<p>Tā nemaz nav, ka cilvēki patreiz saslimst vienīgi ar
Covid-19. Līdztekus Covid-19, apgriezienus uzņems arī gripa, ko ir gaužām aplam
saukt par "tikai gripu". Pasaules veselības organizācija prognozējusi,
ka šā gada gripas sezona varētu būt sarežģītāka nekā pērn. Arī šai slimībai var
būt gan smagas blaknes, gan letāls iznākums, tādēļ svarīgi zināt, kā rīkoties,
lai sevi pasargātu, neiekrītot dažādu mītu par veselību, slazdos. "Mēness aptiekas"
farmaceite Linda Fevraļeva skaidro, ka cenšoties palīdzēt pacientiem, nākas
kliedēt ne mazums mītu, jo, dzīvojot pandēmijas apstākļos, cilvēki kļuvuši
dezinformētāki. Ar kādiem gripas mītiem biežāk saskaras farmaceiti?</p><h2>1. mīts. Barojot bērnu ar krūti, viņš nevar saslimt ar gripu</h2><p>Taisnība, ka mātēm, kas baro bērnu ar krūti, ir ievērojami
samazināts dažu vēža veidu risks, jo zīdīšana palīdz pasīvajai imunitātei. Taču
aplams ir apgalvojums, ka "jūsu ķermenis sāk ražot antivielas, lai palīdzētu
aizsargāt bērnu". Mātes piens nerada imunitāti pret patogēniem, kas organismā
iekļūst caur ādas bojājumiem un elpošanas sistēmu, piemēram, pret gripu.</p><p>"Tiesa, grūtniece spēj nodot antivielas vēl nedzimušam
bērnam, taču tās darbojas tikai dažas nedēļas vai mēnešus, līdz mazulis pats var
sākt ražot antivielas no savas adaptīvās imūnsistēmas. Tātad: mātes pienā
esošās antivielas nepāriet no gremošanas trakta mazuļa asinsritē, jo tas tā vienkārši
nevar notikt. Ko antivielas mātes pienā gan spēj - nodrošināt kuņģa zarnu trakta
un elpošanas sistēmas aizsardzību pret patogēniem," saka farmaceite.</p><h2>2. mīts. Probiotikas veicina imunitāti</h2><p>Šim apgalvojumam patiešām ir daži apstiprinoši pierādījumi,
kam gan vēl būtu nepieciešams precizējums. Tas tiesa - dažas probiotikas var
nedaudz labvēlīgi ietekmēt iedzimto zarnu imūnsistēmu, taču tas nenozīmē, ka probiotiku
pastiprināta lietošana spēj ietekmēt adaptīvo imūnsistēmu, kas pasargā no patogēniem,
piemēram, gripas vai masalām.</p><h2>3. mīts. Ehinācija, ingvers un ķiploki - recepte gripas profilaksei</h2><p>Lai arī šie produkti tiek bieži piesaukti kā līdzekļi cīņai
pret gripu un saaukstēšanos, sistemātiskos pārskatos efektivitātes pierādījumi nav
gūti. Nav, piemēram, bioloģiski nostiprinātas ticamības, ka ehināceja var ietekmēt
gripas slimības gaitu. Tāpat nav pārliecinošu epidemioloģisku vai klīnisku pierādījumu,
ka ķiploki varētu ietekmēt gripas profilaksi vai ārstēšanu, vai tam, ka ķiploka
ēšana ir uzlabojusi rezultātus cita vīrusa un saaukstēšanās ārstēšanā. Tā pat
nav pierādījumu, ka tradicionāli lietotais ingvers patiešām ir efektīvs līdzeklis
gripas ārstēšanā.</p><h2>4. D vitamīns uzveic gripu, spēcinot imunitāti</h2><p>Ja cilvēkam trūkst D vitamīna (noskaidrojams asins analīzē),
tas noteikti jālabo, un ir viegli izdarāms ar uztura bagātinātāja palīdzību. D
vitamīna trūkums un tā ietekme uz veselību ir plaši apspriests jautājums, jo
sevišķi runājot par kaulu veselību. Diezgan daudziem cilvēkiem ir zems D vitamīna
līmenis, un tam varētu būt nozīme sekmīgā imūnsistēmas darbībā. Taču nav pierādījumu,
ka lielu devu D vitamīna lietošana varētu būt efektīvs gripas ārstēšanas
līdzeklis.</p><h2>5. mīts. Ar diētas palīdzību var uzveikt gripu</h2><p>Daudziem patīk pārvērtēt uztura ietekmi uz veselību, piedēvējot
kādām produktu grupām imunitāti uzlabojošas īpašības un līdz ar to arī brīnumainas
spējas pasargāt no infekcijas slimībām, tostarp gripas un saaukstēšanās.
"Jā, veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes ir veselības uzturēšanas pamatu
pamats. Ir gadījumi, kad speciāla uzturprogramma patiešām ir ārstēšanas daļa (piemēram,
podagras gadījumā). Tāpat ir laba pierādījumu bāze par to, ka Vidusjūras diēta
var samazināt vēža, sirds un asinsvadu slimību risku. Tomēr, vai tas ir būtiski
imūnsistēmas "uzlabošanai", pierādījumu nav," uzsver farmaceite.</p><h2>Vai imūnsistēmai patiešām vajadzīgi uzlabojumi?</h2><p>"Speciālisti ir norādījuši, ka sabiedrības imūnā atmiņa
pret gripu kopš 2019.gada ir mazinājusies. Nav iespējams runāt par gripu, tās profilaksi
un ārstēšanu, ja pirms tam netiekam skaidrībā par to, kā darbojas mūsu imūnsistēma.
Tas tādēļ, ka joprojām pastāv mīts par tik ļoti nepieciešamo imūnsistēmas
stiprināšanu un tā ietvarā imūnsistēma tiek attēlota vienkāršoti, tostarp pseidozinātniskā
veidā. Gandrīz vienmēr tas tiek darīts ar kādu konkrētu mērķi, piemēram, nopelnīt
klikšķus vai popularitāti, pārliecinot par kādu brīnumlīdzekli, kas noteikti jālieto,
jo citādi mūsu imūnsistēma ir vāja un nav spējīga pildīt savas funkcijas. Patiesībā
imūnsistēma ir milzīga, sarežģīta un savstarpēji saistīta struktūra, kas ietver
gandrīz bezgalīgu biomolekulu (īpaši antivielu), šūnu, audu un orgānu sadarbību,
funkcionējot efektīvā harmonijā. Piedevām imūnsistēma ir diezgan elastīga. Ja
tā būtu tik vāja, mēs būtu miruši no patogēniem, pirms kļuvām piecus gadus
veci. Proti, ir pamatots iemesls, kāpēc esam nodzīvojuši krietni ilgāk šajā sīkbūtņu
pārpilnajā pasaulē!" skaidro farmaceite.</p><h2>Kādi ir imūndeficīta faktori?</h2><p>Patiesība ir tāda, ka imūnsistēma ir kā interneta ieslēgšana/izslēgšana.
Tas vai nu perfekti darbojas, vai arī nedarbojas, un ir zināmi precīzi iemesli,
kuru dēļ imūnsistēma var sašķobīties:</p><p>Daži hroniski apstākļi, piemēram, stress un nepietiekams
uzturs (te nav runa par apelsīnu trūkumu organismā, bet par lielu, ilgstošu
kaloriju un mikroelementu deficītu un tad tas noteikti mērķtiecīgi ir jālikvidē).</p><p>Dažas hroniskas slimības, kas var ietekmēt imūno atbildi.
Diabēts ir viena no izplatītākajām, bet ir arī citas.</p><p>Daži cilvēki piedzimst ar novājinātu imūnsistēmu vai arī imūndeficītu
var iegūt noteiktu slimību dēļ (vislabāk zināmais ir HIV/AIDS).</p><p>Vairākas medicīniskās procedūras, piemēram, ķīmijterapija vai
imūnsupresīvas terapijas, var vājināt vai pat iznīcināt imūnsistēmu.</p><p>Īstermiņa akūti apstākļi, piemēram, atpūtas un fiziskās aktivitātes
trūkums, var īslaicīgi nomākt imūnsistēmu, taču tas parasti ir viegli labojams.</p><p>"Gandrīz visiem cilvēkiem, izņemot tos, kam ir kāds no
iepriekš minētajiem faktoriem, ir normāla, labi funkcionējoša, efektīva imūnsistēma.
Tāpēc, ja dzirdat apgalvojumus par imūnsistēmas darbības pastiprināšanas svarīgumu,
vaicājiet, kā zināt devas, kas nepieciešamas, lai iegūtu vēlamo efektu? Kā būs mērāms/nosakāms
šis efekts?"</p><h2>Gripa nav nekāds nieks!</h2><p>Lai arī šobrīd visu prātus nodarbina Covid-19, ir vietā
atgādināt, ka arī ar gripu nav nekādi joki. "Līdz 2020.gadam, kad sākās
pandēmija, gripa bija viena no nāvējošākajām infekcijas slimībām. Visā pasaulē
tā katru gadu nogalināja no 290 000 līdz 650 000 cilvēku. Pandēmijas pirmajā
gadā epidemioloģiskās drošības pasākumi pret Covid-19 tik ļoti iespaidoja
gripu, ka tās sezonālais uzliesmojums pat neizcēlās. Tomēr nav pamata domāt, kā
tā tas būs arī turpmāk." Gripas vakcīnas ir drošas un efektīvas (ne tik
efektīvas, kā vēlētos, taču neviena uz pierādījumiem balstītā ārstēšana nedod
100% garantiju) un pasargā ne tikai vakcinēto, bet palīdz aizsargāt arī vājākos
sabiedrības locekļus: vecāka gadagājuma cilvēkus, cilvēkus ar imūnsistēmas
traucējumiem un bērnus, kuri vēl ir pārāk mazi, lai paši saņemtu vakcīnu.</p><p>"Ja Covid-19 "sadosies rokās" ar gripu, izredzes
uz labu iznākumu sarūk, tādēļ ir svarīgi pieņemt labākos lēmumus savai un citu
veselībai," aicina "Mēness aptiekas" farmaceite Linda Fevraļeva.</p><h2>Populāri gripas ārstēšanas mīti</h2><p>Apskatīsim 5 populārus gripas ārstēšanas mītus.</p><p>Vai gripas profilakse maz ir iespējama?</p><p>Dažam droši vien nolaižas rokas - vai tiešām esam bezspēcīgi
gripas priekšā? Labā ziņa - nav tā, ka pret gripu vispār nav iespējama profilakse.
Ir metode, kas trenē un sagatavo mūsu imūnsistēmu "randiņam" ar gripas
vīrusu, turklāt šī metode ir zinātniski pamatota - vakcīna.</p><p>Zinātniski pamatota gripas ārstēšana</p><p>"Vēl viena laba ziņa - ir radītas arī reālas, zinātniski
pamatotas gripas vīrusa ārstēšanas metodes. Zināms, ka speciālas pretvīrusu
zāles efektīvi ietekmē gripas gaitu. Šie līdzekļi tika īpaši izstrādāti, mērķējot
uz ļoti specifiskām gripas vīrusa īpašībām. Tāpēc pretvīrusu līdzekļi, kas
radīti pret vienu konkrētu slimību, šai gadījumā - gripu, var būt pilnīgi neefektīvi
pret citu, piemēram, pret Covid-19," norāda "Mēness aptiekas" farmaceite.</p><p>Jāņem vērā, ka ārstēšanas metodes ir dārgas, dažām no tām var
būt būtiska nelabvēlīga ietekme, un tās jālieto uzreiz tiklīdz parādās pirmie gripas
simptomi, kas ne vienmēr ir iespējams. Tādēļ drošāk tomēr ir apsvērt <a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/vakcinacija-pret-gripu-sogad-svarigaka-neka-jebkad-agrak/3943">vakcinēšanos</a>
kā optimālo aizsardzības līdzekli pret saslimšanu ar gripu.</p><h2>Lasi arī:</h2><p><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/vakcinacija-pret-gripu-sogad-svarigaka-neka-jebkad-agrak/3943">Vakcinācija
pret gripu- šogad svarīgāka nekā jebkad agrāk!</a></p><p><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/gripa-saaukstesanas-un-covid-19-kadas-ir-saslimsanas-pazimes/4267">Gripa,
saaukstēšanās un COVID-19: Kādas ir saslimšanas pazīmes?</a></p><p><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/kadel-laicigi-veikt-pierakstu-pie-arsta/6714">Kādēļ
laicīgi veikt pierakstu pie ārsta?</a></p><p>







































































</p><p><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/luk-kas-isti-notiek-ar-kermeni-ja-saslimsti-ar-covid-19/7889">Lūk,
kas īsti notiek ar ķermeni, ja saslimsti ar Covid-19!</a></p>

Gripa

Veselība 

Tā nemaz nav, ka cilvēki patreiz saslimst vienīgi ar Covid-19. Līdztekus Covid-19, apgriezienus uzņems arī gripa, ko ir gaužām aplam saukt par "tikai gripu". Pasaules veselības organizācija prognozējusi, ka šā...

Veselības mīti par gripu

Tev varētu patikt

Ielādējam...