Pasaules un arī Latvijas ūdenstilpnēs arvien ir sastopamas milzu
zivis, kuras ir katra makšķernieka sapnis, taču aizvien populārāks ir "ķer
un atlaid" princips, kas nozīmē to, ka ūdens iemītnieki tiek atgriezti
ierastajā vidē, vēsta kanāls "National Geographic".

Latvijā pieteikumus pieņem un rekordzivis reģistrē Latvijas
Makšķerēšanas sporta federācija (LMSF). Kopš 2019.gada darbojas jaunā kārtība:
proti, lai apliecinātu Latvijas rekorda pārspēšanu, mēneša laikā pēc zivs
noķeršanas LMSF jānosūta iesniegums brīvā formā, tostarp norādot zivs svaru un
garumu. Tāpat jāpievieno divu liecinieku parakstīts apliecinājums, zivs
fotoattēls un 10 zvīņas.

No Latvijas ūdeņiem līdz šim bija izvilktas milzu karpas,
sami, taimiņi un līdakas. Tikmēr "National Geographic" raidījums
"Pēdējie milži: savvaļas zivis" piedāvā skatītājiem aizraujošu un
piedzīvojumiem bagātu ceļojumu uz attāliem pasaules reģioniem, meklējot
milzīgus ūdens pasaules iemītniekus, kuri izzūd.

<h2>Milzu karpas Latvijas ūdenskrātuvēs</h2>

Pasaules rekords karpu makšķerēšanās sniedzas pāri 50
kilogramiem. Latvijas līdz šim lielākā karpa noķerta 2015.gadā Vecumnieku
novada Valles pagastā lauku tūrisma un atpūtas parka "Makšķernieku
paradīze" ūdenskrātuvē. Tās svars bija iespaidīgs - 24,71 kilograms.

2017.gadā rudenī Rēzeknes novadā kādā 90. gados pamestā
Īdeņas zivju dīķī Maksims Boicovs noķēra vairāk nekā 23 kilogramus smagu karpu.
Makšķerniekam Mārtiņam Zeltiņam arī gadījās iespaidīgs loms - pērn vasarā viņš
bija noķēris un atlaidis 21,6 kilogramus smagu zivi.

Latvijas ūdeņos joprojām sastopamas milzu karpas. Šā gada
9.jūlijā portāls copeslietas.lv ziņoja, ka Jozs Grušs ar pārinieku Salvi
Rancānu izvilka 22,6 kilogramus smagu zvīņu karpu. Jāpiebilst, ka ūdenskrātuve,
kurā milzu karpa noķerta, netiek atklāta.

<h2>Rīgas hidroelektrostacijas "monstrs" un citi milzu
sami</h2>

Pērn septembrī makšķernieks no Salaspils Vitālijs Vorobjovs
vietnē "Facebook" vēstīja, ka pašas sezonas beigās viņam ir izdevies
piepildīt sapni par milzu lomu. "Zivs, kuru es medīju no savām pirmajām
dienām kā paņēmu rokās makšķeri. Garums - 215 cm. Svars - 63,7 kg. Esmu ar šo
apsteidzis savu personīgo un Rīgas HES rekordu," rakstīja veiksminieks,
klāt pieliekot bildes, kurās viņš pozēja ar noķerto samu.

Aizrautīgais makšķernieks šogad laboja savu personīgu
rekordu par 1,2 kilogramiem, noķerot 64,9 kilogramus smagu un tikpat (215 centimetrus)
garu lomu. Cīņa ar milzeni ilga teju pusotru stundu. Jāatzīmē, ka Vitālijs pēc
nelielas foto sesijas zivi palaida atpakaļ ūdenī

Tomēr līdz Latvijas rekordam ar viņa sasniegumiem vēl
nepietika. Proti, 2018.gadā 6.jūnijā Klintainē Jānim Ritumam un Gunāram Grozam
izdevās no Daugavas izvilkt 100 kilogramus smagu samu. Portāls
"Staburags.lv" ziņoja, ka milzīgais loms izvilkts, izmantojot murdu.
Zivs bija patiešām iespaidīga - 2,45 metrus gara. Vīriem šī lielā loma
izvilkšana no ūdens prasīja teju divas stundas.

Milzu sami Latvijā nav retums. Piemēram, žurnāls
"Lielais loms" rakstīja, ka 2010.gadā Latvijā bija noķerts 84,7 kg
smags sams. Jāpiebilst, ka 2022.gadā jūlijā kāds Madonas iedzīvotājs bija
noķēris 91 kg smagu šīs sugas pārstāvi.

<h2>Nepārspētā līdaka un citas zivis</h2>

Rekordlielā līdaka, kas svēra 19,56 kilogramus, bija noķerta
1989.gadā Ungura ezerā, un kopš tā laika neviens šim rekordam nav spējis
pietuvoties, rakstīja žurnāls "9vīri". Raksta autori gan min, ka
Latvijā pazīstamais vides žurnālists Māris Olte reiz ziņoja par noķerto teju 26
kilogramus smagu līdaku.

To 2020.gadā Kurzemē, Skrundas pusē, karpu dīķī uz velci ar
pretzāļu vizuli noķēris kāds vietējais copmanis. Zivs pat tikusi nosvērta
vietējā makšķerēšanas piederumu veikalā un svari rādījuši 25,8 kilogramus.
Jāsaka, ka oficiāli šis rekords tā arī netika reģistrēts.

Latvijas rekorda cienīgu taimiņu 2020.gadā maijā bija
noķēris Ainis Murāns. Par to viņš pastāstīja portālam copeslietas.lv Loms bija
septiņus kilogramus smags un bija izvilkts no Sausās Daugavas. Diemžēl, Murāns
milzu zivi noturējis par Latvijas lasi un rekorda pieteikumu nav iesniedzis.

2021.gada makšķernieks Konstantīns Koļesņikovs Salacā pēc
spraigas cīņas izvilka no upes milzīgu taimiņu. Zivs ir bijusi 89 centimetrus
gara un 6,380 kilogramus smaga un tā bija par 200 gramiem smagākā par oficiālu
Latvijas rekordu - no Ventas 2020.gadā izviltu taimiņu, kurš svēra 6, 155
gramus. Jāatzīmē, ka pēc nosvēršanas, nomērīšanas un foto sesijas Koļesņikovs
milzi atlaida atpakaļ ūdenī.

<h2>Izzūdošās Baltijas jūras zivis</h2>

Par laimi, karpām, samiem un līdakām izzušana tuvākajā
nākotnē nedraud, taču Latvijā ir arī zivju sugas, kuras ir jau izzudušas vai ir
uz izzušanas robežas.

Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE REEF projekta koordinatore
Gunta Gabrāne stāsta, ka spilgtākais piemērs ir storveidīgās zivis. Proti, no
storveidīgajām zivīm Baltijas jūrā līdz 20.gadsimtam bija sastopama store
("Acipenser sturio"). Baltijas jūras baseinā šīs zivis sasniedza 3,5
m garumu, bet maksimālā ķermeņa masa pārsniedza 300 kilogramus.

Pēdējais droši zināmais stores noķeršanas gadījums ir 1963.
vai 1964.gadā pie Jūrmalas. Kopš 1995.gada store iekļauta Latvijas Sarkanās
grāmatas izzudušo sugu (0.) kategorijā. 20.gadsimta 50. - 70. gados veikti
sterletes ("A. Ruthenus") aklimatizācijas mēģinājumi Baltijas jūras
baseina upēs. Savukārt 20.gadsimta 60. gados mēģināts aklimatizēt krievu stori
("A. Güldenstädti"), Sibīrijas stori ("A. Baeri") un belugu
("Huso huso"), taču neveiksmīgi. Visas minētās sugas pieder storu
("Acipenseridae") dzimtai.

Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE REEF projekta koordinatore
arī stāsta, ka regulāri tiek veikti pētījumi, un aizsargājamās jūras
teritorijas tiek noteiktas, balstoties uz zinātniskiem pētījumiem jūras vidē.
Šie pētījumi ietver gan biotopu, gan zivju, gan putnu populāciju novērtējumus.
Visa pamatā ir īpaši aizsargājamie zemūdens biotopi. Latvijas jūras ūdeņos tādi
ir divi - 1110 smilts sēkļi jūrā un 1170 akmeņu sēkļi jūrā.

Gunta Gabrāne piebilst, ka nav kāda viena konkrēta suga,
kuras saglabāšanai tiek veidota aizsargājama jūras teritorija. Viss tiek
vērtēts kompleksi. Ja Baltijas jūras piekrastes ūdeņi ir daudz maz pētīti un
vērtēti, tad dziļūdens zonas līdz šim nebija pētītas nemaz. Projektā LIFE REEF
norisinās dziļūdens biotopu izpētes pasākumi trijās vietās Baltijas jūras
atklātajā daļā.Lasi vēl:<ul><li><div><a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/vai-zivju-vejs-patiesam-eksiste-un-ka-veja-virziens-ietekme-copi/3683">Vai zivju vējš patiešām eksistē un kā vēja virziens ietekmē copi?</a></div></li><li>

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/tests-atpazisti-zivis-un-uzzini-cik-labs-makskernieks-tu-esi/6022">TESTS: Atpazīsti zivis un uzzini, cik labs makšķernieks Tu esi!</a>

 </li><li>

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/bites-bikses-un-pazaudeta-laiva-slavenibas-dalas-makskernieku-stastos/16394">Bites biksēs un pazaudēta laiva – slavenības dalās makšķernieku stāstos</a>

 </li></ul>

Makšķerēšana

Baltijas jūra

Dzīvnieki

Pasaules un arī Latvijas ūdenstilpnēs arvien ir sastopamas milzu zivis, kuras ir katra makšķernieka sapnis, taču aizvien populārāks ir "ķer un atlaid" princips, kas nozīmē to, ka ūdens iemītnieki tiek...

2,5 metrus garš sams, teju 25 kg smaga karpa un citi: Kādi milži ir noķerti Latvijas ūdeņos?

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...