Lielākā daļa jeb 81% Latvijas iedzīvotāju neiegādātos viltotus medikamentus vai uztura bagātinātājus, pat ja tie būtu ievērojami lētāki par oriģinālajiem, bet tikai neliela daļa par tiem ziņotu, noskaidrots pētījumu kompānijas "Kantar" veiktajā aptaujā.

Tikai 15,7% būtu gatavi informēt atbildīgās iestādes par iespējamu krāpniecību, tikmēr 67% atteiktos iegādāties šīs preces, taču neziņotu tālāk. Tajā pašā laikā 14% atzinuši, ka nezina, kā rīkotos, bet 19% izvēlētos šādu piedāvājumu ignorēt.

Tikai 4,8% respondentu atzīst, ka būtu gatavi iegādāties šādus produktus. Vēlmi potenciāli iegādāties šādus produktus visbiežāk jeb 6% izsaka respondenti Latgalē un 5% Kurzemē. Rīgā šādu atbildi snieguši 5% aptaujāto.

Aptaujas dati arī liecina, ka 15,8% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir personīgi saskārušies ar piedāvājumu iegādāties nezināmas izcelsmes viltotus medikamentus vai uztura bagātinātājus, piemēram, no privātpersonām, sociālajos medijos, kā arī internetā no vietnēm, kas nav licencētas aptiekas vai nav iekļautas Zāļu valsts aģentūras (ZVA) sarakstā.

Aptauja uzrāda nelielas atšķirības starp Latvijas reģioniem. Rīgā 16% iedzīvotāju būtu gatavi atteikties iegādāties un vienlaikus ziņot par viltotu medikamentu piedāvājumiem, kamēr Pierīgā šis īpatsvars ir 15%, Vidzemē 20,1%, Kurzemē 13,3%, Zemgalē 18,5% un Latgalē - 10%.

Vienlaikus kopējais iedzīvotāju īpatsvars, kuri atteiktos iegādāties šīs preces un gan ziņotu, gan neziņotu par krāpniecību, visos reģionos pārsniedz 80%. Latgalē salīdzinoši augstāks ir to respondentu skaits, kuri atzinuši, ka situāciju ignorētu vai nezina, kā rīkotos.

Tāpat reģionālajā griezumā redzams, ka ar piedāvājumu iegādāties viltotus medikamentus vai uztura bagātinātājus pēdējā gada laikā visbiežāk jeb 19% gadījumu ir saskārušies iedzīvotāji Rīgā.

Rīgai seko Latgale, kur 18% gadījumu respondenti saņēmuši šādu piedāvājumu. Pēc tam seko Vidzemes, Zemgales un Kurzemes iedzīvotāji.

Atbildīgāk pret viltotu medikamentu piedāvāšanas gadījumiem izturas iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 49 gadiem. Šajā vecuma grupā 18,5% būtu gatavi atteikties no tiem un ziņo par pārkāpumu.

Starp respondentiem ar augstāko izglītību 19,9% būtu gatavi atteikties un ziņotu par pārkāpumu, savukārt starp tiem, kuriem ir vidējā izglītība, šis rādītājs ir 9,4%.

Kā uzsver Patentu valdes direktors Agris Batalauskis, aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir atbildīgi un nav gatavi iegādāties viltotus medikamentus un uztura bagātinātājus. Taču jādomā par to sabiedrības daļu, kas, lai gan atteiktos no piedāvājuma, tomēr neziņotu par to atbildīgajām iestādēm. Viņa ieskatā, tas norāda uz sabiedrībā pastāvošu toleranci pret pārkāpumiem, kas īpaši bīstama ir tieši veselības aizsardzības jomā.

Aptauju pēc Patentu valdes pasūtījuma veica pētījumu kompānija "Kantar" laikā no šī gada 8. līdz 10.jūlijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem.

Jau ziņots, ka Patentu valde šovasar sākusi kampaņu "Esi oriģināls - viltojums maksā dzīvību!", lai pievērstu uzmanību intelektuālā īpašuma aizsardzībai, īpaši izceļot viltotu medikamentu un uztura bagātinātāju kaitējumu veselībai.