Pirms četrdesmit gadiem, 1986. gada 20. septembrī, Latvijā notika viena no smagākajām un skaļākajām tehnoloģiskajām avārijām padomju gados – slodzes pārbaudes laikā pēkšņi sabruka daļa no Ķeguma tilta. Šī traģēdija izdzēsa vienpadsmit cilvēku dzīvības un uzskatāmi atklāja padomju sistēmai raksturīgo nolaidību, noteikumu neievērošanu un darba drošības ignorēšanu.Pats Ķeguma tilts tika uzbūvēts pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu otrajā pusē, kad sākās Ķeguma hidroelektrostacijas būvdarbi. Otrā pasaules kara gados tas tika nopostīts, taču pēckara periodā to atjaunoja. Pirms liktenīgā 1986. gada septembra tilts jau divas reizes – 1952. un 1970. gadā – bija veiksmīgi izturējis slodzes pārbaudes.Trešā slodzes pārbaude 1986. gada 20. septembrī tika veikta Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Arhitektūras un celtniecības fakultātes docenta Valentīna Salceviča vadībā. Pārbaudei izmantoja smagās automašīnas – "KrAZ", "MAZ" un "KamAZ", kas bija pilnībā piekrautas ar granti.Saskaņā ar iepriekš izstrādātu plānu mašīnas pakāpeniski uzbrauca uz tilta, palielinot slodzi. <blockquote>Taču maksimālā noslogojuma brīdī, kad uz tilta septītā laiduma atradās visas pārbaudē iesaistītās smagās automašīnas, konstrukcija neizturēja un sabruka.</blockquote>Katastrofas brīdī uz tilta atradās kravas auto šoferi, pats pārbaudes vadītājs Valentīns Salcevičs, vairāki citi RPI speciālisti, kā arī trīs gājēji, kuri, par spīti aizliegumam, bija devušies pāri tiltam tā pārbaudes laikā. Negadījumā uz vietas bojā gāja desmit cilvēki, bet četrpadsmit guva dažāda smaguma traumas, no kurām viens cilvēks vēlāk nomira slimnīcā.Oficiālajos slēdzienos par galveno avārijas iemeslu tika minēts tas, ka pārbaudes laikā izmantotā slodze 1,80 līdz 1,85 reizes pārsniegusi projektēto tilta slodzi. Tāpat lietas materiālos atklājās padomju sistēmai raksturīgais bardaks un pretrunīgi dati – piemēram, dokumentos norādīts, ka smagās automašīnas bijušas piekrautas vidēji par 24% vairāk, nekā to paredzējis sākotnējais slodzes pārbaudes plāns.<blockquote>Izdzīvojušo RPI speciālistu un aculiecinieku atmiņas par traģēdijas mirkli ir biedējošas. </blockquote>Speciālisti stāsta, ka pēc iepriekšējo mēraparātu rādījumu nolasīšanas, kad tilta laiduma izliekums bijis mazāks par pieciem centimetriem, vadītājs Salcevičs bez papildu konsultācijām pieņēmis lēmumu noslogošanu turpināt, pievienojot vēl vairākas smagās mašīnas. Pēdējā auto manevra laikā tad arī sākusies katastrofa. Aculiecinieki atceras strauji pieaugošu troksni, kas atgādinājis čaboņu ar atsevišķiem sprakšķiem vai pat šāvieniem – skaņas, ko radīja lūstošas tilta kniedes un augšējā loka viļņveida kustība.Sekas pēc avārijas skāra vairākus zemāka un vidējā posma darbiniekus – no amatiem tika atbrīvotas četras valsts institūciju amatpersonas un četri RPI speciālisti, bet virknei vadītāju izteikti rājieni. Tomēr, kā tas bija raksturīgi padomju laikam, nekādi sodi neskāra Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas un rajonu komiteju sekretārus, kuri baudīja pilnīgu nesodāmību augstākajos varas ešelonos.

Vēsture

Domas

Pirms četrdesmit gadiem, 1986. gada 20. septembrī, Latvijā notika viena no smagākajām un skaļākajām tehnoloģiskajām avārijām padomju gados – slodzes pārbaudes laikā pēkšņi sabruka daļa no Ķeguma tilta. Šī traģēdija...

20. septembris – diena, kad Latvijā notika viena no smagākajām un skaļākajām tehnoloģiskajām avārijām

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...