Jau šonedēļ sociālais projekts "Caur ērkšķiem uz…7" nonāks pie TV skatītājiem kanālā 360. Gaidot jauno sezonu, portāls 1188.lv turpina iepazīstināt ar jaunajām dalībniecēm un viņu dzīvesstāstiem. Šoreiz 37 gadus vecās Ilzes stāsts.
Ilzei bērnība bijusi smaga. Tēvs regulāri dzēris. Iepazīstinot ar sevi, viņa atzīst: "Es pat neatceros, ka viņš būtu skaidrā bijis. 15 gadu vecumā viņam pirmo reizi bļodu sejā iesviedu un devos prom uz Cēsīm dzīvot. Mamma visu laiku strādāja, tāpēc lielākoties dzīvojos pie krustmātes."
Esot pavisam jauna, viņa pameta vecāku mājas un uzsāka dzīvi kopā ar vīrieti, kurš nesen bija iznācis no cietuma.
Man bija piecpadsmit, kad sāku dzīvot kopā ar viņu. Esam bijuši precējušies divas reizes," stāsta Ilze un piebilst, ka pēc šķiršanās no pirmā vīra bija precējusies ar krievu tautības vīrieti, ar kuru izšķīrās pēc pieciem gadiem. "Tagad jau pusotru gadu atkal esmu kopā ar pirmo vīru. Tikai viņš jau atkal četrus mēnešus kā sēž cietumā," atklāj Ilze.
Viņas dzīvē līdzās bijuši ne tikai sarežģīti attiecību līkloči, bet arī alkohols un narkotikas. "Viņš mani uzsēdināja uz narkotikām, uz adatas. Es pati sev nemāku iešpricēt – vienīgais cilvēks, ko laižu pie savām rokām, ir viņš. Tagad, kamēr viņa nav, es visu sadedzināju – visas šprices," viņa atzīst.
Ar likumu Ilzei arī nācies saskarties vairākkārt.
Vienu reizi dzērumā par zagtu mašīnu. Otrreiz – par narkotikām. Es netirgoju, bet paņēmu cita cilvēka vainu uz sevi," saka Ilze, un piebilst, ka cietumsods būtu bijis astoņi gadi, taču viņa ievietota Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā, tāpēc bijusi iespēja samazināt soda apmēru.
""Strenčos" ātrāk var tikt ārā – es tur kādas 43 reizes esmu bijusi. Vienā dienā eju, otrā jau raksta ārā. Atbraucu mājās, nav ko darīt, nav ar ko runāt – pati piezvanu ātrajiem, lai aizved atpakaļ. Tur savējie, jautrības bija," stāsta Ilze.
Sarunā ar portālu 1188.lv, kas notika vasaras sākumā, uzsākot filmēšanu, Ilze dalījās, ka nolēmusi piedalīties projektā, jo jūtas pazaudējusi sevi:"Es gribēju atrast sevi, dzīvot sev un saprast, ko es gribu no dzīves. Pirmo reizi gribu būt viena, nevis dzīvot citu labā. Beidzot padomāt par sevi."
Runājot par saviem mērķiem projektā, Ilze ir konkrēta:
Zobi – tas ir pirmais. Lai varētu normāli smaidīt, izskatīties un pašapziņa atgrieztos. Pēc tam tiesības – vajag transportu, lai var braukāties. Un, protams, stabils darbs.
Viņa atzīst, ka vēlas darbu, kas apvieno fizisku aktivitāti ar radošumu, kā arī saziņu ar cilvēkiem. "Es māku daudz ko darīt ar rokām, patīk komunicēt ar cilvēkiem. Pat benzīntankā strādāt man patiktu, jo tur ir starptautiska vide un saskarsme ar cilvēkiem," stāsta sieviete.
Arī par mācībām Ilze domā nopietni – viņu vilina floristika un dārzniecība. "Es gribētu pamēģināt ziedu kompozīcijas. Man brālis arī gribēja, lai eju mācīties, bet nobijos. Tagad saprotu – izglītības nekad nav par daudz," viņa piebilst.
Taču ceļš uz stabilu dzīvi nav viegls. Ilzei ir veselības problēmas un atkarību sekas, kas ierobežo darba iespējas.
Viņa pati atzīst: "Jātiek galā ar alkohola un narkotiku problēmām, lai varētu pilnībā koncentrēties darbam un dzīvot normāli.
Ilze cer, ka šovs būs tas pagrieziena punkts, kas palīdzēs atrast viņai jaunus spēkus un iemācīs dzīvot sev: "Tā ir iespēja. Nekad man tāda nav bijusi. Šis ir mans laiks atrast sevi."
Lasi arī!
"Es negribēju tam ticēt." "Caur ērkšķiem uz…7" dalībniece Dace atklāj, ka dzīvo ar HIV
Nebeidzama alkohola upe un vardarbība. Olgas stāsts septītajā "Caur ērkšķiem uz…" sezonā
Neiedomājama vecāku cietsirdība un sāpes – Egijas stāsts septītajā "Caur ērkšķiem uz…" sezonā
Agresija un cīņa par bērniem – Lauras stāsts septītajā "Caur ērkšķiem uz…" sezonā
Publicitātes foto