Gandrīz visi autovadītāji jeb 95% zina, ar kādu ātrumu nepieciešams pārvietoties dzīvojamās zonās, un 84% gadījumu esošos noteikumus uzskata par atbilstošiem, taču lielākā daļa (75%) arī atzīst, ka tomēr mēdz tos pārkāpt.Latvijas Automoto biedrības (LAMB) veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka problēma galvenokārt nav zināšanu trūkums – ātruma pārsniegšana nereti tiek attaisnota ar šķietami drošiem braukšanas apstākļiem.LAMB veiktā aptauja iezīmē būtisku pretrunu – autovadītāji noteikumus zina un atbalsta, taču paši ātruma pārsniegšanu nereti neuztver kā satiksmes apdraudējumu. Biežākos iemeslus lielāka ātruma izvēlē autovadītāji norāda to, ka ceļš ir bijis brīvs un tuvumā nav atradušies gājēji (63%), gandrīz katrs ceturtais (24%) nav domājis, ka rada apdraudējumu apkārtējiem, bet katrs piektais nav sekojis līdzi ātrumam. Vēl 17% aptaujāto autovadītāju atzinuši, ka centušies iekļauties satiksmē un braukuši tikpat ātri, cik pārējie.Tas nozīmē, ka autovadītāji, izvēloties braukšanas ātrumu dzīvojamā zonā, situāciju vērtē pēc tā, vai attiecīgajā brīdī redz tuvumā gājējus, nevis pēc ceļa zīmes būtības. Būtiski uzsvērt infrastruktūras lomu ātruma pārsniegšanā. Dzīvojamās zonās, kur ceļš ir plats, labi pārredzams un ar maz satiksmes mierināšanas risinājumiem, pastāv lielāka iespēja, ka autovadītāji pārsniegs atļauto ātrumu, nekā vietās, kur infrastruktūra to fiziski ierobežo.Juris Zvirbulis, LAMB prezidents: “Drošas satiksmes veidošanai nepietiek vien ar ātruma ierobežojumu un atsevišķiem ātrumvvaļņiem. Lai dzīvojamā zona būtu droša, nepieciešama sadarbība – jābūt nodrošinātai konkrētai vietai atbilstošai infrastruktūrai, autovadītājiem ir jāievēro atļautais ātrums, un arī mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem ir jābūt uzmanīgiem un jāņem vērā, ka viņiem aizliegts nepamatoti traucēt citu transportlīdzekļu braukšanu.”Atšķirību starp zināšanām un reālo rīcību apliecina arī LAMB sadarbībā ar Valsts policiju veiktais ātruma mērījums Rīgā, Teikas apkārtnē. Tā laikā tika noskaidrots, ka vidējais ātrums, ar kādu autovadītāji pārvietojas pa dzīvojamo zonu, ir 34 km/h, kas ir 14 km/h virs atļautā 20 km/h ātruma. <blockquote>Lielākais ātrums, 60 km/h, tika fiksēts Āraišu ielā, kas ir plata un samērā labi pārredzama. </blockquote>No 80 fiksētajām automašīnām tikai trīs pārvietojās ar ātrumu, kas ir zem 30 km/h.Lai vērstu sabiedrības uzmanību satiksmes noteikumiem un infrastruktūras atbilstībai dzīvojamās zonās, LAMB augusta beigās uzsācis ceļa drošības kampaņu “Viens ceļš visiem. Piebremzē!” Kampaņas mērķis ir atgādināt ikvienam, ka dzīvojamā zonā jāievēro ātrums līdz 20 km/h un priekšroka ir jādod gājējiem, velosipēdu un elektroskūteru vadītājiem.

Ceļu satiksme

Automašīnas

Satiksme

Gandrīz visi autovadītāji jeb 95% zina, ar kādu ātrumu nepieciešams pārvietoties dzīvojamās zonās, un 84% gadījumu esošos noteikumus uzskata par atbilstošiem, taču lielākā daļa (75%) arī atzīst, ka tomēr mēdz...

75% autovadītāju atzīst, ka pārkāpj 20 km/h ātruma ierobežojumu dzīvojamās zonās

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...