latentuma testu (MMLT). Šādus izmeklējumus veic tikai slimnīcā vai specializētā miega centrā. "Polisomnogrāfija" no grieķu un latīņu valodas nozīmē "daudz + miegs + pierakstīt". Tas nozīmē, ka cilvēkam pirms došanās gulēt tiek pievienoti dažādi sensori, kas izvērtē smadzeņu darbību, elpošanu, sirdsdarbību, kustības un skābekļa līmeni asinīs. Ar šī izmeklējuma palīdzību var izvērtēt dažādus faktorus, kas ietekmē miegu. Nākamajā dienā veic MMLT - apmēram pusotru stundu pēc pamošanās cilvēkam dod iespēju iet pagulēt. Pēc 20-30 minūtēm diendusas mēģinājumu pārtrauc un atkal ir jāgaida pusotra stunda. Kopā ir pieci aizmigšanas mēģinājumi. Ikviens no mums varētu aizmigt kādu reizi, bet cilvēki, kam ir narkolepsija, aizmigs visas reizes, turklāt viņu smadzenes uzreiz ieies sapņu fāzē, kas parasti sākas apmēram 90 minūtes pēc aizmigšanas. Bērniem šādu izmeklējumu apmaksā valsts, un to veic Epilepsijas un miega medicīnas centrā (BKUS), bet pieaugušajiem tas ir maksas izmeklējums, kuru veic gan VCA Neiroklīnikā, gan BKUS.

Miega speciāliste M. Celmiņa aicina - ja zināt kādu, kam ir pastiprināta miegainība ikdienā, tad iedrošiniet viņu vērsties pie neirologa-miega speciālista, bērnu neirologa vai pediatra-miega speciālista! Lai palīdzētu novērtēt miegainību, pirms vizītes aizpildiet 2 nedēļu miega dienasgrāmatu! Tas ārstam daudz laicīgāk palīdzēs novērtēt iespējamos miegainības iemeslus.

Narkolepsijas ārstēšana

Narkolepsija neietekmē cilvēka intelektuālās spējas, bet pastāvīga miegainība nopietni apgrūtina normālu iekļaušanos apkārtējā vidē vai darba pienākumu pildīšanu. Bieži vien miegs nāk tik ļoti, ka tā vietā, lai nodarbotos ar hobijiem, satiktu draugus un jauki pavadītu laiku, cilvēks drīzāk izvēlas pagulēt. Iedomājieties - sajūta visu laiku tāda, it kā nebūtu gulējuši 36 stundas! Tas, protams, atstāj iespaidu arī uz dažādām it kā ikdienišķām nodarbēm, piemēram, auto vadīšanu, tomēr, labi kontrolējot simptomus, iespējams iegūt arī autovadītāja apliecību.

Pašlaik narkolepsijas ārstēšana balstās uz simptomu mazināšanu, lai cilvēks varētu iekļauties ikdienas dzīvē un realizēt savu potenciālu. Parasti jālieto medikamenti, bet neatsverama nozīme ir dzīvesveida pielāgošanai. Piemēram, īsas diendusas katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Tāpat ikdienas sportiskās aktivitātes palīdz mazināt gan miegainību, gan katapleksiju.

M. Celmiņa atklāj, ka pavisam nesen ir izstrādāts medikaments, kas palīdz aizstāt trūkstošo hormonu, kura uzdevums ir neļaut miegam ielauzties nomodā. Drīz sāksies klīniskie pētījumi, kas, cerams, šīs slimības ārstēšanu padarīs daudz vieglāku.

Miega un nomoda ritms

Došanās gulēt un celšanās vienā un tajā pašā laikā ir viens no labas miega higiēnas priekšnosacījumiem, bet īpaši svarīgi to ievērot narkolepsijas pacientiem. Kopumā vērtējot miega un nomoda ritma izmaiņas pēdējā gada laikā, situācija Latvijas iedzīvotāju vidū ir neviennozīmīga. BENU Aptiekas Veselības monitoringa dati atklāj, ka nedaudz vairāk nekā pusei jeb 52% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā miega un nomoda režīms nav mainījies, 30% miega režīms kļuvis neregulārāks (18% - nedaudz neregulārāks, 12% - ievērojami neregulārāks), 17% tas ir kļuvis regulārāks (nedaudz regulārāks - 14%, ievērojami regulārāks - 4%), bet vēl 1% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.


Vairāk par veselīgu miegu:
Narkolepsija. Photo by Ron Lach, pexels.com

Narkolepsija. Photo by Ron Lach, pexels.com

Šī raksta tēmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas