Ādas slimību, tostarp onkoloģisko, gadījumu skaits Latvijā pieaug, taču efektīvu medikamentu pieejamība ir ierobežota, un valsts apmaksātie pakalpojumi bieži neatbilst mūsdienu ārstēšanas standartiem. Par aktuālajiem izaicinājumiem dermatoveneroloģijas jomā stāsta Latvijas Dermatoveneroloģijas biedrības valdes priekšsēdētāja, medicīnas zinātņu doktore Māra Rone-Kupfere.

Pieaugošās saslimstības tendences

Rone-Kupfere norāda, ka Latvijā, līdzīgi kā citur Eiropā, pieaug hronisku, iekaisīgu un autoimūna rakstura ādas slimību gadījumu skaits, piemēram, psoriāze, atopiskais dermatīts un dažādas kontaktalerģijas. Īpaši satraucoši ir tas, ka ievērojami palielinās ādas audzēju, tostarp bazālo šūnu karcinomu un ļaundabīgās melanomas, gadījumu skaits, un šīs saslimšanas arvien biežāk tiek diagnosticētas jaunākiem pacientiem.

Tas saistīts ar pārmērīgu sauļošanos un nepietiekamu aizsardzību no UV starojuma, kā arī ar ceļošanas paradumiem visa gada garumā un neapdomīgu sauļošanos. Alerģisko slimību izplatību veicina gaisa piesārņojums, industrializācija un vides pārmaiņas.

Medikamentu pieejamība un valsts atbalsta trūkums

Kā būtisks risinājums tiek minēts preventīvais darbs un sabiedrības izglītošana par ādas aizsardzību. Tomēr ārstēšanas ziņā lielākais izaicinājums ir ierobežotā medikamentu pieejamība – daudzi efektīvi preparāti Latvijā nav reģistrēti vai pieejami.

Tas ir saistīts gan ar Latvijas mazo tirgus apjomu, gan ar sarežģītiem reģistrācijas mehānismiem.

Rone-Kupfere uzsver: "Lai arī mūsu ārsti ir kompetenti pielietot inovatīvas terapijas, ja šīs terapijas nav pieejamas valstī, tad ārstēšana paliek teorētiska.

Dermatoveneroloģijas zinātne un pētniecība Latvijā cieš no valsts atbalsta trūkuma. Finansējuma trūkums un sistēmisks atbalsta mehānisms kavē attīstību, un pētniecībai veltītais darbs bieži tiek veikts ārstu brīvajā laikā un netiek atalgots.

Speciālistu pieejamība un nākotnes tendences

Formāli speciālistu skaits ir pietiekams, taču pastāv reģionālā nevienlīdzība, jo lielākā daļa dermatologu strādā Rīgā. Tāpat daudzi speciālisti izvēlas praktizēt estētiskajā medicīnā, atstājot novārtā ārstniecisko dermatoloģiju.

Nākotnes tendencēs ārsti ir motivēti apgūt jaunas metodes, taču mazais tirgus un ierobežotā maksātspēja bremzē inovāciju ieviešanu. Valsts apmaksātie pakalpojumi bieži neatbilst mūsdienu ārstēšanas standartiem, piemēram, tiek apmaksāta elektrokoagulācija, nevis modernākas lāzerterapijas metodes, kā rezultātā pacienti bieži izvēlas maksas pakalpojumus.

Lasi arī!

Kas aktuāls ādas kopšanā, vasaru sagaidot?

Tīra galvas āda – skaistu matu noslēpums